Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Par koku ciršanu ciemos būs jāmaksā kompensācija

Zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu, nocērtot kokus, būs jāmaksā ne tikai pilsētās, kā tas notiek līdz šim, bet arī ciemos. 
Apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, kas paredz, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc sava ieskata.

 

Ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā, nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja. Tāpat atļauja nepieciešama, ja kokus cērt alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā), koku rindā gar valsts un pašvaldību ceļiem (ja garāka par 20 m), parkā, kapsētā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kultūras pieminekļa aizņemtā platībā un tā aizsargjoslā, upju un ezeru aizsargjoslā. Tāpat bez saskaņošanas nedrīkst cirst kokus, kas sasnieguši 70% no dižkoku apkārtmēra.

Bez saskaņošanas ar pašvaldību var cirst ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus, kā arī kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm (ja vien pašvaldība nav noteikusi citādi). Atļauts nocirst arī tos kokus, kas apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu (pirms ciršanas jāfotografē un jāinformē pašvaldība).

Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, ja vien pašvaldība nav atzinusi šo koku ciršanu par neatliekamu.

Gadījumā, kad ārpus meža nepieciešams nocirst kokus būvniecības procesa realizēšanai vai derīgo izrakteņu ieguvei, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju. Tātad zemes īpašniekam nebūs jāizņem divas atļaujas. Tas gan neatbrīvo zemes īpašnieku no zaudējumu atlīdzināšanas par dabas daudzveidības samazināšanu, cērtot kokus pilsētas un ciema teritorijā.

Līdz šim pašvaldība iesniegumu par koku ciršanu varēja skatīt 30 dienas, bet tagad tas būs jāizdara 20 darba dienu laikā, ja nepieciešami papildu saskaņojumi, un 10 darba dienās pārējos gadījumos.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas Latvijas Vēstnesī.

 

PVTM par aitu mātēm un liellopiem

LAD informē, ka papildu valsts tiešajam maksājumam par aitu mātēm 2011. gadā tiek piemērots samazinājuma koeficients 0,692836, līdz ar to atbalsts par vienu aitu māti ir Ls 6,88. Savukārt papildu valsts tiešais maksājums par vienu nokauto vai eksportēto liellopu 2011. gadā, ņemot vērā noteikto eiro kursu, ir Ls 22,70. Vienotā platības maksājuma likme 2011. gadā pēc samazinājuma koeficienta piemērošanas ir 50,75 Ls/ha. Vienotā platības maksājuma 2011. gada atbalsta likmei jāpiemēro samazinājuma koeficients 0,94871.

 

Uzsākta piena 
atbalsta avansu 
izmaksa

LAD decembrī uzsācis īpašā atbalsta par pienu (IPKV) 90% avansa izmaksu. IPK V likme pēc samazinājuma koeficienta piemērošanas (valūtas maiņas kurss 0,7093 Ls/eiro), ja piešķirtās kvotas ietvaros realizētas 30–79 t piena, ir 7,12 Ls/t, ja piešķirtās kvotas ietvaros realizētas vismaz 80 t piena – 6,40 Ls/t.

 

Lielākais vietējais zemes īpašnieks – Uzvara–Lauks

Astoņi no desmit lielākajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem pilnībā vai lielākoties pieder ārvalstu uzņēmumiem, liecina Valsts zemes dienesta apkopotā informācija. Ārvalstu uzņēmumiem piederošo lielāko zemes īpašnieku rīcībā ir vairāk nekā 53 200 hektāri lauksaimniecības zemes, un tas ir par 16 700 hektāriem jeb 45,7% vairāk nekā pirms gada. Atlikušajiem diviem pašmāju uzņēmumiem lielo lauku zemes īpašnieku pirmajā desmitniekā kopā pieder tikai nepilni 5000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, raksta pietiek.com.

Mazākumā pašmāju uzņēmēji ir arī lielo lauksaimniecības zemes īpašnieku saraksta pirmajās 25 vietās. Ņemot vērā neoficiālās ziņas par atsevišķām kompānijām, kas neatklāj savu akcionāru sarakstu, tikai desmit no 25 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem bijuši Latvijas pilsoņi vai arī uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks Latvijā ir Zviedrijas uzņēmuma Bergvik Skog meitasuzņēmums SIA Myrtillus, kam pieder 
19 129 hektāri zemes, tostarp 13 198 hektāri iegādāti pērn. Zviedrijas uzņēmumam pieder arī desmitais lielākais lauksaimniecības zemes īpašnieks SIA Fragaria – tai pieder 2356 hekt­āri zemes.

Otrais lielākais lauksaimniecības zemes īpašnieks ir SIA Foran Real Estate, kas pieder Zviedrijas uzņēmumam SPP Livforsakring un Norvēģijas uzņēmumam Storebrand Livsforsikring. Foran Real Estate īpašumā ir 12 073 hektāri zemes.

Trešajā vietā lielāko lauksaimniecības zemes īpašnieku sarakstā atrodas SIA Empetrum, kas pieder ASV reģistrētajai kompānijai Phemus Corporation. Empetrum ir 5547 hektāru zemes īpašnieks.

Latvijas iedzīvotājiem piederošie lauksaimniecības zemes īpašnieki atrodas vien astotajā un devītajā vietā. Astotais lielākais ir lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums SIA Uzvara–Lauks, kura vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš. Šis uzņēmums pērn iegādājies 140 hektārus zemes, kopējo platību palielinot līdz 2524 hektāriem.

Devītais lielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks ir apdrošināšanas kompānijai BTA (19,94%) un trim brāļiem Dandzbergiem piederošā SIA BTA Īpašumi. Šī kompānija iegādājusies 2448 hektārus zemes.

 

Jauniem traktoriem tehniskā apskate reizi divos gados

Sākot no 2012. gada 1. janvāra, pirmo reizi reģistrētiem traktoriem un kombainiem varēs veikt valsts tehnisko apskati reizi divos gados. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi traktortehnikas tehnisko apskašu noteikumos.

Turpmāk arī netiks pieļauta ievērojama dūmošana, kas radusies motora izdiluma vai motora sistēmu neatbilstošas darbības dēļ, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai. Tehniskajā apskatē šāds traktors tiks novērtēts ar 2. vērtējumu. 2. vērtējums tiks piešķirts, ja traktortehnikas valsts tehniskās apskates laikā tiks konstatēti bojājumi atgāzu sistēmā. Ieviešot šo prasību, tiks samazināts motora radītais trokšņa līmenis un novērsta dzirksteļu izplūde, kas varētu veicināt traktoru un tās piekabes pašaizdegšanos.

Lai pārliecinātos par piekabes tehnisko stāvokli, traktortehnikas piekabi valsts tehniskajā apskatē kontrolēs sakabē ar traktortehniku.

 

Latvijas piena rūpnīcai – spāru svētki

Jaunceļamajā SIA Latvijas piens piena pārstrādes rūpnīcā Jelgavā 22. decembrī nosvinēti spāru svētki. Līdz ar to zemnieku kooperatīvu Trikāta KS, Dzēse un Piena Partneri KS piena pārstrādes uzņēmuma tapšanā triju mēnešu laikā paveikti 40% no visiem veicamajiem celtniecības darbiem. Projekta tehniskais direktors Armands Lūsis skaidro, ka drīzumā tiks pabeigti jaunās rūpnīcas sienu mūrēšanas darbi, turpinās iekšējo komunikāciju izbūve. Ar tehnoloģisko iekārtu piegādātājiem ir saskaņotas tehniskās nianses iekārtu montāžai, un ceļā uz Latviju jau ir pirmās sūkalu un krējuma uzglabāšanas tvertnes.

Līdz gada beigām no projekta kopējām izmaksām 10,5 miljonu latu apmērā celtniecības darbi būs paveikti par vienu miljonu latu, bet par iekārtu iegādi būs veikti norēķini 2,5 miljonu latu apmērā. SIA Latvijas piens dalībnieki uzņēmuma pamatkapitālā, kā plānots, ir ieguldījuši Ls 900 000. Nākamgad pamatkapitāls tiks palielināts līdz 
Ls 1 275 000.

Par valsts garantiju SEB bankas kredītam zemnieki maksā valstij galvojuma maksu. Līdz decembra beigām zemnieki valstij par galvojuma došanu ir samaksājuši jau 38 818 latus.

SIA Latvijas piens īpašnieki ir 600 zemnieku. Šobrīd visi trīs kooperatīvi savāc vidēji 270 tonnas piena dienā, daļu no tā pārstrādā Trikāta KS piederošajā uzņēmumā Trikātas siers un daļu izved uz Lietuvu. SIA Latvijas piens piena pārstrādes jauda būs sākotnēji 250–300 tonnas dienā ar iespējām pārstrādes jaudas palielināt.

 

Par zemes 
iznomāšanu 10% IIN

Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par ienākuma nodokli paredz iespēju par ieņēmumiem, kas gūti, iznomājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, maksāt iedzīvotāju ienākuma likmi 10% apmērā, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.

Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz 11. panta divpadsmitās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem) vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.3 daļas 2. punktam, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.” Tāpat grozījumi paredz papildināt 15. panta septīto daļu pēc vārdiem “minētajam ienākumam” ar vārdiem un skaitli “kā arī 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam no īpašuma”. Līdz ar to likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 15. panta redakcija no 2012. gada 1. janvāra būs šāda: “7. Šā likuma 3. panta trešās daļas 9.1 un 9.2 punktā un 8. panta trešās daļas 15. un 15.1 punktā minētajam ienākumam, kā arī 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam no īpašuma tiek piemērota 10 procentu likme.”

 

Šajā medību sezonā nomedīti 109 vilki

Kopš šā gada medību sākuma – 15. jūlija – Latvijā nomedīti 109 vilki, informē BNS. Visvairāk vilku nomedīts Ziemeļkurzemē un Talsu apkaimē. Tāpat liels skaits nomedīts Gulbenes un Jēkabpils apkārtnē. Šajā medību sezonā, kas ilgs līdz nākamā gada aprīlim, kopumā drīkst nomedīt 150 vilku. VMD medību daļa pieļauj, ka, ņemot vērā vilku medīšanas tempu, noteiktais limits varētu tikt sasniegts ātrāk nekā sezonas beigās. Jau vēstīts, ka 2010. gada medību sezonā tika nomedīti 139 vilki, visvairāk Mazsalacas, Rūjienas un Inčukalna tuvumā. Tāpat būtisks skaits vilku tika nomedīti Ances un Dundagas apkaimē.

Pagājušā gada dati liecina, ka, pastāvīgi medījot vilkus, vecākā vilka mūžs ir samazinājies gandrīz divas reizes – no 13 līdz septiņiem gadiem.

 

Jaunas darba 
aizsardzības prasības mežsaimniecībā

Apstiprināšanai valdībā tiek virzīti precizējumi par mežsaimniecībā nodarbināto nodrošināšanu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī prasības cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes sagatavošanai. Precizēti arī koku gāšanas nosacījumi.

Tā jaunaudžu kopšanā strādājot ar ripas krūmgriezi, jālieto apavi ar zoli no neslidena materiāla, darba apģērbs, cimdi, ķiverei ar spranda sargu sniega un lietus apstākļos (ķiveri var nelietot, veicot agrotehnisko kopšanu). Jālieto arī sejassargs un austiņas. Jaunaudžu kopšanā strādājot ar ķēdes pievades krūmgriezi, jālieto apavi ar zoli no neslidena materiāla un speciālu aizsargkārtu darbam ar motorzāģiem, jābūt aizsargbiksēm vai uzlikām ar speciālu oderējumu, cimdiem, ķiverei ar spranda sargu sniega un lietus apstākļos, sejassargs un austiņas.

Iekraujot transportlīdzeklī, turpmāk darba apģērbam, cimdiem, ķiverei jābūt, ja strādā un veic pienākumus ārpus kabīnes.

 

Trīs dārzeņu 
audzētājiem labas 
prakses sertifikāti

Bureau Veritas Latvia sertificējusi trīs kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju Dārzeņi biedrus – z/s Dārzi, SIA Dimdiņi Agro un z/s Galiņi atbilstoši starptautiskā standarta Global G.A.P. prasībām. Global G.A.P. jeb Laba lauksaimniecības prakse ir visā pasaulē lietots lauksaimniecības produktu ražošanas procesu standarts, kas ietver kontroli un darbības izvērtējumu pilnīgi visos uzņēmuma darbības posmos, sākot no pamatotas sēklu un stādāmā materiāla izvēles, visiem audzēšanas un apkopšanas etapiem līdz ražas novākšanai, uzglabāšanai, šķirošanai un fasēšanai – līdz tā kļuvusi par pircēja īpašumu. Standarta pamata mērķis ir pārliecināt lauksaimniecības produktu patērētājus par to, ka pārtika ir ražota saimniecībā, kuras darbības pamatā ir vidi saudzējošas metodes, kā arī izmantotas tādas tehnoloģijas, kas samazina ķīmisko vielu izmantošanu ražošanā. Global G.A.P. sertifikāts tiek piešķirts uz vienu gadu, jo sertificēt var tikai konkrētajā sezonā audzēto produkciju.

Sertifikāts tika piešķirts SIA Dimdiņi Agro audzētajiem kāpostiem, ziedkāpostiem un Ķīnas kāpostiem, z/s Dārzi audzētajām bietēm, brokoļiem, romanesko un parastajiem ziedkāpostiem, sarkanajiem un Savojas kāpostiem, selerijām, cukini un kabačiem, kolrābjiem, kartupeļiem un ķirbjiem un z/s Galiņi audzētajiem kāpostiem, burkāniem, kartupeļiem, zaļumiem (lokiem un dillēm), puraviem, sīpoliem, kāļiem, tomātiem, gurķiem un bietēm.

 

Rugāju atbalstam samazinājuma 
koeficients

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka pasākuma Agrovides maksājumi apakšpasākuma Rugāju lauks ziemas periodā (RLZP) atbalstam valsts līmenī noteikts samazinājuma koeficients – 0,664487. Šis koeficients tiks piemērots tikai tiem lauksaimniekiem, kuri 2010. gadā ir pabeiguši Agrovides apakšpasākuma Erozijas ierobežošana saistības un 2011. gadā pieteikušies uz RLZP. Lauksaimniekiem, kuri RLZP saistības uzņēmušies pirms 2011. gada, platību samazinājums netiks veikts.

LAD norāda, ka atbalsta pretendenti saistības uzņemsies jau par proporcionāli samazinātu platību. Piemēram, ja lauksaimnieks RLZP atbalstam ir pieteicis 100 ha lielu rugaini, tad, piemērojot samazinājuma koeficientu, RLZP atbalsta saistības viņš varēs uzņemties par 66,45 ha.

 

Dubultota nodeva 
par sanitāro cirti

No šā gada 1. janvāra palielināta valsts nodeva par Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegšanu mežaudzes nociršanai sanitārajā cirtē no 
Ls 5 līdz Ls 10. Tiem meža īpašniekiem, kas no VMD vēlēsies saņemt atzinumu mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, arī būs jāmaksā valsts nodeva – 
Ls 10. Tiek plānots gadā izsniegt 500 šādus atzinumus.

Apliecinājums koku ciršanai joprojām maksās Ls 3. Tikpat liela būs arī nodeva par meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšanu.

 

Par nomedītu lapsu 
vai jenotsuni – 7 lati

Līdz 23. decembrim Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) mednieki iesnieguši tikai pusi no trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes kontrolei plānotajiem nomedītajiem dzīvniekiem, tādēļ dienests līdz 1. februārim pagarinājis nomedīto lapsu un jenotsuņu pieņemšanas termiņu. Izmeklēšanai plānots pieņemt un izmeklēt 2500 dzīvniekus, taču kopš 6. oktobra efektivitātes kontrolei iesniegta tikai nepilna puse no paredzētā apjoma. Aktīvākie bijuši Latgales puses mednieki, kuri izpildījuši plānoto, savukārt Kurzemes pusē aktivitāte bijusi viszemākā. Mednieku kolektīviem nomedītie dzīvnieki jāpiegādā sava reģiona PVD pārvaldē. Par katru nomedīto paraugam derīgo dzīvnieku mednieks saņems septiņus latus.

 

Lauksaimniecības 
ieņēmumi palielinājušies par 12,3%

Lauksaimniecības nozares ieņēmumi uz vienu strādājošo Latvijā šogad pieauguši par 12,3%, kas ir 12. straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja Eurostat aplēses. Vislielākais lauksaimniecības ieņēmumu apjoma pieaugums uz vienu strādājošo šogad reģistrēts Rumānijā – par 43,7%, Ungārijā – par 41,8% un Īrijā – par 30,1%.

Nozares ieņēmumi uz vienu strādājošo pieauga 19 dalībvalstīs, savukārt samazinājums reģistrēts astoņās, lielāko kritumu piedzīvojot Beļģijai – par 22,5%, Maltai – par 21,2% un Portugālei – par 10,7%. ES kopumā lauksaimniecības ieņēmumi uz vienu strādājošo šogad pieauguši par 6,7%. Tikmēr Igaunijā lauksaimniecības nozares ieņēmumi palielinājās par 19,4%, kas ir devītais straujākais pieaugums no visām dalībvalstīm. Lietuvā reģistrēta 16. lielākā izaugsme – par 4,2%, raksta LETA.

 

Dānijas vēstnieks: 
jāsamazina tiešie 
maksājumi 
lauksaimniekiem

Dānija uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, raksta LETA. “Pievienošanās ES Dānijai vienmēr ir bijis svarīgs atbalsts lauksaimniecībai, un mūsu zemnieki bija ļoti priecīgi par iespēju saņemt šo finansējumu. Taču mēs uzskatām, ka ES ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, kas nozīmēs arī līdzekļu sarukumu Dānijas zemniekiem,” norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens. Viņš skaidroja, ka ietekmes dēļ uz vietējiem zemniekiem šādas politikas atbalstīšana Dānijas valdībai nebija viegla izšķiršanās.

“Atbalstām to, ka Latvijai pieaug atbalsts tiešo maksājumu jomā un ka tas samazinās Dānijai. Zinām, ka Latvijai ir bijis pārāk mazs atbalsts, taču nevaram gan piekrist visam, ko jūs prasāt. Galvenais Dānijas uzsvars būs uz ES tiešo maksājumu samazināšanu, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, tostarp Latvijā esošajiem lauku reģioniem. Ņemot vērā, ka jums ir daudz lauksaimniecības reģionu, es pieļauju, ka Latvijai tas būs izdevīgi,” uzsvēra P. Karlsens.

“Var teikt, ka Dānija vēlas ievērojami samazināt šos izdevumus salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu un vairāk koncentrēties uz zaļās lauksaimniecības atbalstu. Jūs, protams, varat prasīt, ko nozīmē “ievērojami samazināt”, bet pašlaik mēs nevaram to sīkāk komentēt. Galvenā doma ir samazināt tiešos maksājumus par hektāru skaitu, taču veikt palielinājumu lauku reģionu atbalstam,” piebilda vēstnieks.

 

Aitu īpašniekiem pašiem jāfinansē 
brucelozes izmeklējumi

Lauksaimniecības datu centram līdz šā gada 31. martam savā tīmekļa vietnē jāpublicē informācija aitu un kazu īpašniekiem par dzīvniekiem, kam ir nepieciešami brucelozes kontroles paraugu izmeklējumi 2012. gadā. Izdevumus par kontroles paraugu noņemšanu, nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.

Lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto no aitu un kazu brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, no šā gada 1. janvāra noteiktas jaunas prasības kazu un aitu īpašniekiem un turētājiem, kā arī veterinārārstiem.

Ja dzīvnieku īpašnieks nav veicis profilakses pasākumus, lai novietnei piešķirtu vai saglabātu attiecīgo statusu, tad tas sedz visus praktizējošā veterinārārsta, PVD, zinātniskā institūta un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanas un pārstrādē iesaistīto personu izdevumus, kas saistīti ar brucelozes apkarošanas pasākumiem, kā arī netiek segti zaudējumi, kas radušies brucelozes apkarošanas laikā.

Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam diennakts laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, jāinformē praktizējošais veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārais dienests par aizdomām par dzīvnieku inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi.

No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu piešķir un saglabā novietnei, ja tai divus gadus ir saglabāts no brucelozes brīvas novietnes statuss un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus.

Latvijā ir aizliegta dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiper­imūno serumu lietošana pret brucelozi, kā arī brucelozes terapeitiskā ārstēšana.

 

Jelgavas cukurs prasīs kvotu ražošanai

SIA Jelgavas cukurs prasīs kvotu cukura ražošanai, raksta Dienas Bizness. Uzņēmuma dibinātājs Vladimirs Bičkovskis sācis no Polijas ievestā cukura realizāciju, kā arī tā saucamās cukura galvas ražošanu no sulām, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Pieprasījums pēc šāda produkta Krievijā esot milzīgs. V. Bičkovskis vērsīšoties Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013./2014. gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms – 48 000 tonnu. Ja kvota tiks piešķirta, pusgada laikā Jelgavas cukurs ir gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai.

Atbildot uz izskanējušo informāciju par iespējamo cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā ar mērķi ražot produktu, ko realizēt tālāk ES iekšējā tirgū, Zemkopības ministrija (ZM) uzsver, ka pirmais nosacījums, kas ir jāizpilda visiem ES cukura ražotājiem, – tiem ir jābūt atzītiem. Tā kā Latvijai saskaņā ar Eiropas regulu cukura ražošanas kvota noteikta nulle tonnu apmērā, tad mēs nevaram ražot cukuru, lai to realizētu ES iekšējā vai ārējā tirgū. Izņēmums ir gadījums, ja ražotājs, kuram nav pieejama cukura ražošanas kvota, ražo cukuru no izejvielām, kas ir saražotas cukura kvotas sistēmas ietvaros citā dalībvalstī. Tā, piemēram, iepērkot no cita ES ražotāja kvotas ietvaros saražotu izejvielu (piemēram, cukura sīrupu), ir iespējams ražot balto cukuru un realizēt to ES iekšējā tirgū bez īpašiem ierobežojumiem. Jebkāda cita veida saražotais cukurs tiek pakļauts ārpus kvotas cukura tirgus regulējumam.

Ja ārpus kvotas saražotais tiek realizēts ES iekšējā tirgū, tad attiecīgi cukura ražotājam ir jāmaksā papildu nodeva 500 eiro (350 latu) par katru cukura tonnu, kas tiek realizēta tirgū.

ZM vērš uzmanību, ka citas ārpus kvotas saražotā cukura realizācijas iespējas, nemaksājot šo papildus nodevu, ir ļoti limitētas. Atbilstoši regulai par vienotā tirgus organizāciju un regulai par ārpus kvotas saražoto cukuru ražotājs, kurš ir pārsniedzis tam piešķirto cukura ražošanas kvotu, šādu produktu var realizēt industriālajām vajadzībām (piemēram, bioetanola ražošanai). Tomēr šādā gadījumā ir jāievēro nosacījums, ka gan cukura, gan gala produkta ražotājs ir atzīti ražotāji, ka starp abiem pirms 30. septembra ir noslēgts piegādes līgums un ka produkts tiek piegādāts vēlākais līdz 30. novembrim. ZM nav iebildumu pret cukura ražošanu Latvijā, ja vien tiek ievērots ES regulējums cukura tirgum.

 

LAF turpina kredītu garantēšanu 
lauksaimniekiem

Lauku attīstības fondam atļauts izsniegt kredītu garantijas un uzņemties jaunas saistības, nepārkāpjot ikgadējā likumā par valsts budžetu noteikto valsts saistību apmēru. Ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par Latvijas Krājbankas noguldījumu nepieejamības iestāšanos, ZM konstatējusi, ka LAF var zaudēt vairāk nekā 30% pašu kapitāla. Tāpēc ZM izdevusi rīkojumu par jaunu kredītu garantiju izsniegšanas apturēšanu līdz jautājuma izskatīšanai Ministru kabinetā 6. decembrī.

Finanšu ministrija, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2012. gadam, paredzēs valsts saistības par LAF izsniegtajām kredītu garantijām 
44 000 000 latu apmērā.

LAF informācija liecina, ka 2011. gadā pieprasījums pēc fonda kredītu garantijām ir palielinājies un ir nozīmīgs atbalsts lauku uzņēmējiem darbības attīstīšanai.

 

Par 1 hektāru 99,9 l dīzeļdegvielas

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķirti 99,90 litri dīzeļdegvielas, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu par vienu atbilstošās platības hekt­āru. Lēmumi par kopējo piešķirto degvielas apjomu lauksaimniekiem tiks izsūtīti, informē LAD.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielas iegādei saņem par tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanu (izņemot platības, kurās aug īscirtmeta atvasāju sugas kā apse, kārkls, baltalksnis, klūdziņprosa vai miežabrālis), kas attiecīgajā gadā pēc stāvokļa uz kārtējā gada 15. jūniju ir deklarēta un apstiprināta vienotā platības maksājuma saņemšanai, tostarp par pastāvīgām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem. Atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs.

Akcīzes nodokļa atbrīvojumu piešķir arī par tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanu, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kas ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, kā arī par zemes apstrādāšanu zem zivju dīķiem, kur audzē zivis, ja tā ir vismaz 20 ha liela un ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā.

 

Linu un kaņepju 
šķiedras ražotājiem

2011./2012. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 2540 kilogrami par vienu linu sējumu hekt­āru, bet īsās linšķiedras un ka­ņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums ir 5993 kilogrami par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru. Linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmās vienības ir linu un kaņepju maksimālais šķiedru daudzums kilogramos no hektāra, par kuru šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem ir iespējams saņemt atbalstu. Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stieb­riem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums.

 

Produktu reģistrēšanas sludinājumi jāpublicē PVD mājaslapā

Turpmāk ziņas par pārtikas produktu reģistrācijas iesniegumu būs jāpublicē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā wwwpvd.gov.lv, paredz valdības pieņemtie grozījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtībā.

Par reģistrācijas procedūras sākšanu būs jāinformē Zemkopības ministrija, kas šīs ziņas ievietos savā mājaslapā. Iebildumu izteikšanas laiks no publicēšanas datuma tiek saīsināts no trīs mēnešiem līdz vienam, raksta Nozare.lv. Līdz ar to ražotājiem tiks ietaupīta samaksa par sludinājuma publicēšanu laikrakstā Latvijas Vēstnesis un tiks veicināta ražotāju iesaistīšanās pārtikas kvalitātes shēmās. Patlaban šīs izmaksas nav iekļautas PVD valsts budžetā, tomēr nebūtu arī lietderīgi šādu papildu finansiālu slogu uzlikt uzņēmējam, norādīts grozījumu skaidrojumā.

Latvijā darbojas divas akreditētas pārtikas kvalitātes shēmas: bioloģiskās lauksaimniecības shēma, kurā iesaistījušies 84 pārstrādes uzņēmumi, 3534 zemnieku saimniecības, un nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, kurā apvienojušies 45 sertificēti uzņēmumi ar 163 produktiem un 429 operatori.

 

Meža apsaimniekošana briežu dārzos

Koku ciršana iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē galvenajā cirtē būs atļauta, ja šo cirti izpilda vairākos paņēmienos izlases cirtē. Tas dos iespēju meža apsaimniekotājam atkarībā no meža tipa un valdošās koku sugas izvēlēties izlases cirtes paņēmienu, kas radītu apstākļus, lai notiktu mežaudzes dabiskā atjaunošanās. Ja dzīvnieku turēšana iežogotā meža platībā tiek pārtraukta, dzīvnieku īpašniekam būs pienākums mēneša laikā elektroniski vai papīra formā iesniegt VMD informāciju par dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā pārtraukšanu, norādot savu vārdu un uzvārdu, novietnes nosaukumu un atrašanās vietas adresi. Iežogotā meža platībā, kurā dzīvnieku turēšana pārtraukta, turpmāk mežs būs jāapsaimnieko atbilstoši Meža likuma prasībām, pamatojoties uz meža inventarizācijas rezultātiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+