Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Par kulturālāku lamāšanos jeb varbūt oligarhus sodīt ar 50 eiro? 9


Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto – LETA

Kopš kompetenti orgāni devuši atzinumu, ka “Rīdzenē” noklausīto sarunu dokumentējuma saturs nav nekas cits kā pareiza politbiznesa kārtošana un koleģiāla politiskās pārvaldes diegu raustīšana, kālab apsūdzības raksts nav sastādāms, tauta ir maķenīt nomākta. Johaidī, varbūt vismaz formas pēc varētu sodīt viesmīlīgo Šleseru, Lembergu, viņu sarunbiedrus un kalpotājus ar sabiedrisko fui vai 50 eiro naudas sodu Valsts valodas komisijas tribunālā par nekulturālību. Jo ausis svilst, lasot nenormatīvās leksikas izteicieniem bagātinātos tekstus, kas caurmērā atbilst tiešai runai, ko laiž žogmalē pakritis antisociāls elements, autobusa rupeklis vai kā sazinās kameras biedri.

Kaut ķengaradzieša Šlesera dienasgrāmatu lasām tik atvērtā veidā, jāatgādina, ka oligarhu salidojums nav vis apgaismotu disputu klubs vai garīgā centra atvēršanas pasākums. Tā ir vieta, kur, ieturēdami vieglas vakariņas pie “Mežezera” šampiņa pudeles, darbā nogurdināti vīri, šīs valsts direktori, pēc vārda kabatā nelīzdami, pieaugušo auditorijā runā patiesību, nevis politkorektas lietas. Pasprukušos māmiņas vārdus ne-
sver uz aptieķera svariem, bet dod vaļā kombinācijās kā ar ložberi un izšauj kā pieturzīmes, atdalot vienu teikuma daļu no otras. Jā, skumīgi, ka klātesošie pārtiek no rusicismu lamuvārdu mazumiņa un nelieto prof. Kursītes-Pakules sankcionēto leksiku no nerātnās latviskās folkloras dzīlēm. Valoda būtu daiļāk izgleznojama un iekrāsojama no smalko pērļu paletes, kā, teiksim, sasper tevi deviņi pērkoni!, sasodīts!, pie joda!, elle un Indija!, lai velns par stenderi!, piķis un zēvele!, vai – noraušu pautus! “Rīdzenes” rezidentu popūrijā diemžēl nav tik izmeklētu un garšīgu izteicienu no tautas garamantu lādes ar piparmētru aromātu. Klausītājiem šķiet pārsālīts ar piparotiem sieviešu kājstarpes un citu ģenitāliju apzīmējumiem un rupjībām rutka sīvumā, it kā kompānija būtu gājusi treniņā pie runas pedagoga ar sevišķi nemazgātu mutīti. Tomēr tādā vīzē cilvēki mēdzot emocionāli izlādēties, noņemt spriedzi un pasvītrot būtiskāko runātajā. Novērtējot Šlesera talantu, ir arī jāatzīst, mutes brūķēšanā politiķi pārspētu ikviens stacijas fūrmanis un ostas matrozis, nemaz nerunājot par dzimtajā krastā nokāpušu veco bocmani, kurš jaudīgs lamāties pusstundu no vietas un neatkārtodamies.

Lingvistu analīzē latviešu sabiedrība vispār esot diezgan parupja. Samaitātās mūsdienās par pieturvietās dzirdamo kodīgo ķengāšanos nosarktu un nolaistu acis vien bibliotekārītes un tikumīgo jaunavu institūta audzēknes. Līdz ar to, kas otru kauninās par sliktiem vārdiem piesātinātu runāšanu, ja pats atļaujas vaļīgāku mēli? Lūk, rēzeknietis Urbanovičs parādījis sliktu katolisko audzināšanu un nesmuki apsaukājis kolēģīti. Dritvaikociņ, vai saeimieši, kas par mazāko pārkāpumu ņem aiz krāgas citus parlamentārus, ir izsaukuši Jāni uz strostēšanu Ētikas komisijā? Vai viņam atvilks no algas?

Garīdznieki gan paziņojuši – lūdzamies par Šlesera kunga dvēseli, lai dievbijīgo cilvēku nenoved no taisniem ceļiem nelabais ar savu kārdināšanu neķītri izrunāties. Un vēl jautājums – vai, dabūjušas zināt, kā “Rīdzenē” spokojies, Kristīnes un Ineses kundzes nenopeļ dzīvesbiedrus par tik nekulturālu leksiku un atvainos par viņu franču valodu. Arī Valsts prezidentam turpmāk apdomīgāk jāizvēlas, kuri kungi sēdēs viņam pie labās rokas, kad Vējonis ēdienreizēs iebaudīs tabulē salātus kopā ar manierīgiem arābu šeihiem. Un apdomīgi paziņots, ka Lembergam ceļš uz TV studijām slēgts. Jo riskanti – āre, vecajam kungam ko prasa, tak viņš pēkšņi krievu valodas pārākajā pakāpē sāk stāstīt par vieglas uzvedības sievietēm, kas uz stingrāko aizliegts un sabiedriskajā medijā štrāfējams ar brangu summiņu. Tā ka lamāties var, bet kulturālāk gan.

LA.lv