Foto – Ivars Bušmanis

Jaunjelgavas novada aktīvākā sabiedrības daļa piektdien bija Jaunjelgavas kultūras nama zālē uz “Latvijas Avīzes” publisko diskusiju “Ko spiež darīt nodokļi?”. No pirmajām minūtēm tā bija noskaņota aktīvi iestāties pret, viņuprāt, daudzām nodokļu ačgārnībām.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

Žēl, ka sev adresētos pārmetumus nedzirdēja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis un ka uz diskusiju, kā solījis, nebija atbraucis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jaunais komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija). Politiķu vietā atbildes sniedza Finanšu ministrijas darbinieki – ministra padomnieks Jānis Platais, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un konsultante Daina Robežniece.

Kad mēs pārkāpjam likumu – mums uzliek soda naudu. Kad mēs rīkojamies pareizi – mums uzliek nodokļus. Kuru variantu izvēlēties? Kāpēc nodokļi ir tādi un tieši tik lieli, atbildēja Jānis Platais, kurš pats ir stāvējis pie atjaunotās Latvijas nodokļu sistēmas izveidošanas sākumiem.

Nodokļi jāpalielina

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Kokteilis

VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožecā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu

TV24

Zatlers: Krievu valodā runājošo auditorija uzskata, ka Latvijā nav vārda brīvības

Skaidrojumu viņš sāka ar to pašu, ar ko 1993. gadā pārliecināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātus, kad vajadzēja pieņemt krasus nodokļu paaugstinājumus.

“Mēs apzināmies, ka visi nodokļi bremzē ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību un ir slogs iedzīvotājiem. Nodokļi tiek iekasēti tik daudz, lai valsts varētu nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus – pensijas, sociālos pabalstus, izglītību, veselības aprūpi, kultūru, sabiedrisko kārtību.”

“Galvenais – atrast pareizo līdzsvaru,” pamatoja Platais. Salīdzinot nodokļu sistēmu Latvijā un citās valstīs, Latvijas valsts ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta jeb budžets ir 35,2%. “Tērējam 36,2% – mazliet vairāk, nekā iekasējam. Nodokļu slogs Latvijā ir 27,6% (mazāk, jo ne visi valsts ieņēmumi ir no nodokļiem, starpību veido ES atbalsts), kas ir viens no zemākajiem ES. Pēc “Eurostat” aprēķiniem, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā saražots 60% apmērā no ES vidējā. Vidējā jaunradītā vērtība Latvijā ir tikai 50% no ES vidējā,” norāda padomnieks.

“Sagaidām, ka Latvija augs straujāk un kļūs par pārtikušu valsti, un man nav priecīgu ziņu – kļūstot bagātākiem, nodokļiem jāpalielinās!”

Par labu mazo algu saņēmējiem

Piedzīvojam nodokļu samazinājumu: PVN – par procenta punktu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par procentpunktu un nākamgad – arī par vienu (nevis par diviem), pēc tam vēl par vienu. No teiktā izriet, ka nodokļi fiksē valsts iešanu nabadzības virzienā, iebildu.

Platā kungs līdzšinējo nodokļu samazināšanas politiku skaidro ar vēlmi apkarot pelēko ekonomiku.

“Valsts rīcība fiksē, ka ekonomika neaug tik strauji, kā gribētos, tāpēc to stimulē ar nodokļu samazinājumu,” viņš pamato. Nodokļu ieņēmumi mazliet pieaugot, bet ne tik strauji, lai varētu uzlabot apstākļus izglītībā, veselības aprūpē un pensiju indeksēšanu.

Kas Finanšu ministrijai licis sabremzēt ienākuma nodokļa samazināšanas tempu? Divu procentpunktu vietā tikai par vienu! Platais atgādināja, ka jau koalīcijas veidošanās laikā Finanšu ministrija iestājusies par ienākuma nodokļu progresivitāti – palielināt neapliekamo minimumu, neaiztiekot pamatlikmes. “Nodokļu likmes samazināšana ir par labu tiem, kas saņem lielākas algas. Eiropas Komisija tikko ļoti bargi aizrādīja, ka Latvijā nodokļu sistēmā ir liels kropļojums – neproporcionāli augsti nodokļi tiem, kas saņem zemas algas,” uzskata Platais.

Valsts apzog sociālo budžetu?

“Pensijas maksā no sociālā budžeta, bet no tām iekasētais nodoklis aiziet uz kopbudžetu, nevis atpakaļ uz sociālo. Kāpēc valsts apzog sociālo budžetu?”

Iedzīvotāju ienākuma nodokli no algas maksā pilnīgi visi darbspējīgā vecumā, kam ir ienākumi, pensionāri – no pensijas, kas lielāka par 165 latiem, atgādināja ministrijas darbinieki. Astra Kaļāne precizēja, ka tā daļa, kas aiziet sociālās apdrošināšanas budžetā, netiek aplikta ar ienākuma nodokli: “Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek atlikts līdz naudas izmaksas brīdim.”

“Tātad arī pensionāri piedalās pašvaldības infrastruktūras uzturēšanā un veselības aprūpē, kam aiziet šis nodoklis,” secināja Platais.

Pret lētāku pārtiku

Kāpēc Finanšu ministrija ietiepīgi iebilst pret samazināto PVN pārtikas produktiem?

“Tāpēc, ka lielākie ieguvēji no tā būs pilsētnieki, turklāt pārtikušākie, kas pērk vairāk un dārgāku pārtiku. Tā mēs stimulējam patērēt vēl vairāk. Otrkārt, lielāko daļu palētinājuma paņemtu tirgotāji. Treškārt, būtu ļoti sarežģīti un dārgi to administrēt,” pamatoja Platais.

Jaunjelgavnieku balstīts, iebildu, ka pārtikušākie jau tāpēc vairāk nesāks ēst, jo jau šobrīd var atļauties, cik vēlas. Otrkārt, nav jau samazināmā likme jānosaka visām pārtikas precēm, bet nepieciešamākajiem produktiem, piemēram, pienam, gaļai, maizei, un tas būtu atbalsts tiem, kas paši mājās gatavo. Treškārt, samazinātā PVN vairāk atbalstītu vietējos ražotājus, kas ir galvenais svaigo produktu piegādātājs.

Vēl Jaunjelgavā diskutējām par akcīzes nodokļa aplikšanu ar ienākuma nodokli, par samazināto PVN pārtikai un siltumapgādei, par ēnu ekonomikas apkarošanu, par to, kāpēc pie mums ir zemākas algas, un par pārmaiņām dzīvē pēc eiro ieviešanas.