Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Par labu VNĪA bijušajam ģenerāldirektoram Mottem no TM kopumā piedzen teju 7000 latu

LETALETA

Rīgas apgabaltiesa šodien par labu Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) bijušam ģenerāldirektoram Jānim Mottem piedzina kopsummā 6901 latu viņa prasībā pret Tieslietu ministriju (TM). Sākotnējā prasības summa bija 115 399 lati.

Apgabaltiesa lēma par labu Mottem piedzīt 2506 latu zaudējumus un 2000 latu morālā kaitējuma atlīdzību. Tāpat Mottem tiks atlīdzināti tiesas izdevumi 586 latu apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1809 latu apmērā.

Apgabaltiesa arīdzan noteica labprātīgu sprieduma izpildi desmit dienu laikā no tā spēkā stāšanās.

Spriedumu varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senātā.

Motte pats uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies, savukārt viņa pārstāvis, zvērināts advokāts Sandis Petrovičs norādīja, ka sākotnēji ir jāiepazīstas ar tiesas pilno spriedumu, tajā ietverto argumentāciju. Plašākus komentārus viņš nesniedza.

LETA jau ziņoja, ka pērn decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa daļēji apmierināja Mottes prasību, piedzenot 1000 latu morālo kompensāciju saistībā ar dzīvokļu izīrēšanas krimināllietu, 5012 latu zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus 266 latu vērtībā. Savukārt pārējā daļā prasība tika noraidīta. Apelācijas sūdzības par šo tiesas spriedumu iesniedza gan Motte, gan TM.

Motte vērsās tiesā ar prasību par 115 399 latu morālās kompensācijas piedziņu. Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone, TM 2011.gada maijā sniedza paskaidrojumus lietā, norādot, ka ministrija konkrēto prasību neatzīst.

Kā paskaidroja Ādamsone, vienošanās ar Motti netika plānota, kā arī cita kompensācijas summa nebija piedāvāta. Likums “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” neparedz TM pilnvaras lemt par morālā kaitējuma apmēru, tostarp vienojoties ar personu.

Morālā kaitējuma fakta esamību konstatē un tā apmēru nosaka tiesa civilprasības kārtībā, norādīja Ādamsone.

LETA jau ziņoja, ka 2001.gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors cēla apsūdzību pret bijušajiem VNĪA valdes locekļiem – Andi Zalpēteru, Voldemāru Sprūžu, Andri Priedīti, Ervīnu Ceihneru un Māri Tekocēlu -, kā arī Motti. Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2004.gada sākumā.

Apsūdzībā toreiz bija norādītas 173 nelikumīgu dzīvokļu piešķiršanas gadījumu epizodes. Lietas izskatīšanā prokurors Aleksandrs Stepanovs atteicās no 72 epizodēm un no apsūdzības daļas par zaudējumu nodarīšanu valstij. Lietas izmeklēšana ilga vairākus gadus.

Apsūdzības raksts lietā liecināja, ka ar Mottes gādību valsts dzīvokļu īres tiesības saņēma bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK), bijušais vides ministrs Vents Balodis (TB/LNNK), VNĪA valdes locekļi un Tekocēls un Zalpēteris, kā arī komponists Raimonds Pauls un citi.

Dzīvokļi ar VNĪA valdes lēmumu izīrēti Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un Daugavpilī.

Gan Rīgas Centra rajona tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa pieņēma apsūdzētajiem attaisnojošu spriedumu šajā lietā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+