Mobilā versija
+6.7°C
Katrīna, Katrīne, Trīne, Kate, Kadrija
Sestdiena, 25. novembris, 2017
28. maijs, 2017
Drukāt

Daina Losāne: Par Latgales Simtgades kongresu – pieļauta būtiska kļūda (27)

Foto: Latgales tūrisma informācijas centru arhīvsFoto: Latgales tūrisma informācijas centru arhīvs

Ir aizvadīts Latgales Simtgades kongress, izskanējušas pārmērīgi saldās politiķu runas, norimusi pārmērīgi histēriskā negatīvā reakcija sociālajos tīklos, un, mierīgā garā pārlasot kongresa rezolūciju, ir jāatzīst – ja arī dzirdēti muļķīgi iebildumi, tad tos ir izraisījusi ļoti muļķīga rīcība!

Man vienmēr prieks sastapties ar apzīmētāju “latgalīšu” vienalga kādā izloksnē vai locījumā, bet šoreiz ir pieļauta kāda būtiska kļūda. Varbūt ar simts gadiem tiešām nepietiek, lai pamanītu dažas vienkāršas lietas, bet rezolūcija tā vien dimdina prasības: “valstiskā mērogā”, “valstij jānodrošina”, “valstij jāatzīst”, vienlaikus aizmirstot, ka valsts mērogs – tie ir četri reģioni, nevis tikai viens. No mazliet tālākas vēstures tās ir trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme–Zemgale un Latgale; bet tik un tā, ja mēs gribam runāt par reģioniem, vienalga, vēsturiskiem vai mūsdienu, un darīt to valstiskā mērogā, tad ir jārunā par tiem visiem. Vai arī, ja runājam par vienu no tiem, izvirzot prasības, ir jāņem vērā, kā tas ietekmēs pārējos. Pretējā gadījumā tā ir jautājuma pacelšana valstiskā līmenī, vienlaikus pašiem nedomājot valstiski.

Es patiešām uzskatu, ka vietējās valodas vides un izlokšņu saglabāšana (būsim precīzi, arī Latgalē tās ir latgaliešu izloksnes, daudzskaitlī, nevis tikai viens “valodas paveids”) ir valsts interesēs un ikvienam novadam var nākt tikai par labu, turklāt ja to saglabā skolās, saziņas līdzekļos vai vietējā līmeņa iestādēs. Protams, vienlaikus ir jānodrošina, ka tādēļ netiek pārkāptas neviena tiesības saņemt izglītību vai pakalpojumus valsts valodā, bet visādi citādi tam var būt tikai pozitīva ietekme. Tas var tikai veicināt gaidīto tuvināšanos un uzticības pieaugumu saskarē starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem. Kā arī vecāku un skolotāju abpusēja vēlēšanās to vairāk izmantot skolās, manuprāt, būtu lieliska zīme, ka vecāki redz savu bērnu nākotni turpat vietējā pagastā. Ja tas nav valsts interesēs, tad kas tas ir? Taču pirmkārt, to īstenot ir nevis valsts, bet pašvaldību uzdevums; otrkārt, visas pašvaldības šajā ziņā nav vienādā situācijā. Vienkārši sakot, vai Latgales Simtgades kongress bija īstais kongress, kurā apspriest šos jautājumus?

Tieši tas pats attiecas arī uz karogiem, simboliku un ieteiktajām atzīmējamajām novadu svētku dienām. Ieteikums pastiprināt reģionu identitāti ar savu karogu, himnu (loģiski) un citiem simboliem pats par sevi nav nemaz tik slikts un pilnīgi noteikti nav valstij bīstams. Tas labi iederētos, piemēram, Latvijas novadu sporta spēlēs; ja ir vēl kādi citi konstruktīvi mērķi (piemēram, pārvaldes sistēmu optimizācija), tad es labprāt gribētu vairāk uzzināt arī par tiem. Taču arī tas vispirms būtu jāapspriež pašvaldību kongresā un jānoskaidro, ciktāl reālie, nevis vēsturiskie un simboliskie novadi tam ir gatavi vai ieinteresēti.

Šobrīd kongresa ideologu argumentācija un izveidotais rīcības plāns ir atrauti no dzīves un liek domāt ne tik daudz to, ka latgalieši Latvijas valstī vēlas justies kā latvieši, bet drīzāk – ka latgalieši Latvijas valstī vēlas tikt atzīti par vairāk latviešiem, nekā ir visi pārējie. Tāds plāns nav īpaši gudrs. Jā, tas taisnība, Latgales problēmas bieži paliek nerisinātas un vajadzības aizmirstas. Iespējams, patiešām biežāk, nekā tas notiek citur Latvijā. Bet ir vērts padomāt: varbūt tā nebūtu, ja prasības būtu saprātīgas un priekšlikumi tiktu izvirzīti un īstenoti tiem atbilstošā mērogā?

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Piekrītu daudzos jautājumos Losānes k-dzei.KĀ VAR LATGALE UZSPIEST VISAI LATVIJAI SAVU DIALEKTU?Bez referenduma tas NAV iespējams!Mums IR valsts valoda un šis dialekts man NAV VAJADZĪGS!Dodiet man un valstij datus objektīvus CIK paši latgalieši grib mācīties savā dialektā?Nez vai sanāks kāda klase?Un kur viņi liks to savu dialektu?KAPĒC tikai latgališiem?kUr paliek suiti,pārejie dialekti VISĀ Latvijā?Kapēc tāda privilēģija? Ne pārejā Latvija pievienojās Latgalei,bet otrādi!NEPATĪK?Lūdzu blakus Vitebskas guberņa! Tur jūs redzēsiet “SAVU””VALODU”!Tā ir atklāta cūkošanās ,šķelšana lai izveidotu ko līdzīgu Krimai.Es jautāju- KUR IR VISI LATGAĻI?Nu ne jau Latgalē ,bet Rīgā,Vidzemē,Zemgalē,Kurzemē.Bet redz no turienes ķērc pēc “latgaliskā”Braucie broļi PAŠI Latgales ceļinu celt,bet to atdevuši krievu SC par ko arī paši “patrioti”balso.Bijāt gan pret ES,eiro,NATO nu gluži kā SC.Nē broļi latgaļi, NIES CAURI jūsu nekaunība!!

  2. Par latvisku Latviju un latgalisku Latgali! Atbildēt

    Daudzi pārnovadu latvieši (īpaši daudzi no Rīgas un no jauktajām ģimenēm) mīl krievruņu okupantus, putinhuiloistus un krieviskumu, bet ienīst latgaliešus, latgaliešu valodu un latgaliskumu kā kaut ko mazvērtīgu vai kā kaut ko pārāk nacionālistisku.
    Latgales Kongresa rezolūcijas 1.punktam bija jāskan sekojoši – pārnovadu latviešiem jāpārtrauc mīlēt krievruņu okupantus un kolonistus, un jādzīvo derībā ar Latgales latviešiem. 2.punkts – Latgales latviešiem jāpārtrauc mīlēt krieviskumu un jādzīvo derībā ar pārnovadu latviešiem. 3. Visu novadu latviešiem – gan tiem, kuri ikdienā runā literārajā valodā, gan tiem, kuri ikdienā runā latgaliski – jākļūst par latviešu tautas nacionālistiem saglabājot kultūrvēsturiskajiem novadiem atbilstošo savu etnisko identitāti un unikalitāti.

    • “pārnovadu latv(ij)iešus” nevajag jaukt ar “pārnovadu latviešiem” ! Latv(ij)ieši, diemžēl, slēptāk vai atklātāk, nīst latviešus tāpat kā latgaliešus un nicīgi saukā par “čangaļiem” un jūtas kā kādi kultūras ienesēji.
      Krieviskums un krievu impēriskā domāšana viņiem ir tuvāka, jo tie paši slāvi vien ir.

    • jūsu niks “Par latvisku Latviju un latgalisku Latgali!” atšķeļ Latgali no Latvijas !
      Par tiem 3 punktiem esmu abām rokām “par” !!!

  3. Atgādināšu, ko jau vairākas reizes dažādās diskusijās pēc kongresa norādījuši “kongresa ideologi”:
    1) skolās mācāma latgaliešu rakstu valoda (tas jau arī ir tas latviešu valodas paveids), nevis dialekta izloksnes (katrā pagastā sava), kā, visdrīzāk aiz nezināšanas, daudzi raksta;
    2) standartizēta “latgaliešu rakstu valoda”, atšķirībā no ventiņu, suitu, sēļu, kuršu, zemgaliešu reāli pastāv kopš 18. gadsimta. Varbūt kādreiz, pēc gadsimtiem, būs ventiņu rakstu valoda, tad arī runāsim, bet pašlaik latviešu valodai ir tikai vēl viens (!) standartizēts rakstu paveids bez tā, ko lietojam visi Latvijā;
    3) to, ko mācīt skolās, drīkst noteikt valsts, Izglītības un zinātnes ministrija, nevis katra pašvaldība un pat ne visas Latgales pašvaldības kopā;
    4) rezolūcija norāda uz vēlamo, vajadzīgo, nepieciešamo, tas nav ultimāts “visu vai…”, likums vai tml. Aicinu risināt nosauktās problēmas, nevis aizbildināsimies ar to, ka to izklāsta formā ir trūkumi.
    Šajā rakstā pareizi teikts, ka reakcija uz rezolūciju bijusi “histēriska”, daudzi iebildumi – “muļķīgi”. Visdrīzāk – aiz nezināšanas, kas savukārt liecina par to, ka izglītības sistēmā ir pārmēru maz par latgalisko (daudzi nezina pat par latgaliešu rakstu valodas pastāvēšanu 250 gadu gaŗumā u. tml., par diezgan prāvu literatūras klāstu tajā).

    • tas vārdu salikums Atbildēt

      “rakstu valoda” ir viltīgs gājiens šķelt latviešu valodu !
      Mākslīgi ieviests jēdziens “rakstu valoda”. Pieraksts uz papīra ir tajā pašā runājamā valodā !
      Ja lieto vārdus ar vienādām saknēm [un vienādām nozīmēm], tad tā ir viena valoda !
      Nenormāls stāvoklis , kad reģionāli valoda ir piesārņota ar citas tautas vārdiem un jēdzieniem, bet tas nebūt nenozīmē, ka tā ir kāda jauna, trešā valoda.
      Dialektu Latvijā ir cik uziet, tad iznāk, ka katrā ciemā ir sava valoda ??!
      Uzaicinu draudzēties ar galvu !

  4. Vairākums brutāli diktē noteikumus . Bērni un mazbērni ved uz mežu māti un tēvu un kā Losānes k-dze ,priecīgi dzirdēt latgalīšus. Vaimanās ?Tikai nepamana ko ved uz mežu. Vientiesīši ? Mums pilna valsts ar tādiem vientiešiem, Rīgā , laikam arī citviet, pat latviešu uzrakstu reāli vairs nav . Esot ārzemēs nemanīju tādu savas valodas noniecināšanu publiskajā telpā . Tur cilvēkiem veselīgāka pašapziņa.

  5. Sudrabeņa , Ķūkonoja u.t.t. Dažādi novadi ,bet dažiem vēl atrodamas latgaļu seno nosaukumu pēdas , nu gan tie jau pārveidoti. Tie bija vecie latgaļu nosauumi ,tad kāpēc tos bija jāiznīdē ? Kam tad tie tā traucēja ? Un tā viscaur plašaja Latvijā . Nu jau visur iznīcina latgaļu vietvārdus ne tikai citos novados.

  6. Par minetajām latgaļu izloksnēm Latgalē- jā ,ir atšķirības, jo simtiem gadu ir nīdēta kā tauta tā arī tās kultūra, smagi nīdēta. Arī mani sarūgtināja vco Latgales TV minētā škola, jo visās senču veco laiku fotogrāfijās es redzēju uzrakstu skūla ar latīņu burtiem . Tad kapēc nav pētījumi un informācija par iemesliem ? Piem. vidus Latgales (ap Rēzekni) latgaļus masveidā izdzina un vietā ieveda krievu zemniekus
    Aizliedza runu, rakstību,izglītību. Pēdējo gadu pētījumi ,vienalga , vai par latgaļu izplatību (leiša grāmata), vai it kā zinātnisks darbs par putnu nosaukumu izrunu novados, vērst tikai uz latgaliskā mazināšanu ,noniecināšanu. Falsificētā zinātne.

  7. Ja valsts attieksme pret Latgali un latgaļu valodu būtu saprātīga un godīga , tad šadas diskusijas un jauni ļatgales kongresi , domajams, nemaz nenotiktu.

  8. Piļneigi pīkreitu autorei. Josareikojās apdūmeigi. Nav jobyut egoistim, voi kai ītīpeigim bārnim. Dūmoju, ka tymā 100-gadis kongresā tyka palaistys emocejis, bet nabeja īslāgts pruots. Man vītom, tai pat kai daudzim, beja kauns par myusu latgalīšim. Tai ir, ka īvielejam deputatus, a kū jī tymā Saeimā dora, naporbaudam i napīprosam atskaitis par padareitū.

  9. Es un mani draugi domājam tāpat kā raksta autore. Mēs nākam no Sēlijas. Kā saka Jānis Stradiņš, tā jāuztur spēkā kopjot un attīstot tradīcijas, apzinoties sevi. Jā, ar pašcieņu. Nevienam nekas nav jāpieprasa.
    Brāļi un māsas taipus Daugavai. Latvija ir tikai viena! Agresīvā pretnostatīšana rada vien dusmas.

  10. Ja nav ko teikt, tad nav ko piesārņot portālus.

    • Tas ir slims cilvēks, kurš ar šo spamu cenšas piegānīt visas komentāru vietnes. Nesaprotu, kāpēc portālu admiņi neuzliek banu viņa adresei.

  11. Būs vēl citi kongresi – gan ventiņu, gan vidzemnieku – ar jaunām rezoļūcijām, šitās “latgalīšu” – aizmirsīsies?

  12. Tā “cīņa par valodu” ir tikai kremļa inspirēts pasākums Latvijas kā valsts sašķelšanai uz dialektu bāzes.
    Baznīcas akadēmiķis Streičs ir cīnītāju avangardā.

    • par Baznīcu tu velti, Kazja Atbildēt

      Baznīca pirms 100 gadiem arī bija tā, kuras nostājas dēļ Latgale ir Latvijā šodien. Neburkšķi to, kas nemaz neburkšķas. Citādi tu pats pēc kremlina izklausies visvairāk;(

      • Kazimiram 100 % taisnība ! Atbildēt

        Gan par kremli, gan dialektu.
        Latgale ir Latvijā šodien vismazāk baznīcas dēļ, bet valodas un nevēlēšanās būt zem krieva !

        • Protams, ka baznīcai un ticībai ir milzīga nozīme. Cara laikā latgalieši nemaz nedrīkstēja ieņemt kādu amatu, ja nepiederēja pie pareizticīgajiem. Nedrīkstēja strādāt par skolotājiem utt. Mācītāja amats bija vienīgais pieļaujamais. Rakstītājam laikam bijusi pieejama visai skopa informācija par latgales vēsturi.

  13. Pravietisnejaukais Atbildēt

    JA INDIVĪDAM NAV SAJĒGAS KO LABU PAVEIKT, CĪNOTIES “PAR”, IDIVĪDS PAŠAPLIECINĀS CĪNOTIES “PRET”.

  14. Apsveicami! Vismaz viens cilvēks izsvērti un patiesi atspoguļo notikumus Latgalē.
    100% piekrītu, jo citādi tiešām šķiet, ka tikai Latgalē visa Latvija. Kur tad palikusi Zemgale latgaliešu skatījumā? 2 radio katru dienu slavē tikai latgaliešus. Vai tad citi novadi neeksistē Latvijas simtgades svētku programmā? Kur sēļi, lībieši, kurši, vidzemnieki. Kas traks. Zūd svētku sajūta. Svētki jānosvin vienreiz un kompakti, nevis jāvelk gadiem kā te viens otrs izsakās. Nu tik svinēsim 3 gadus, tērēsim līdzekļus uz nebēdu. Pēc tam kaut ūdens plūdi. Tik daudz izbraukušo, palikušie nemaz negrib tik lielas orģijas. Visiem novadiem jāsadodas rikās un nav jācīnās par kaut kādu izgudrojumu, jo tiešām pastāv dažādi dialekti, dažādos novados. Dzīvosim draudzīgi!
    Kāpēc jāšķeļ jau tā skaitliski mazā Latvija?

    • Latv(ij)iešiem, īpaši pusanalfabētiem, jau viena burta pamaiņa vārdā šķiet, ka tā ir cita valoda.
      Mentalitātei raksturīga paviršība.

    • Lūdzu nejauc kāpostus ar mannu! Rēzeknē svinēja Latgales kongresa 100 gadus! Latvijas Republikas 100 gadus svinēs nākamgad. Painteresējies taču par faktiem, pirms raksti. Ja ne šis kongress, kas to zin, kāda būtu Latvija un vai vispār būtu.

  15. ĻOTI SAKARĪGS RAKSTS! ĻOTI!!! Valsts mērogs tiešām ir 4 novadi. Ja latgalieši domā par savas rezolūcijas prasībām, tad pirmkārt tas ir Latgales novada pašvaldību darbs. Otrkārt, kur ir palicis Latgales radio??? Jūsu problēmas ir jārisina Latgales novada deputātiem Saeimā un valdībā!!!!!!!!!!!!! Viņiem ir JĀPANĀK, lai latgaliešus SADZIRDĒTU! Nav ko ņemties ar citu novadu cilvēku tracināšanu un nostādināšanu pret sevi!

    • Atcerēsimies “Praktisko latvieti , kad tas vēl bija lielajā formātā – tur visi varēja iepazīties finansējuma / laksaimniecībā/ sadale pa novadiem – tagad reģioniem , tur varēja redzēt interesas lietas , otrkārt runājam par radio , tad jau labāk par Latvijas TV pieejamību pierobežas pagastiem ? Lūgumi bijuši daudzas reizes. Neviens šeit citus nenosoda , drīzāk tiek mīļi gaidīti ciemos un atbraukuši konstatējat faktu . Nenolīgsim , ka būdami tālu no lielpilsētām – biznesa lietas risinās grūtāk . Vēsture ir atstājusi melnas “pēdas” augsnē un loģiski tās darāmas gaišākas un dara to no visas sirds ! Latvija ir viena un tādai tai būt – vienotai , draudzīgai !

    • Ja rūpējas par valsti, tad novelt visu uz pašvaldībām ir noziedzīgi !
      Kā tas līdz šim tiek darīts…

    • Latgales radio nekur nav pazudis. Raida 24 stundas diennaktī un internetā dzirdams visā pasaulē. Vakar noklausījos “Klūgu mūks” trešo turpinājumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+