Foto: LNB digitālā kolekcija

Rosina atkārtoti izdot senu grāmatu par latviešu tiesībām 9

Vēsturnieki uzskata, ka pienācis laiks no jauna apsvērt iespēju izdot 18. gadsimta vācu jurista Johana Augusta Maskova mazzināmo darbu par brīvo Rīgas latviešu tiesībām.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Šā rokrakstā tapusī grāmata joprojām pazīstama tikai šauram pētnieku lokam, lai arī tajā pamatotas latviešu tiesības un atainoti tautas brīvības centieni vēl pirms slavenajiem Garlība Merķeļa “Latviešiem”.

Merķeļa “Latvieši” iznāca 1797. gadā, taču Maskova manuskripts, kurā apkopotas ziņas par Rīgas latviešu brīvībām, pabeigts 1764. gada 25. aprīlī. Tiesa, tas tā arī palika vienā eksemplārā un nekad, ja neskaita atsevišķus fragmentus, pilnībā nav ticis nodrukāts. Par godu 250. gadadienai kopš svarīgā, taču pusaizmirstā notikuma LU Mazajā aulā tika sarīkota neliela vēsturnieku konference. Pēc vēsturnieku sacītā, Maskova grāmatai beidzot jāierāda pelnītā vieta, jo tā pēc būtības apgāž ilgi pastāvējušu uzskatu, ka par latviešu nacionālo kustību var runāt tikai no 19. gadsimta vidus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maskovs sāka vākt materiālus grāmatai 1762. gadā, kad viņu Pēterburgā uzrunāja un nolīga brīvo Rīgas latviešu līderis Jānis Šteinhauers. Šteinhauers bija ļoti turīgs amatnieks, koktirgotājs un muižnieks, taču viņam, līdzīgi kā citiem Rīgas latviešu uzņēmējiem, bija jācieš dažādi ierobežojumi nevācu izcelsmes dēļ. Piemēram, latvieši nevarēja tikt uzņemti namniekos, bet tas nozīmēja liegtas iespējas vēlēt un tikt ievēlētam Rīgas rātē. Šteinhauers, pēc profesora Gvido Straubes vārdiem, vēlējās “rocību savienot ar politiskajām tiesībām”. Viņš pierunāja Maskovu atbraukt uz Rīgu, lai, izmantojot arhīvus, uzrak­stītu darbu, kurā pierādītu, ka brīvajiem Rīgas latviešiem jau gadsimtiem ilgi piederējušas dažādas tiesības. Šteinhaueru dzimta cerēja ar šo darbu ietekmēt Krievijas carienes Katrīnas II un valdošo Pēterburgas aprindu viedokli.

Maskovs atlasīja un apkopoja mērķim derīgos dokumentus, kuri pārstāv laika posmu no 1192. g. līdz 1764. g., bet vairākumā gadījumu tomēr 17. – 18. gadsimtu. Teksts ir dots latīņu un vācu valodā. Tie ir līgumi, vienošanās, tāmes, cunftu statūti jeb šrāgas ar autora komentāriem un secinājumiem, ka latviešiem, lībiešiem, igauņiem ir attiecīgās tiesības.

Manuskripts no pētnieku redzesloka šajos 250 gados te parādījās, te atkal nozuda. Par stabilāku ieiešanu apritē tam jāpateicas vēsturniekam Jānim Straubergam, kurš par dokumentu no jauna uzzināja 30. gados. Pēc tam par Maskovu atkal uz brīdi piemirsa, bet pēdējais pētnieks no Latvijas, kurš turējis rokās grāmatas oriģinālu, ir filozofijas doktors Juris Prikulis. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā viņš rokrakstu atkal atrada un nokopēja toreizējās Ļeņingradas, tagad Sanktpēterburgas Saltikova-Ščedrina bibliotēkā.

1987. gadā Maskova grāmatu uzņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevējdarbības perspektīvajā plānā. Atmodas gados sākās darbs pie tulkošanas. Iztulkoja ap 80% darba. Tulkošanu tomēr pilnībā nepabeidza, jo mainījās vēstures izpētes prioritātes.

Vēsturnieki nešaubās, ka Maskova grāmata derētu arī kā avotu izdevums, jo daudzu tajā norakstā iekļauto dokumentu oriģināli jau gājuši bojā.