“Par latvieti nepiedzimst, par latvieti kļūst!” 0
“Nacionālā (etniskā) apziņa cilvēkiem veidojas izglītošanās un audzināšanas procesā” – šāda pārliecība vadījusi tos “Vienotības” un Reformu partijas deputātus, kuri sagatavojuši grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, lai latviešu tautai un kultūrai piederīgi cittautieši varētu dokumentos mainīt savu tautību pret “latvietis”, pat ja viņu senčos latviešu nav. Šodien Saeimas Juridiskā komisija tos izvērtēs.
Grozījumi paredz, ka cilvēks, kurš ir Latvijas Republikas pilsonis un kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīgs latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīgs Iedzīvotāju reģistrā mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”. Kopā ar iesniegumu brīvā formā jāiesniedz arī pamatojums, kādēļ cilvēks vēlas mainīt tautību.
Viens no pirmajiem par šādiem grozījumiem Saeimā sāka runāt Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) laikā, kad parlamentā notika karstas debates par tautības rakstīšanu pasē.
“Šajā gadījumā runa ir par cilvēcīgu pieeju. Pieņemsim, ka Talsos vai kādā tikpat latviskā vietā ukraiņa un gruzīnietes ģimenē piedzimst bērns, kurš mācās latviešu skolā, kurš ikdienā uzturas latviešu sabiedrībā un saista savu nākotnes dzīvi ar Latviju. Vai viņš jutīsies kā gruzīns vai ukrainis? Domāju, ka ne. Visticamāk, viņš jutīsies piederīgs latviešu tautai.”
Tādēļ nebūtu pareizi liegt viņam pieņemt šo tautību, ja viņš to vēlas,” skaidroja A. Loskutovs. Likumprojekta līdzautors Andrejs Judins (“Vienotība”) uzsver, ka mērķis nav pārliecināt cittautiešus pārreģistrēties par latviešiem. “Mēs nevienu nedomājam piespiest. Mēs nesolīsim nekādus bonusus vai labumus. Mēs vienkārši dosim iespēju cilvēkiem, kuri jūtas piederīgi latviešu kultūrai un valodai, juridiski noformēt šo piederību. Domāju, ka tie nebūs tūkstoši cilvēku, bet mēs nedrīkstam atgrūst tos dažus simtus, kam šāda iespēja būtu svarīga,” paskaidroja A. Judins.
Gan “Saskaņas centra” gan Nacionālās apvienības pārstāvji pret šiem priekšlikumiem izturas piesardzīgi. “Frakcijā to vēl neesam vērtējuši, bet mans subjektīvais viedoklis ir – šī lieta ir koks ar diviem galiem. No vienas puses – ja reiz ir nelatvieši, kas paši vēlas kļūt par latviešiem, nevajadzētu viņiem likt nekādus šķēršļus. Bet no otras puses – iespējams diskriminācijas risks, kad atsevišķiem darba devējiem var rasties vēlme vērtēt cilvēkus pēc tautības. Turklāt nedomāju, ka liels skaits cilvēku vēlēsies šo brīvprātīgo asimilāciju izmantot, bet diskusijas sabiedrībā gan atkal būs karstas un emocionālas,” teica “SC” frakcijas pārstāvis Juridiskajā komisijā Valērijs Agešins.
Bet NA frakcija tautību maiņas likumprojektu jau esot vērtējusi un deputātu domas dalās.
Piemēram, Raivis Dzintars nesaskata nepieciešamību likt šķēršļus lojālu cittautiešu vēlmei kļūt par latviešiem. Turpretim Jānis Dombrava raizējas, ka ar tik vienkāršiem kritērijiem kā pilsonība, valstī nodzīvotais laiks un valodas prasme, par latviešiem var tikt atzīti arī nelojāli cilvēki un provokatori. Viņaprāt, jāsaglabā pašreiz likumā nostiprinātais asinsradniecības princips.
Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka 15 gadu vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi tikai vienu reizi mainīt tautības ierakstu un tikai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās (tātad pieņemt vecāku vai vecvecāku tautību).
