Foto – LETA

Par Latvijas valsts ģerboni 0

1. septembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”, kas nostiprina tā juridisko statusu un lietošanas nosacījumus. Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātie likuma grozījumi nosaka, ka ikvienam ir pienākums ar cieņu izturēties pret valsts ģerboni, un vienlaikus papildina to institūciju un amatpersonu loku, kas ir tiesīgas ģerboni izmantot. 


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Turpmāk lielo valsts ģerboni drīkstēs izmantot arī Saeimas priekšsēdētājs un apakškomisijas, Ministru kabineta locekļi, Saeimas kanceleja, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Tieslietu padome, Valsts kontrole, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija un Satversmes aizsardzības birojs, kā arī koleģiālā institūcija, kuru vada lielo valsts ģerboņi izmantot tiesīgā valsts amatpersona.

Lielo valsts ģerboni turpmāk drīkstēs izmantot arī valstiski atzītos diplomos, apliecībās vai atestātos, kas apliecina zinātniskā grāda, izglītības vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi akreditētā izglītības programmā. Tas tiks attēlots arī tiesas nolēmumā. Izmaiņas likumā nosaka, ka institūcijas statusam atbilstošo valsts ģerboni būs tiesīgas izmantot to pārstāvošās amatpersonas, Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Ģerboni institūcijas varēs izmantot arī preses paziņojumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumā precizēts institūciju saraksts, kas būs tiesīgas izmantot mazo valsts ģerboni, vienlaikus nosakot, ka to drīkstēs izmantot arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

Savukārt vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, pie ēkām, iespieddarbā vai interneta mājaslapās turpmāk blakus valsts ģerbonim nedrīkstēs lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Likumā noteiktas institūcijas, kuras izņēmuma kārtā varēs to darīt. Grozījumi paredz iespēju valsts ģerboni turpmāk izmantot Latvijas Republikas pasta apmaksas zīmēs.

Izmaiņas likumā deleģē Ministru kabinetu, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, noteikt valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai, kā arī heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus. Lai mazinātu ģerboņa lietošanas juridiskās neskaidrības, likumā veiktas arī terminoloģiskas izmaiņas – vārdi ģerboņa attēls un novecojušais jēdziens ģerboņa grafiskais attēls aizstāti ar vārdu ģerbonis, jo tie būtībā apzīmē vienu un to pašu.