Mobilā versija
+10.3°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
7. februāris, 2017
Drukāt

Par Latviju Berlinālē vēstīs gailis Hugo Kaupera balsī

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas kino profesionāļi turpina spert nelielus, tomēr pārliecinošus soļus uz starptautiskās kino industrijas takas. Sekojot iepriekšējo gadu panākumiem, arī šogad Latvija ir pārstāvēta prestižajā Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā – Latvijas filmu studijas “Rija” un režisora Reiņa Kalnaeļļa animācijas īsfilma “Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” iekļuvusi starp izraudzītajām bērnu un jauniešu filmu programmas “Generation” konkursa filmām. Berlīnē no 14. februāra to trīs dienas vēros tūkstošiem skatītāju.

Dziedošā gaiļa piedzīvojumu stāsts par cāli, kurš dzīvo garlaicīgā vistu kūtī, bet sapņo dziedāt starmešu gaismā uz skatuves, Latvijā vēl nav izrādīts. Prestižajam Berlīnes kinofestivālam ir savi noteikumi – visiem kino darbiem te notiek vai nu starptautiskā, vai arī pasaules pirmizrāde – tā tas ir arī dziedošā Hugo filmas gadījumā. 14. februārī desmit minūtes garo filmu pirmoreiz izrādīs Pasaules kultūru namā (“Haus der Kulturen der Welt”), kurā ir vairāk nekā tūkstotis vietu – filmu vēros gan bērni, gan profesionāli vērtētāji.

Spožs piliens tūkstošu programmā

R. Kalnaellis šajā konkursā nav pirmoreiz – 2009. gadā viņš Berlīnē startēja ar savu debijas filmu – zīmēto animāciju “Kad āboli ripo”. “Berlīnes kinofestivāls ir Eiropas centrālais kino industrijas gada notikums, kad sabrauc gan valstu organizācijas, gan citu festivālu atlases komisiju pārstāvji, gan producenti un izplatītāji, gan televīzijas kanālu pārstāvji. Pirmajās dienās tur var viegli apjukt un nesaprast, ko tu šajā plašajā sortimentā dari ar savām filmām. Vairākus gadus tur apgrozoties, jau redzi nopietnos Eiropas mēroga spēlētājus un apgūsti, kā griežas lielais Eiropas festivāla mehānisms. Mēs esam neliels piliens visā apjomīgajā programmā, tāpēc iekļūšana konkursa programmā ir īpašs pagodinājums un iespēja tikt pamanītam uz citu kinodarbu fona. Nav noslēpums, ka ik gadus festivāls saņem tūkstošiem pieteikumu – šogad Berlināles bērnu un jauniešu “Generation” konkursa sadaļās kopā tiks demonstrētas 62 filmas (īsfilmas un pilnmetrāžas filmas) no 41 valsts.

Režisors Reinis Kalnaellis. Foto - Timurs SubhankulovsRežisors Reinis Kalnaellis. Foto - Timurs Subhankulovs

Hugo dziedās Kaupera balsī

Iespējams, Hugo veiksmes atslēga šoreiz meklējama arī aizraujošajā stāstā, ko veidojis pašmāju populārākās grupas “Prāta vētra” bundzinieks Kaspars Roga. “Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” ir viņa pirmais scenārijs animācijas filmai, tiesa, roka iemēģināta kino scenārijā “Skudru sprints”, ko teātra izrādes formā 2014. gadā Dailes teātrī iestudēja Mihails Gruzdovs.

Iespējams, tieši Kaspara Rogas starptautiskas sadarbības pieredze, veidojot “Prāta vētras” videoklipus, ko papildina izcila grupas lielkoncertu režija, nākusi par labu stāsta starptautiskajai konvertējamībai. Mūziķis gan norāda, ka, veidojot stāstu, apzināti nav nodalījis nākamo mazo skatītāju pasaules auditoriju no vietējās. “Manuprāt, multiplikācijas žanram pašā pamatā ir jābūt saprotamam visiem skatītājiem, maziem, lieliem, neatkarīgi no viņu nacionalitātes un piedzimšanas vietas,” teic K. Roga. “Reinis Kalnaellis piedāvāja uzrakstīt scenāriju multiplikācijas īsfilmai, kas būtu kā turpinājums iepriekš radītajai filmiņai “Skaitāmpanti” (studija “Rija”. – A. K.). Noskatījos šīs multenes skices un pēc režisora lūguma saviju “Skaitāmpantu” varoņus jaunā aizraujošā stāstā par dziedošo gaili Hugo,” turpina K. Roga.

“Filmas un īsfilmas pasaulē veido ar globālu piesitienu. Ja stāsts ir universāls, tas pat nav jātulko,” spriež R. Kalnaellis. Arī gailis Hugo un citi filmas varoņi, kas pārceļojuši no “Skaitāmpantiem”, savā starpā sazinās komiskā “nevalodā”, bet tikai vērīgs klausītājs paša gaiļa melodiskajos klukstienos atpazīs pašmāju populārā dziedātāja Renāra Kaupera balsi. Savukārt par attēlu jāpateicas Polijas māksliniecei Olgai Sokalai, kura šobrīd strādā Disneja animācijas studijā. No Latvijas puses filmas māk­slinieks ir Vitālijs Daukšta.

“Zelta zirga” mācība

2014. gadā studijas “Rija” un režisora Reiņa Kalnaeļļa veidotais vērienīgais starptautiskais projekts – pilnmetrāžas animācijas filma “Zelta zirgs” – Berlīnes konkursa atlases sietu neizturēja. Šajā reizē studija un tās producents Vilnis Kalnaellis gājuši citu – līdzekļus mazāk prasošu – ceļu. Salīdzinājumam – “Zelta zirga” budžets bija 2,3 miljoni eiro, savukārt “Dziedošā Hugo un viņa neticamo piedzīvojumu” – 120 tūkstoši eiro, tostarp NKC finansējums – 80 422 eiro.

To, ka arī neliela filmiņa var izpelnīties plašu ievērību, tepat, Latvijā, jau apliecinājis Reiņa Kalnaeļļa, mākslinieces Indras Spoģes un “Prāta vētras” solista Renāra Kaupera kopdarbs – nelielā filmiņa “Joka pēc alfabēts”, kas šobrīd vietnē “YouTube” skatījumu skaita ziņā (vairāk nekā septiņi miljoni) pārspējusi populārākos pašmāju popzvaigžņu video. “Esam secinājuši, ka filmas bērnu un jauniešu auditorijai ir pieprasīts produkts, protams, milzu nozīme ir Renāra Kaupera mūzikai un kolorītajiem zīmējumiem.”

Stāstam būs turpinājums

Parādoties lielā festivālā, filmas dzīve tikai sākas, un studija “Rija” jau domā par to, kā uz tās varoņu bāzes attīstīt nākamos stāstus un runāt par animācijas varoņiem kā zīmolu. “Tālu nav jāskatās – kaimiņi igauņi ir izcils piemērs tam, kā animācijas varoni, viņu gadījumā – Loti, attīstīt kā zīmolu, kas pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā un citās zemēs. Šobrīd kopā ar Kasparu Rogu top scenārijs pilnmetrāžas filmai par gaili Hugo. Tas varētu veidoties kā vairāku epizožu stāsts no dažādu varoņu skatpunkta. Mūsu ceļš turpinās tālāk, un darīsim visu, lai Hugo kļūtu par gaili, kas dzied uz visām pasaules skatuvēm – ne tikai filmā!” sola Reinis Kalnaellis.

Oficiāli: Nopietns starptautisks pieteikums

Kristīne Matīsa, Nacionālā kino centra pārstāve: “Berlināle ir viens no lielā pasaules kinofestivālu trijnieka, augstākā virsotne, kur var nokļūt filma. Ar “Generation” skati Latvijai jau vairākus gadus ir ļoti labas attiecības, regulāri taciņu turp iestaigājusi studija “Avārijas brigāde”, arī Reinis Kalnaellis tajā piedalās jau otro reizi. Man ir prieks, ka Latvija šādi piedalās normālā, profesionālā kino apritē un tas vairs nav ārkārtas notikums. Festivāls ir vērtīgs arī no apmeklējuma viedokļa – pat īsas animācijas filmas tiek izrādītas tūkstoš vietu zālēs, kas ir pilnas. Tas, vai balva tiks iegūta, jau ir otrās pakāpes jautājums, jo ir svarīgi, ka sasniegta šī robeža.”

Latvija Berlinālē: spožākie mirkļi

• 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls notiks no 9. līdz 19. februārim.

• Latvijas lielākie panākumi Berlinālē: Nilam Skapānam “Kristāla lācis” par seriāla “Munks un Lemijs” filmiņu “Lidojam?!” (1995); Jāņa Norda filmai “Mammu, es tevi mīlu” “Grand Prix” un balva arī Ēvalda Lāča animācijas īsfilmai “Eži un lielpilsēta” (abas 2013); “Kristāla lācis” Renāra Vimbas filmai “Es esmu šeit” (2016).

• Latviju Berlinālē šogad pārstāvēs arī aktrise Elīna Vaska, kura iekļauta prestižajā jauno aktieru izlasē “European Shooting Stars”.

Pievienot komentāru

Jaunā Rīgas teātra foajē izstādīs rekonstrukcijas maketusJauno, 2017./2018. gada sezonu Jaunais Rīgas teātris (JRT) cer uzsākt bijušās Tabakas fabrikas telpās, kur teātris darbosies, kamēr tiks rekonstruēta ēka Lāčplēša ielā 25. Gatavojoties lielajām pārmaiņām, no 27. aprīļa JRT foajē pie biļešu kases apskatāmi ēkas rekonstrukcijas projekta autoru – pilnsabiedrības "Zaigas Gailes Birojs un Partneri" – veidotie rekonstrukcijas projekta maketi.
Draugiem Facebook Twitter Google+