Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. novembris, 2013
Drukāt

Juris Bojārs: Par Latviju kā latviešu nacionālo valsti
 (32)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Strādāju pie šīs tēmas kopš XX gadsimta nogales, kad kā vienīgais juridisko zinību doktors starptautiskajās tiesībā Baltijas republikās Latvijā publicēju rakstu sēriju par tautu, t. i., latviešu, pašnoteikšanās tiesībām. Mans armēņu students to pārpublicēja Armēnijā. Tad mani uzaicināja Latvijas Tautas frontes (LTF) Programmas un Statūtu sagatavošanas darba grupā un LTF dibināšanas kongresā uzticēja vadīt šo latviešu tautas Atmodai liktenīgo dokumentu nobalsošanu. Tā bija liela atbildība un vērtīga pieredze.

Izcīnītu valsti neizdāļā!


Kad LTF Latvijā uzvarēja Gorbačova laika PSRS Tautas deputātu kongresa (TDK) vēlēšanās, mēs, baltieši, tur kļuvām par parauga parlamentāriešiem. Pastāvīgi dalot laiku starp Rīgu un Maskavu, vēl pirmsatmodas LPSR Augstākajai padomei (AP) sagatavoju Latvijas Suverenitātes deklarācijas uz starptautisko tiesību principiem balstīto rezolutīvo daļu. Deklarācijas pieņemšanu pie Jēkaba katedrāles klausījās milzīgas tautas masas, jo tā bija pirmais radikālais solis uz neatkarības atjaunošanu ar izšķirošu nozīmi PSRS sabrukumā. Sēkla krita auglīgā augsnē, jo savas suverenitātes deklarācijas pirmās pieņēma ne tikai visas Baltijas republikas, bet neilgā laikā arī pārējās savienotās republikas, ieskaitot Jeļcina vadīto Krievijas Augstāko padomi. Impērijas militārās varenības laikā pareizākā bija tikai “soli pa solim” taktika, jo uz baltiešiem neatkarības atjaunošanas laikā PSRS izdarīja milzīgu spiedienu.

TDK deputāta darbs man deva neaizstājamu pieredzi uzstāties no lielvalsts parlamenta tribīnes. Tas deva unikālu iespēju pēc TDK un PSRS Augstākās Padomes sēdēm Kremlī dot intervijas lielākajiem pasaules telekanāliem – CNN, BBC par stāvokli Baltijā, militārā apvērsuma mēģinājumiem, barikādēm, uzbrukumu Iekšlietu ministrijai Rīgā un Bastej-kalnā nošautajiem. Pēc tanku iebrukuma Viļņā un TV sagrābšanas baltieši kopā ar Starpreģionālo grupu sasauca PSRS Augstāko Padomi un sēdē nopratināja par Viļņas asinsizliešanu atbildīgos – VDK priekšsēdētāju Krjučkovu, PSRS aizsardzības ministru Jazovu un iekšlietu ministru Pugo.

Pēc otrā militārā puča izgāšanās ar Kremlī atgriezušos baltiešu balsīm otrajā balsojumā izdevās atlaist TDK un man sagatavot Latvijas lūgumu PSRS Valsts padomes priekšsēdētājam Gorbačovam atzīt Latvijas neatkarību, ko Kremlī iesniedza Latvijas pastāvīgais pārstāvis Jānis Peters. Tā Latvija panāca savas neatkarības atzīšanu vispirms no Jeļcina Krievijas, pēc tam arī no Gorbačova. Tikai pēc tam Latvijas neatkarības atjaunošanu sāka atzīt Rietumu lielvalstis. Pēcgalā Maskavā sprieda, ka “republiku brīvību izcīnīja Latvijas juristi, Igaunijas ekonomisti un Lietuvas komunisti” (ar to domājot Brazausku).

Kāpēc es visu to rak-stu? Tas, kā mēs atguvām brīvību un neatkarību, jaunākajām paaudzēm ir miglaina, vectētiņu heroizēta vēsture. Un padomju laikā daudzu tautību sajaukto ģimeņu bērniem šķiet maznozīmīgi, kas Rīgā vai Latvijā būs pie varas – tēva vai mammas nacionālais grupējums. Bet starptautiskajam, liberālajam, kapitālam vispār ir vienalga, kādas izcelsmes ir nauda un darbaspēks pie darbgaldiem, ka tikai nāk procenti. Pie mums pēc pagājušajām vēlēšanām politologi kā hemofrodīti izgudrēm teoretizēja, nu kā tad tā – mēs Latvijā diskriminēsim krievus un nelaidīsim pie varas! Ne viņi šo valsti izveidoja, ne atjaunoja, ne viņiem to izdāļāt!

Pienākums būt lojāliem


Bargajos gados mums bija jāpārdomā katrs vārds un solis. Padomju tautu brālībā izvēle bija starp klusējošu paklausību šajā vai otrā pusē dzeloņdrātīm. Tagad nepilsoņi netraucēti provocē un vada pret Latvijas valsti vērstas radikālas politiskas iniciatīvas un neviens viņus par to nav tiesīgs pat mutiski nosodīt! Par Latvijas 
Satversmi ikviens var spriedelēt kaut vai Žirinovska garā bez jebkādas pieredzes un zināšanām.

Latvijai uz visiem laikiem jāpārstāj būt tā sauktajai mīkstajai valstij! Nesenie notikumi liek ietvert preambulā juridisku secinājumu, ka “pastāvīgi Latvijā dzīvojošajām personām, kurām nav Latvijas pilsonības, ir pienākums būt lojāliem pret Latvijas valsti, neiejaukties tās politikā” un tālāk aptuveni kā Egila Levita sagatavotās preambulas 7. rindkopā: “cienīt Latvijas valsts un tautas suverenitāti, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu”.

Tāpat preambulā nepieciešami līdz šim 
Satversmē trūkstoši svarīgāko valsts jēdzienu skaidrojumi. Piemēram: Latvijas valsti veido tās tauta, viņai vēsturiski piederošā teritorija un tautas varas organizācija. Un kā mana Satversmes grozījumu projekta 5. panta 2. un 4. daļā: Latvijas Republika ir teritoriāli vienota valsts, kas nav dalāma autonomās vienībās. Latvijas Republikas galvaspilsēta ir Rīga. Vērtīgi būtu arī šādi līdz šim trūkstoši skaidrojumi:

Latviešu tauta ir visas pasaules latvieši, kas prot latviešu valodu, atbalsta Latvijas valsti. Latvijas tauta ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas prot latviešu valodu un ir lojāli pret Latvijas valsti. Eiropas tiesībās gan definīcijas parasti ir pamattekstā, lai arī direktīvās un regulās dažkārt arī preambulās.

Latvijas Zinātņu akadēmijas pagājušā gada sēdē Eiropas tiesas tiesneša no Latvijas Egila Levita runā vissakarīgākā ideja bija par Latviju kā latviešu nacionālo valsti. Šī ideja tikai pēc būtības ir ietverta manas 2002. gada Preambulas redakcijā. Visa “vecā” Eiropa ir nacionālās valstis.

Vēsturiskais pamatojums


Vēsturiskais pamatojums preambulā būtu paplašināms un nododams rediģēšanai tādiem mūsu izciliem literātiem kā Māra Zālīte un Alberts Bels. Tālāk šeit izceltais apsverams ietveršanai preambulā, kur galvenajam neapstrīdamajam secinājumam jābūt, ka Latvija ir latviešu nacionālā valsts, kas izveidota latviešu tautas un līvu pašnoteikšanās cīņu rezultātā. Pilnīgas muļķības ir “Saskaņas” deputāta apgalvojums, ka neatkarības cīņās esot piedalījušies arī krievi. Piedalījās, tikai frontes otrajā pusē – krievu baltgvardi kopā ar vāciešiem pret 18. novembra Latvijas Republiku un arī boļševiku karaspēkā, kuru latvieši no Latgales padzina ar poļu karaspēka palīdzību.

Tāpēc preambulā “prasās” manu Satversmes grozījumu projekta 1. panta pamatprincips: “Latviešu tautas suverēnais valstiskums nav zaudējams. Tā atņemšana vai ierobežošana pretēji Satversmes noteikumiem nav likumīga un nav atzīstama nekādos apstākļos. Un panta 7. daļā: “Persona, kuras rīcība ir vērsta pret Latvijas starptautisko drošību vai uz tās valstiskuma zaudēšanu, ir vainīga noziegumā pret Latvijas valsti.” Šis noteikums ļautu tikt galā ar nacionālboļševiku provokatoru nesen radītajām problēmām.

Preambula jāsāk ar īsu vēsturisko pamatojumu, ka balti ienāca savā tagadējā teritorijā 4000 gadus pirms mūsu ēras (respektīvi, krietni pirms ebreji dibināja savu pirmo valsti valdnieka Saula laikā 1025. g. p. m. ē.). Iekarotāji mūs mēdza apcerēt kā mazas, trūcīgas bezvēstures tautiņas, kurām viņi atnesuši kultūru. Bet jau Senās Romas vēsturnieks Tacits m. ē. 98. g. mūs slavēja kā labus lauksaimniekus, zvejniekus un medniekus. Kaimiņu tautu hronikas liecina, ka baltu “otrajā zelta laikmetā” latviešu ciltīm bija savs valstiskums no IX līdz vācu iebrukuma XII gadsimtam, kad Latvijā kopā Kursā, Latgalē, Sēlijā un Zemgalē pastāvēja pieci valstiski veidojumi. Latviešu ciltis 100 gadus cīnījās pret vācu iebrukumu. Ik reizi, kad baltu ciltis apvienojās, tās smagi sakāva vai pat pilnībā iznīcināja ordeņa brāļus mestrus kā 1236. gada Saules un 1260. gada Durbes kaujā. Zemgaļi pēdējo reizi sacēlās 1321. gadā. Latviešu cilšu valstiskums kopā pastāvēja no IX līdz XIII gadsimtam – apmēram 400 gadus.

Valsts – svarīgākais elements


Levita preambulas teksts ir lietojams, bet bija aplami to sākt, pasludinot par Satversmes “mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem”, neminot latviešu valsts pastāvēšanu, kas ir vissvarīgākais elements visā Satversmē. Ceturtā rindkopā dīvaina ir “pateikšanās valsts veidotājiem”. Pārsteidzoša ir pēdējā rindkopa, kur paziņots, ka “atbilstoši valsts himnā “Dievs, svētī Latviju!” izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību”… Himnā nekā tāda nav! Fantāzijas jāiztīra, lai mūs neizsmej!

Pārlasot savu Satversmes grozījumu preambulu un tekstu, atrodu tur ne mazums ideju, kurām vieta vismaz preambulā. Mana projekta 1. rindkopā pasludinātais Satver-smes pieņemšanas mērķis ir skaidrāks un pareizāks – “lai uz visiem laikiem nodrošinātu latviešu tautas valstiskumu latviešu un līvu vēsturiskajā teritorijā, 1918. gada 18. novembrī pasludinot neatkarīgu Latvijas valsti, kas nostiprināta latviešu tautas pašnoteikšanās un neatkarības cīņu rezultātā un pēc piecdesmit gadu ārvalstu okupācijas atjaunota 1990. gada 4. maijā”.

Cilvēka tiesību laikmetā preambulā mūsdienīgs būtu manas preambulas mērķis: “Nostiprināt cieņu pret cilvēku un cilvēktiesības visiem atbilstoši Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un Latvijas likumiem.”

Bet ar Eiropas tiesību pamatprincipiem ļoti saskanētu manas preambulas tēze: “Panākt vēlēto amatpersonu augstu kompetenci, atbildību vēlētāju priekšā, lai īstenotu atbildīgu valsts, pašvaldību politiku un labu valsts pārvaldi, un nostiprināt godprātības, labticības, augstas morāles un ētikas principus par Latvijas politikas pamatvērtībām un amatpersonu un tiesu varas darbības kritērijiem.”

Mana projekta 1. panta 5. daļa šādi vērsta uz mūsdienu totālās globalizācijas ierobežošanu: “Latvija nav kolonizējama, visi tās stratēģiskie dabas resursi pieder valstij un tautai.”

Pret Satversmes tiesas lēmuma Abrenes lietā recidīviem ir vērsta 5., 6. un 7. daļa:

“– Latvijas Republikas teritorija nav atsavināma pretēji Satversmes noteikumiem.

– Latvijas Republikas teritorijas un robežu izmaiņas noteic vienīgi ar likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kas Saeimā jāratificē ar divu trešdaļu balsu vairākumu kā izmaiņas Satversmē.

– Būtiskas teritoriālas izmaiņas apstiprina vienīgi visas tautas nobalsošanā ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Kādas teritoriālas izmaiņas ir būtiskas, Saeima noteic ar divu trešdaļu visu deputātu balsu vairākumu.”

Esmu par Satversmes teksta vispārēju pārskatīšanu, esošā teksta sevi attaisnojušo normu saglabāšanu un papildināšanu. Ikvienam skaidrs, ka 100 gadu laikā Satversme vismaz daļēji varēja novecot un jaunajam gadu tūkstotim neatbilst. Jaunas redakcijas Satversme būtu laba dāvana Latvijas simtgades svinībās. Piecu gadu laikā grozījumus varētu izstrādāt, savācot no politiskajām partijām neatkarīgu t. s. gudro vīru (wise men) un sievu grupu, kā to mēdz darīt ANO un Eiropas Savienībā, un padarīto iesniegt Saeimā.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Piekrītu J.B. cik ilgi tās mūsu 100 gudrās galvas duļķos tos ūdeņus?.Tik ilgi kamēr mūs pievienos Maskavai.

  2. Labs sākums lielam projektam. Ārpus partijam arī ir censoņi Satversmes rakstīšanai. Tomēr šobrīd jau sākusies kārtējā vēlēšanu kampaņa ar 1995. g. blēdīgo Saeimas vēlēšanu likumu, kurš nevērtē godīgu konkursu, kurā nauda un Stendzinieks (reklāma) izšķir visu. Domāsim, kā to mainīt! Man ir daļēji uzrakstīts “Saeimas vēlēšanu likums” (projekts).

  3. Neko pielikt,neko atnemt ATBALSTU

  4. bojaars vienmeer ir bijis goda viirs. zeel,ka daudzi vinu nepazina Atmodas gados.

  5. Literātus noteikti nedrīkst laist pie teikšanas.

  6. Malacis Bojārs! paldies!

  7. Derīgi priekšlikumi, bet par valodu jādomā valodniekiem, nevis literātiem.

  8. Kāpēc pie vēsturiskā pamatojuma ķeras ļaudis, kuru zināšanu līmenis vēsturē ir 30. gadu pamatskolas mācību grāmatas līmenī? Neviens vēsturnieks tak neķeras publiski interpretēt Civillikumu, jo apjēdz, ka nekā no jurisprudences nesaprot.

    Bet principā šie mēģinājumi vērsties pret Satversmi, to kardināli mainot (tb vēršoties pret pašiem valsts pamatiem), būtu tā kā jau jāpavētī Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kura pamatuzdevums, ja nemaldos, ir sargāt Satversmi no valsts pretiniekiem.

  9. Visu cienu J.Bojaram, lai ari vins ir bijusais cekists, kurs ir izdarijis latviesu tautai un Latvijas valstij neatlidzinamu kaitejumu, lielako trgediju pedejos 23 gadu laika latviesu tautai, iestumjo Latvijas prezidenta amata .. Vikeni, tomer vina priekslikumu Latvijas Satversmes peambulai ir loti nozimigi un butiski, kuri butu jaiestrada saja Latvijas valsts pamatdokumenta, lai .. tik vienkarsi neizdotos iznicinat Latviajsvalsti ka vini to ir ieplanojusi un energiski to dara, visticamak, ka ar kremla atbalstu..

  10. Bojāra vērtīgās domas: ”Latviešu tauta ir visas pasaules latvieši, kas prot latviešu valodu, atbalsta Latvijas valsti.” Iebildums: Tieši kā maza tautiņa mums ir jāvēršas plašāk lai pastāvētu un plauktu. Svarīgāk par latviešu valodu ārpus Latvijas ir kultūra un vēlme piederēt pie latviešu nācijas. Mazliet es paskaidrošu. Latviešu centros ārpus Latvijas ir daudzi latvieši kas grib piederēt latviešu tautai un ir aktīvi vietejā latviešu sabiedrībā un kultūras pasākumos kaut latviešu valoda nav viņu stiprais punkts. Žīdi jau pastāv kā nācija tūkstošiem gadu kaut ēbreju valoda ir izmiruse (tāpat kā Latiņu valoda). Modernā ēbreju valoda, ar slāvisku pieskaņu, tagad tiek veidota un attīstīta. Bet, ne jau visi žīdi piekops moderno ēbreju valodu un brauks dzīvot Izraelē; tomēr pārejie turpinās sevi uzskatīt par ēbrejiem. Vairāk kā 48 miljonu vispasaules īri sevi uzskata par īriem kaut tikai ap 400 tūstoš piekop gēļu (Gaelic) valodu. Šīs tautības, kā piemēri, pastāv un plaukst kā tautas jo kultivē savu etnisko kultūru un vēlas sevi uzskatīt piederošus savai etniskai tautai. Ceru kad nepastāv domas latviešu izcelsmes ārzemes tautiešus noraidīt valodas trūkuma dēļ. Latviešiem vajag attīstīt ”Latvian Power” kur vien gan latvieši mājo.

  11. Tēlaini izsakoties, ja mēs Latvija esam salīduši ES vilciena sastāvā vagonā kur galamērķus pieņem Briselē. Mērķi ir noteikti ; Nacionālo valstu likvidācija [ par ģender gomo un juvenālajām perversijām nemaz nerunāsim]. Sakiet lūdzu kā jūs likumpaklausīgi ES valsts pilsoņi spēsiet atrodoties ES sastāvā saglabāt savu nacionālo identitāti , ja sistēma pašā augstākajā līmenī darbojas pretēji. ES vilciena sastāvs pie mērķa nonāks pēc grafika.
    Varbūt esam iekāpuši ne tai vilciena sastāvā ?

  12. J. Bojāra projektā teiktais :” Mana projekta 1. panta 5. daļa šādi vērsta uz mūsdienu totālās globalizācijas ierobežošanu: “Latvija nav kolonizējama, visi tās stratēģiskie dabas resursi pieder valstij un tautai,” vairs nav aktuāls , jo valsts jau praktiski pārdota svesžemju kapitālam .

  13. Ļoti žēl.ka šīs idejas nevar pieņemt,jo tās ir izteicis Bojars!

  14. So rakstu katram latvietim vajadzētu IZLASĪT, PARDOMĀT, vēlreiz IZLASIT , tad arī darboties savas tautas un paša laba. Vispirms par kopējo rūpi, tad katram būs labi!!!

  15. bet mums tādi cilvēki kā juris bojārs ,vai aivars lembergs neder -mums piemērotāki ir dombrovskis ,zaķis ,ēlerte un tamlīdzīgie personāži.

  16. Ja valdošās partijas pret jebkādiem pret Latviju un latviešiem vērstiem izlēcieniem visus šos gadus nebūtu izturējušās kā vairums pasažieru transporta vagonā, kurā ārdās kāds huligāns. Nav jāskaidro – kā! Tad mums tā preambula nebūtu vajadzīga. Taču tagad – tā ir ļoti nepieciešama. Lai Latvijas kapračiem dotu pretsparu, lai nebūtu tā, ka mūsu valsti ir tiesības likvidēt – ja tas notiek demokrātiski…

  17. “Bet ar Eiropas tiesību pamatprincipiem ļoti saskanētu manas preambulas tēze: “Panākt vēlēto amatpersonu augstu kompetenci, atbildību vēlētāju priekšā, lai īstenotu atbildīgu valsts, pašvaldību politiku un labu valsts pārvaldi, un nostiprināt godprātības, labticības, augstas morāles un ētikas principus par Latvijas politikas pamatvērtībām un amatpersonu un tiesu varas darbības kritērijiem.””

    Un J. Bojāra dēls/dēli arī turpmāk, paaudžu paaudzēs< varētu netraucēti kļūt par miljonāriem, protams!

  18. Beidzot ir kaut kāda skaidrība. Vēsturisko notikumu un loģisko slēdzienu sakritība ir tai pamats un pierādījums.

  19. Labi uzrakstīts.

    • Piekrītu! Visiem tiem, kas piemin viņa pagātni, ieteiktu, paskatīties uz savējo. Diez vai nu KGB leitnantiņš daudz ko paveica šī kantora labā. Katrā ziņā daudzo pilsoņu klusā kolaborācija ir samērojama ar Bojāra čekista karjeru. Visu cieņu gudriem cilvēkiem kāds, bez šaubām ir Juris Bojārs.

  20. Izlietu ūdeni nesasmelsi. J. Bojāra darbi runā paši par sevi. Ne velti šis tirliņu valsts veidotāji tik draudzīgi vērsās pret Bojāru. Viņam to smadzeņu rievu ir krietni vairāk, nekā šitiem valsts siles locekļiem. Viņa darbības rezultātā būtu veidojusies kārtīga valsts ar potenciālu krietni lielāku nekā šodien Lietuvai vai Igaunijai. Žēl zaudētā laika un zaudēto iedzīvotāju, kas tagad ar savu darbu attīsta citas valstis, ne Latviju.

  21. Viņš bija un ir padomju laika produkts! Ar to viss ir pateikts…

  22. Jā, gados veca padomju profesora daudzteikumu savārstījums, ko vēl dos “rediģēt” Mārai Zālīte un kam tur vēl, papildinot ar vēl kādu tekstu.
    Levit, panāc to, ka tas, ko tu uzrakstīji, un tas ir spoži, arī tiktu nobalsots! Visiem labotājiem bija 22 gadi rakstīt pašiem, ko nedarīja.
    Nu tagad visi ar padomiem.
    Bojār ņem to savu salieto ūdeni un nes mājās!

  23. Patiesi gudrs vīrs un tādu vajadzētu uzklausīt. Bet vai Kremļa zvaigžņu draugi to gribēs. Jau Krievijas TV pieminēja aktīvākos ”puļķa” aizstājus Latvijā un tie ir prezidents ar viesu māju, premjers ar sievas kredītiem un ārlietu ministrs ar kaut ko vel nezināmu. Ko var piebilst? Tāpēc jau Latvija iropā neripo uz labklājības pusi – velk atpakaļ…

  24. Paldies Jurim Bojāram!

  25. Jau ar to vien pietiktu, ja preambulā Latviju deklarētu kā latviešu nacionālu valsti.Tur Bojāram taisnība, ka Latvijas valsti izcīnīja tieši latvieši. Ja šaubāties, palasiet tā laika latviešu strēlnieku dziesmu tekstus (piemēram:” uz priekšu ,latvieši, un pulkos stājamies, lai asins plūst, mēs kausimies, līdz vergu važas pušu trūkst”.)

  26. Nesaprotu, kas Bojāra kungam noticis? Līdz šim pazinu kā gudru cilvēku…

    • tu laikam cerēji, ka Bojārs ir klasisks „padomju” čekists un savas tautas nodevējs…,bet tā redz’ nav.
      Bojārs ir viens no tiem latviešu „čekistiem” no kuriem izdzimteņi dabū trūkties!
      Ja atceries, tad vienu tādu zagli-izdzimteni viņš likvidēja bez minstināšanās.
      Tā, ka domā – ko runā!

Draugiem Facebook Twitter Google+