Foto – Valdis Semjonovs

Par laukstrādniekiem jāziņo
 28

Vasarā savā zemnieku saimniecībā vēlos pieņemt sezonas strādnieci. Esmu neizpratnē, kāpēc man katru dienu internetā jāziņo Lauku atbalsta dienestam (LAD), ko viņa dara, cikos darbu sāk un kad beidz. Esmu cienījamos gados un man nav datora. Turklāt – kāda gan jēga no tādas ziņošanas? 
Lidija Kārsavas novadā

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrija skaidro – kopš šā gada 1. jūnija stājies spēkā lauk­strādnieku ienākuma nodokļa režīms – alternatīvs nodokļa režīms pašreizējiem darbaspēka nodokļiem un būtiski samazina nodokļu slogu sezonas darbos nodarbinātajiem darbiniekiem augļkopības un dārzkopības nozarē. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis paredzēts vien 15 procentu apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Nodokļa režīms attiecas tikai uz tiem laukstrādniekiem, kurus nodarbinās laika periodā no šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim un kas būs nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

Kad augļkopības un dārzkopības uzņēmumu nodarbinātie sezonas darbinieki maksās samazinātu ienākuma nodokli? Tas iespējams gadījumos, kad darba devējs ir izpildījis šādus nosacījumus:

CITI ŠOBRĪD LASA

* kārtējā gadā (šogad) ir pieteicis augļu vai dārzeņu platības vienotajam platības maksājumam, deklarējot kādu no augļkopības vai dārzkopības kultūrām, kas minētas Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu nr. 166 “Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas lauk­strādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai” pielikumā;

* ir reģistrējies kā lietotājs Lauku atbalsta dienesta Elektronisko pakalpojumu sistēmā (EPS);

* pirms persona (sezonas laukstrādnieks) ir uzsākusi darbu, to piereģistrē EPS sezonas lauk­strādnieku sistēmā un norāda, kāds līgums ir noslēgts ar personu (trīs pazīmes: rakstveidā noslēgts darba līgums vai uzņēmuma līgums, kas noslēgts rakstveidā vai mutiski);

* ik vakaru līdz pulksten 24 EPS par attiecīgo nodarbināto ievada atalgojumu.

Samazināto sezonas laukstrādnieku nodokli var piemērot vien laika posmā no šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim, un šajā termiņā netiek strādāts vairāk kā 65 dienas. Katram sezonas laukstrādniekam saņemto ienākumu maksimālais apmērs nevar pārsniegt 3000 eiro.

Konkrētajā darba dienā informācija par lauk­strādnieka atalgojumu ir jāievada tāpēc, ka tas izriet no sezonas laukstrādnieku darba specifikas, teic Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Viņš skaidro, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju sniegtajai informācijai parasti šādiem darbiniekiem atlīdzību izmaksā attiecīgās darba dienas noslēgumā. Nostrādāto stundu skaita un aprēķinātās atlīdzības ievadīšana LAD informācijas sistēmā nodrošina iespēju ikvienam darba devējam (tam pašam vai citam) jau nākamajā darba dienā konstatēt, ka attiecībā uz konkrēto sezonas laukstrādnieku netiek pārkāpts maksimālā ienākuma gūšanas nosacījums (3000 eiro taksācijas gadā), jo pretējā gadījumā nav iespējams nodrošināt pareizu nodokļu aprēķinu attiecībā uz šī nodarbinātā gūto ienākumu. “Ņemot vērā būtiski samazināto nodokļu slogu attiecīgās sezonas laukstrādniekiem un attiecīgi arī mazākas darba devēja izmaksas, ir tikai adekvāti, ka darba devējam jābūt gatavam uzņemties zināmus pienākumus,” tā A. Jarockis.

Reklāma
Reklāma

Viņš arī vērš uzmanību, ka likuma mērķis nav aizvietot parastās darba attiecības ar sezonas laukstrādnieku pieņemšanu – ja darbinieku jau sākotnēji paredz pieņemt uz ilgāku periodu, nevis uz vienu vai divām dienām (piemēram, ogu novākšanā), ar to var slēgt darba līgumu uz noteiktu periodu, piemēram, mēnesi, un izmaksāt algu, un ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā.

“Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli sadarbībā ar Zemkopības ministriju un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām izveidoja kā atvieglotu, alternatīvu nodokļa maksāšanas režīmu, tomēr darba devējam ir tiesības izvēlēties un piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu,” tā Jarockis.

Vairāki graudu audzētāji ir pauduši neizpratni, kāpēc atviegloto nodokļa režīmu nepiemēro arī šajā nozarē. A. Jarockis skaidro – Finanšu ministrijā un ZM ar iniciatīvu radīt īpašu nodokļu režīmu vērsās ZM un attiecīgo nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. “Darba gaitā tika identificētas galvenās problēmas dārzkopības un augļkopības nozarē, tas ir, augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Šai nozarei arī raksturīgs liels cilvēku skaits un augsts roku darba īpatsvars. Rezultātā tika ieviests sezonas lauk­strādnieku ienākuma nodoklis, kas ir alternatīva jau esošajiem darbaspēka nodokļiem. Savukārt citās lauksaimniecības nozarēs (piemēram, graudu audzēšanā) nodarbināto cilvēku skaits ir salīdzinoši neliels, un tām kopumā raksturīga lielāka darba procesu mehanizācija,” uzsver A. Jarockis.

Viedoklis


Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste: “Jaunie noteikumi LOSP dalīborganizāciju sadarbībā ar atbildīgo ministriju tapa vismaz četru gadu ilgumā, un iznākums ir vislabākais kompromisa variants. Jaunizveidotā reģistrācijas kārtība problēmas neradīs, bet gan atvieglos līdz šim izmantoto strādnieku reģistrāciju papīra formāta žurnālos uz jaunizveidoto reģistrācijas sistēmu Lauku atbalsta dienesta (LAD) sistēmā. Jaunā kārtība attieksies tikai uz dārzkopībā nodarbinātajiem, tātad augļu un dārzeņu novākšanu, jo dārzkopības nozare Eiropas Savienībā (ES) uz pārējo nozaru fona ir atzīta par jutīgāku, jo tajā ir jāiegulda milzīgs cilvēku resurss, jo, kā labi zinām, lielākā daļa darbu – gan ravēšana, gan novākšana – ir roku darbs. Jaunās likuma normas neattieksies uz darbiniekiem, kas vada traktortehniku, bet, kā zināms, piemēram, graudkopībā kultūru apstrāde un novākšana notiek ar tehnikas palīdzību.
Jāņem arī vērā, ka šī kārtība ir izveidota uz trīs gadiem. Tad vērtēs rezultātus un lems par citām lauksaimniecības nozarēm, kur arī sezonas laikā izmanto roku darbu.”