Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Par lepnu un bagātu Latviju. Premjera uzruna gadu mijā

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna gadu mijā Latvijas televīzijā.

 

Labvakar, Latvija!

Pirms gadu mijas parasti kavējamies pārdomās par aizvadīto gadu. Paņemam līdzi gaišās atmiņas, bet grūtības atstājam pagātnē. Aizrit ražīga darba, negaidītu pārmaiņu un jaunu cerību gada pēdējās minūtes. Šajā brīdī izvērtējam paveikto un vienlaikus domājam par jauniem mērķiem, ko apņemamies sasniegt jaunajā gadā.

“Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.” Tā mūsu valsts pirmajā gadadienā 1919. gadā teica Kārlis Skalbe. Tikai ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti esam pārvarējuši grūtos krīzes gadus. Šovakar ar lepnumu varam teikt: Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi.

Mums ir iemesls ar padarīta darba sajūtu atskatīties uz paveikto. Esam sakārtojuši valsts finanses. Pirms Ziemassvētkiem sekmīgi pabeidzām starptautiskā aizdevuma programmu un atgriezāmies to valstu saimē, kas pašas spēj risināt savas finanšu lietas. Nākamā gada budžeta deficīts stabili iekļaujas Māstrihtas kritēriju pieļautajās robežās. Esam pabeiguši sabiedrību jau nogurdinājušo fiskālo konsolidāciju. Taču atjaunotā finanšu stabilitāte un patstāvība nenozīmē, ka jāsāk tērēt pāri saviem līdzekļiem. Šo eksperimentu jau pamēģināja tā saucamajos treknajos gados. Sekas bija smagas un nepatīkamas. Ceru, ka no šīs krīzes esam guvuši mācību un sapratuši finanšu disciplīnas nozīmi.

Mūsu ekonomika šobrīd ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukts šogad pieauga par apmēram 5%. Ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet eksporta apjoms to pārsniedz. Pamazām izaugsme kļūst jūtama arī Latvijas iedzīvotāju ienākumu reālā pieaugumā. Šī gada trešajā ceturksnī algas pieauga vidēji par 3,7% sabiedriskajā sektorā un par 5% privātajā sektorā. Tā ir kaut arī neliela, bet tomēr pozitīva pieauguma tendence, kas nākamgad kļūs vēl izteiktāka. Pakāpeniski samazinās bezdarbs. Šogad darba tirgū atgriezušies vairāk nekā 56 tūkstoši strādājošo.

Latvijas tautsaimniecība turpinās augt arī jaunajā gadā. Ir beidzies smags, bet nozīmīgs posms Latvijas vēsturē. Tā mācības mums jāpaņem sev līdzi nākotnē. Politiķi nedrīkst pieņemt īstermiņā izdevīgus, taču ilgākā perspektīvā bezatbildīgus lēmumus. Esam iemācījušies, ka varam sasniegt labus rezultātus, ja koncentrējam resursus, rīkojamies racionāli un esam gatavi pārmaiņām.

 

Ir pārstrukturēta ekonomika, sakārtots budžets un samazināta valsts pārvalde. Esam gatavi tālākai izaugsmei, kas nodrošinās tautas labklājību. Šodien mūsu valsts nākotne ir daudz stabilāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs.

 

Tomēr iegrimt pašapmierinātībā nav pamata. Mums nopietni jāstrādā, lai tuvākajos gados nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lai izvairītos no kārtējā burbuļa. Jāņem vērā arī sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē. Turpinās parādu krīze eirozonā, krīt pasaules tirdzniecības tempi, saglabājas nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu.

Kas mums jādara, lai stabila attīstība turpinātos arī nākamajos gados? Galvenais uzdevums ir valsts konkurētspējas paaugstināšana. Jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Jāturpina audzēt darba ražīgumu. Ekonomikas atbalsta pasākumi jāvērš uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju. Efektīvi jāizmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļi gan infrastruktūras sakārtošanai, gan uzņēmējdarbības atbalstam. Jau šogad ir vērojamas pozitīvas indikācijas. Latvija ir kļuvusi par Baltijas līderi “Doing Business” indeksā, tas ir nozīmīgs investoru piesaistei.

Jaunais, 2012. gads būs nozīmīgs arī Eiropas Savienībai, kad lielā mērā izšķirsies tās turpmākās attīstības virzieni. Mums jāstrādā, lai Latvija būtu kopā ar tām valstīm, kas veidos nākotnes Eiropas kodolu. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība. Latvijas vieta nav ne Eiropas nomalē, ne uz tās Austrumu tilta, bet gan Eiropu uz priekšu virzošajā kodolā. Eiropa ir Latvijas ģeopolitiskā telpa, ar kuru mūs vieno kopīga vērtību izpratne. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā.

Ar citām Eiropas valstīm mūs vieno arī cieņa pret katras valsts unikālo nacionālo identitāti. Eiropas daudzveidības vārdā savu nacionālo identitāti attīsta un nostiprina katra Eiropas valsts. Tas ir arī Latvijas pienākums.

 

Latvijas tauta!

Latvijas valsts ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Mūsu tauta ir “vienota garīga celtne. Mēs varam prasīt, lai mazākuma tautībām un latviešiem būtu kāda kopēja saite un lai šī saite būtu latviešu valoda” – tā pagājušajā gadsimtā uzsvēra Kārlis Skalbe. Šie vārdi ir aktuāli joprojām.

Mūsu valsts pamatam jābūt skaidram katram latvietim un katram Latvijas iedzīvotājam.

 

Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā izsaka mūsu valsts demokrātisko un nacionālo būtību. Dzīvot latviskā Latvijā citu tautību pārstāvjiem nav un nedrīkst būt aizvainojoši. Latviska Latvija neizslēdz mazākumtautību tradīciju saglabāšanu un kopšanu, kas ir daļa no Latvijas bagātās kultūrtelpas.

 

Aicinu visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā un saliedēti apliecināt uzticību Latvijas valsts nacionālajai identitātei un konstitucionālajām vērtībām. Latviešu valoda ir un būs šīs identitātes pamats, tāpat kā mūsu uzticība demokrātijai un valsts neatkarībai. Referendumam jākļūst par apliecinājumu tam, ka Latvijas pamatvērtības ir svarīgas ne tikai latviešiem, bet tiem daudzajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kas ir piederīgi mūsu dzimtenei. Saliedēta sabiedrība ir mēraukla demokrātijas briedumam. Tas ir svarīgs priekšnoteikums arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.

 

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Šovakar gribu pateikt paldies visiem Latvijas cilvēkiem, kas ar savu darbu un mīlestību aizejošā gadā ir darījuši Latviju stiprāku!

Latvijas valsts, tās labklājība, drošība un identitāte ir visu mūsu kopīga lieta.

Šajā brīdī pirms Jaunā gada aicinu katru no mums izvirzīt nākamā gada mērķus gan sev personīgi, gan arī Latvijai. Aicinu katru Latvijas patriotu apņemties paveikt vismaz vienu nesavtīgu darbu, lai stiprinātu mūsu valsti.

Lai jūsu mājās šovakar valda saticība un sirsnība!

Laimīgu Jauno gadu! Dievs, svētī Latviju!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+