Kā minimālās algas palielinājums ietekmēs nelielos un vidējos uzņēmumus? 4
Jurijs Sorokins, Aknīstes novada SIA “Kalniņā” valdes loceklis: “Jebkuras pārmaiņas atstāj kādu iespaidu, taču nedomāju, ka minimālās algas pacēlums no 380 uz 430 eiro mūsu uzņēmumā varētu radīt ļoti būtisku ietekmi. Jā, zināmas grūtības radīsies, jo šobrīd minimālo algu saņem piektā daļa darbinieku. Mums ir divas kafejnīcas – Aknīstē darbojas jau ilgāku laiku, Ilūkstē atvērām nesen, ēdināšanas pakalpojumus sniedzam arī skolai un bērnudārzam. Labi apzināmies, ka mūsdienās izdzīvot ar minimālo algu ir ļoti grūti un ka nedzīvojam valstī, kur viegli nopelnīt, par lielākām algām pašiem vien ir jācīnās. Tiem, kas visu laiku lamā varu, gribu pajautāt – bet kas to savēlēja?”
Gundars Kalve, Krustpils novada zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks: “Mūsu novads atrodas reģionā, kur kopējais darba samaksas līmenis ir zemāks. Var jau klaigāt, ka zemniekus dzen zem ūdens, jo galus savilkt kopā kļūst grūtāk. Taču jāatceras, ka reizē ar minimālās algas palielinājumu nāk arī darbaspēka nodokļu sloga samazinājums. Jāatceras arī – ja maksā minimālo algu, tad nevar dabūt labākos darbiniekus; tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmējdarbība nīkuļo. Manā saimniecībā ir trīs darbības virzieni – augkopība, zivsaimniecība un mežsaimniecība. Mūsu pūles vērstas uz augstāku kvalitāti un apsviedīgāku saimniekošanu, piemēram, audzējam ne vien labības kultūras, bet arī zirņus, pupiņas. Ja vēlies augstāku kvalitāti un attīstību, darbiniekiem ir jāmaksā virs minimālās algas. To arī darām.”
Antons Daudišs, Ciblas novada mežsaimniecības “Lapegles 2” īpašnieks: “Mūs tas neietekmēs. Mēs nodarbojamies ar mežizstrādi, ražojam zāģbaļķus, finierklučus, kurināmo šķeldu, malku un skaidas. Cilvēkiem maksājam vairāk par minimālo algu. Viņiem taču darbs ir ne vien smags, bet arī atbildīgs.”
