Par Lielbritānijas izstāšanos no ES nav panākta nepieciešamā virzība 0
Eiropas Savienībai (ES) ir būtiski saglabāt vienotību turpmākās sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no ES, bet pašlaik prioritārajos jautājumos par Lielbritānijas izstāšanos vēl nav panākta nepieciešamā virzība, tiekoties ar Īrijas ārlietu un tirdzniecības ministru Saimonu Koveniju, uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, galvenā uzmanība sarunās pievērsta Latvijas un Īrijas divpusējai sadarbībai, jautājumiem par Lielbritānijas izstāšanos no ES un Eiropas nākotnei.
Apspriežot abu valstu divpusējās attiecības, ministri secināja, ka Latvijas un Īrijas politiskais dialogs ir aktīvs un regulārs. Rinkēvičs pauda apņemšanos arī turpmāk visos līmeņos uzturēt intensīvu dialogu, lai veicinātu praktisko sadarbību, īpaši jautājumos, kas skar latviešu diasporu Īrijā. Vienlaikus ministrs aicināja Īriju izmantot iespēju tikties ar Latviju arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formātā, lai konsultētos dažādos ar ES saistītos jautājumos.
Sarunās ministri plaši pārrunāja ES jautājumus, tostarp Lielbritānijas izstāšanos no ES. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES ir būtiski saglabāt vienotību turpmākās sarunās ar Lielbritāniju. Latvija ir ieinteresēta, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES tiktu nodrošināta pēc iespējas ciešāka sadarbība ar Lielbritāniju ekonomikā, tirdzniecībā, kā arī drošībā un aizsardzībā. Tomēr ir skaidrs, ka vispirms ir jānoslēdz sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, pirms tiek sāktas sarunas par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Rinkēvičs ar nožēlu secināja, ka prioritārajos jautājumos par Lielbritānijas izstāšanos no ES vēl nav panākta nepieciešamā virzība.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi būt daļai no ES kodola sarunās par Eiropas nākotni, lai diskutētu par dažādām nākotnes iniciatīvām. Rinkēvičs pauda gandarījumu attiecībā uz virzību padarīt Eiropu vienotāku un spējīgāku drošības un aizsardzības jomā. Ir svarīgi turpināt darbu, lai nodrošinātu ES spējas un ES līmenī darbotos, papildinot NATO, ko apliecināja arī Latvijas nesenā pievienošanās PESCO.
Ministrs uzsvēra, ka svarīgi pievērsties ES konverģencei un kohēzijai ne tikai Kohēzijas vai Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, bet arī strādājot ar tādiem būtiskiem jautājumiem kā ES Vienotais tirgus, enerģētika, transports, kā arī Eiropas sociālā dimensija.
Jautājumā par nākamo ES daudzgadu budžetu Rinkēvičs aicināja rast pareizu līdzsvaru starp līgumos ierakstītajām tradicionālajām prioritātēm – Kohēzijas politiku un Kopējo lauksaimniecības politiku – un jaunajiem izaicinājumiem – migrāciju, aizsardzību un citiem.
Abi ministri apsprieda arī gatavošanos ES Austrumu partnerības samitam un bija vienisprātis, ka šajā samitā ļoti būtiski saglabāt jau iepriekš pausto ambīciju līmeni ES sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm, tomēr nepieciešams atbalstīt partneru individuāli izvēlēto ceļu attiecību veidošanā ar ES. Rinkēvičs uzsvēra, ka šajā samitā sagaida politisku apņemšanos no Austrumu partnerības valstīm sniegt ieguldījumu aktīvā reformu īstenošanā.
Vizītes laikā Rinkēvičs tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas.
