Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Leģionāru cīņas motivācija – viens no mazāk apskatītiem jautājumiem (24)

Foto no Kara muzeja arhīvaFoto no Kara muzeja arhīva

Pirmdien, 16. martā, Rīgā un Lestenē notiks tradicionālie pasākumi leģionāru piemiņai. Šis datums vienmēr arī uzjunda jautājumus un skaidrojumus par leģionāru lomu, rīcību. Viens no vēsturnieku samērā maz apskatītiem jautājumiem ir latviešu leģionāru cīņas motivācija. Trimdā un atjaunotajā Latvijā rakstītajos memuāros minētā cīņa par “brīvu Latvija” būtu pārāk vienkāršota atbilde. Kaut, jā, bija arī cīņa par brīvu Latviju.

Dēkaiņi, apzinīgie un citi

Leģionārs, pēc tam ASV trimdinieks Arvīds Memenis atmiņu grāmatā “Karavīri bēdājās” uzsvēris, ka leģionāriem nav bijis kopēja cīņas mērķa. Memenis bijušos cīņu biedrus iedalījis trīs grupās. Pirmajā bija “dēkaiņi”: “Karu viņi uzskatīja par rotaļu, kas ir bīstama, tomēr interesanta. Tie ir tie, kas ar savām pārdrošībām un bieži muļķībām izpelnījās goda zīmes un paaugstinājumus. Daļa jauno zēnu karu pārvērta par tādu kā sporta spēli, kur ar saviem panākumiem varen lepojās. Bieži citi neapzinīgi viņiem sekoja. Gadījās, ka virsnieki šādu varonību vērtēja augstāk par saprātu, tādējādi ieraujot nāvē daudzus sev padotos, lai izpelnītos atzinību sev un savai vienībai no okupantu augstākās vadības.” Otrajā grupā, kas bijusi vislielākā, Memenis iedalījis tos, kuri apzinīgi izpildīja priekšnieku pavēles, taču nemeklēja dēkas: “Latvietis ir pienākuma cilvēks, kas sev uzticēto darbu mēģina veikt, cik labi vien var. To bieži izmantoja vācieši, atstājot latviešu vienības kā sedzējvienības ar uzdevumu noturēt pozīcijas līdz zināmam laikam, kaut paši aiz kalniem. Sevišķi tas izpaudās Pomerānijas kaujās. Šo vīru kaujas spars parādījās, kad jācīnās bija par SAVU brīvību vai dzīvību.” Trešajā grupā palika tie, “kas karošanai uzspļāva, pagrieza muguru un aizgāja mājās jeb vienkārši ignorēja katru iesaukšanas pavēli”. Tie bija vīri, kas ignorēja vācu propagandu un “neredzēja jēgu ziedot savas dzīvības svešu interešu labā”.

Tomēr Arvīda Memeņa iedalījums vairāk attiecās uz kara beigām, uz tiem leģionāriem, kas atkāpās uz Vāciju. Kā atzīmē Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vēsturnieks Valdis Kuzmins, latviešu vīrus stāties Vācijas armijas rindās 1941./42. gadā mudinājusi viena motivācija, bet 1944. gadā pavisam cita. Pirmajos vācu okupācijas mēnešos brīvprātīgi iesaistīties kārtības dienesta jeb policijas bataljonos, no kā vēlāk veidojās leģions, lika cerības, ka vācieši atbalstīs Latvijas neatkarības atjaunošanu, vēlme atriebt deportācijas, aizvestos radiniekus un Litenē noslepkavotos Latvijas armijas virsniekus, taču 1944. gadā daudzus cīņai motivēja pavisam konkrētie draudi dzimtajām mājām un pašu dzīvībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. čekist (Mark Koganss Solominič) Atbildēt

    SS divizija, tautas nodevedeji, fashistu mashinerrrijas kalpi

  2. Kurš to šļuru ievārīja? VAJAG zināt vēsturi – Staļins ar Hitleru, kurš gan cits? Un leģionāri bija šīs, kā tu saki, šļuras upuri, tāpēc viņus vainot nozīmē gvelzt lielas muļķības.

  3. Leģionārs Ilmārs Bastjānis atmiņu grāmatā “Pašvēsture” raksta,kad kritis amerikāņu gūstā,kapteinis kliedzis,ka leģionāri esot vāciešu algotņi,bet,kad viņš licis galdā iesaukšanas pavēsti leģionā,kurā piedraudēts ar nāvessodu neierašanās gadījumā,kapteinis atvainojies.

  4. Kurš atbildēs par Latvijas jauniešu vardarbīgu iešaukšanu svešas valsts armijā?Kurš nolādētais toreiz to šļuru ievārīja un kāpēc viņu nenaglo pie kauna staba? Cik tautas mēs zaudējām,cik nedzimušu bērnu ? (devil)

  5. leģionāra meita Atbildēt

    manu tēvu, 27gadu vecumā, 1944. g. februārī iesauca, aizsūtīja uz Opočku. Viņš bija jaunais tēvs – 2 gadīgam dēliņam un 11 mēnešus vecai meitiņai , LU būvinženieru fakultātes dienas nodaļas students, abiturients ar izstrādātu diplomdarbu aizstāvēšanai jūnija mēnesī. Vienīgais dēls turīgiem zemniekiem. Māte lūdza karā neiet, pārlaist karu meža bunkurā. Bet tēvs uzskatīja, ka tā viņš pakļaus ģimeni briesmām un viņam būs KAUNS skatīties acīs / pēc kara, ja atgriezīsies / saviem kursa biedriem un konventa draugiem…

  6. NETIESĀJIET, TAD TIESĀTI NETIKSIET ! IEKLAUSATIES GUDROS CILVĒKOS !

  7. SS divizija, tautas nodevedeji, fashistu mashinerijas kalpi

  8. Domāju, ka Memeļa iedalījums ir tāds pat arī šodien: ir vairākums, kas valsts aizsardzību uzskata par savu pilsoņa pienākumu, starp kuriem vienmēr atradīsies jaunieši, kuriem karošana būs arī zināma dēka un būs kādi 20%, kas izvairīsies un nekaros – brauks prom vai bēgs mežā. Interesants ir Hāznera atzinums, kas var noderēt arī formējot karaspēka daļas šodien: ja rotā 20% ir uz karošanu motivēti karavīri, tad pārējie 80% viņiem pakļausies un tā jau būs kaujasspējīga vienība. Šis atzinums latviešiem, kā pienākuma cilvēkiem ir visai piemērots un vērā ņemams fakts. Protams, arī komandieru motivācija nav mazsvarīga.

    • Taja Legiona laika Atbildēt

      vairs nepastaveja Latvijas valsts un jaunie iekarojosie ” atbrivotaji ” nedarija neko… Itineko lai restauretu Latvijas brivvalsti… Nepacela pat mazako pirkstinu. Gluzi preteji… Legiona raditaji turpinaja Stalina iesakto izlaupisanu… Bendeja nost sev nevelamos Latvijas pilsonus ne simtos, ne tukstosos bet tukstosu desmitos un vini gatavojas pat iznicinat ari sev nelabveligo latviesu tautu, labakaja gadijuma asimilejot tikai kadu treso dalu vaciesos un piepildit Ostlandi ar savas tautibas kolonistiem. Nevienam latvietim nebija nemazakais pienakums kalpot legiona vai ta vadibai izradit vismazako cienu un palidzibu. 16. marta dibinatajiem sis datums ir koloborantu viltus patriotisma plivurs aiz kura slept savu nodevibu pret brivu, neokupetu Latviju. Mums tam nav jarada cienu. Cienit vecos legionarus un kritusos, ta ir cita lieta, bet ne saja diena.

      • Tātad ja kritis tad cienam ,ja ne tad spļaujam virsū!Labāk uzspļautu tev sejai.
        Palasi vairāk vēsturi un sapratīsi par ko cīnījās leģionāri.

  9. <Nezinīte
    Pie vienas "svēršanas" vajag arī kritušo skaitu uzzināt – galu galā "uzvaras cenu" arī vajadzētu vēstures "svaru kausos" ielikt?

    • Daugavas vanagiem Vaacijaa bija kartoteeka, kuraa tika regjistreeti visi kritushie legjionaari. Sarakstaa bija 35 000 kritushie. Bet par visiem jau nebija zinjas. Taadeelj DV veerteeja, ka bojaa gaaja kopaa Kadi 50-70 000 legjionaari. Es domaaju tur jaaieskaita arii tie , ka mira guusteknju nometnees peec kapitulaacijas. Leishi bija gudraaki, Hitlera paveelei nepaklausija, legjionu nedibinaaji. Vinji okupaacijai speeja veel 10 gadus pretoties. Tur krita vinju jaunatne.

  10. Neaizmirsisim ka visus okupācijas gadus ar kriminālsoda draudu palīdzību latvieši izgāja obligato karadienestu un arī tika uzskatīti par labiem karavīriem.Igauņi un lietuvieši bija vēl centīgāki.Sevišķi centīgi bija ukraiņi.Latvieši piedalījās arī ungāru,poļu un čehu brīvības apspiešanā.Arī Afganistanā latviešu tautības karavīri braši karoja.Latviešu leģionāri bija kara zaudētaji un tagad viņiem jāiet pie uzvarētajiem lūgt atļauju pieminēt savus kritušos un uzvarętāji ar nicīgu smīniņu to atļauj.

    • Afganistānas un latviešu karavīru piesaukšana ir nekorekta. Tajā laikā nekādas izvēles nepastāvēja, attiecīgi arī par latviešu degsmi piedalīties kaujās nevar runāt.

      • Kā leģionā tā afgāņos karoja piespiedu kārtā. Arī no policijas bataljoniem nākušie leģionāri brīvprātīgi stājās PB lai nebūtu jāiet uz fronti.

  11. Ir zināms cik karavīru tika iesaukti vācu armijā. Vai var nosaukt skaitli, cik puišu ir iesaukti otrajā – krievu okupācijas laikā??? Tad varētu ielikt svaru kausos = kurā okupācijā vairāk piespiedu kārtā izmantoti Latvijas iedzīvotāji. Vai tie skaitļi ir slepeni?

    • Tie skatļi nav slepeni. Vienkārši vajag pašai pārvarēt slinkumu un pameklēt, ja jau tā interesē.

      • Kāpēc tad pats neesat vēl atradis? Gudrus padomiņus dot allaž ir vieglāk, nekā pusgadu arhīvā pavadīt.

    • Saskaņā ar dokumentiem, laikā no 1944. gada 5. augusta, kad Latvijas teritorijā izsludināja mobilizāciju Sarkanajā armijā, līdz 1945. gada 1. jūlijam kopumā mobilizēti 57422 Latvijas pilsoņi. Pārsvarā tie bija Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.

  12. Lasiet ari Latvijas armijas kapteina un legionara Adolfa Blaka gramatu ” Medalas otra puse”. Ta izdota trimda, dienvidamerika 1956 gada. Ta dod tam laikam diezgan kritisku skatu uz to ka vaciesi izmantoja legionu savam vajadzibam. 16. marta rikotajiem un dalibniekiem un visiem ieinteresetiem nenaktu par sliktu ari ar so gramatu iepazities.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+