Par LPS priekšsēdi atkārtoti ievēl Jaunsleini 0
Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.
Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.
Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.
Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.
Par LPS priekšsēža vietniekiem kongress apstiprināja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izvirzīto Jelgavas mēru Andri Rāviņu un novadu apvienības izvirzīto Auces domes priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
LPS 24.kongress pieņēma arī vairākas rezolūcijas – par auto ceļiem un sabiedrisko transportu, par vidēja termiņa budžetu, par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar savu īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs, kā arī rezolūcija par pašvaldību autonomijas deklarāciju. Pieņemtās rezolūcijas LPS nosūtīs Saeimai un Ministru kabinetam, lai vērstu uzmanību un rosinātu risināt problēmjautājumus.
Rezolūcijā “Par ceļiem un sabiedrisko transportu”, lai apturētu ceļu sabrukumu, LPS kongress atbalsta Latvijas centienus panākt Eiropas Komisijas piekrišanu vairāk nekā trešdaļas no ES daudzgadu budžeta Latvijā izmantošanai autoceļu infrastruktūras attīstībai. LPS aicina Ministru kabinetu 2014.gada un 2015.gada valsts budžetā nodrošināt finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, kas saglabātu pasūtījumus ceļu nozarei, kamēr tiks pārtraukta finansēšana no ES fondiem jaunā plānošanas perioda ievadā.
Lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem ceļu un sabiedriskā transporta nozarēs, LPS kongress aicina politiskās partijas, kas startēs 2014.gada Saeimas vēlēšanās, atjaunot ceļu fondu, kurā jānovirza vismaz 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, noteikt ceļu fonda sadalījumu 60% apmērā pašvaldību ielām un ceļiem, bet 40% apmērā valsts ceļu uzturēšanai un renovācijai. LPS aicina nodot starppilsētu sabiedriskā transporta regulēšanu reģionālajām pašvaldībām, bet līdz to izveidošanai – plānošanas reģioniem.
Rezolūcijā “Par vidēja termiņa budžetiem” LPS kongress aicina Saeimu un valdību īstenot tādu fiskālās disciplīnas stratēģiju, kas balstās uz ekonomikas izaugsmi un valsts parāda samazinājumu, nevis uz stagnāciju, cīnoties ar budžeta deficītu, taču audzējot valsts parādu. LPS aicina ar 2014.gadu pāriet uz divdaļīgu budžeta gatavošanas procedūru, kad gada pirmajā pusē notiek vienošanās ar LPS par pašvaldību daļu un koriģēts trīs gadu budžeta ietvars, bet gada otrajā pusē tiek pieņemts budžets kārtējam gadam likuma ietvaros.
Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot savu fiskālo disciplīnu un savu attīstību, LPS likumā aicina noteikt, ka pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) trīs gadu laikā sasniedz 21%, atteikties no centieniem samazināt darbaspēka nodokļu slogu uz pašvaldību rēķina un no plāna samazināt pašvaldību ieņēmumus, ievedot jaunu veselības nodokli. Mainīt pašreizējo kārtību, nosakot, ka vēlēšanu cikls, vidēja termiņa plānošanas cikls un vidēja termiņa budžeta cikls ir pieci gadi. LPS aicina pašvaldības arī patstāvīgi iesaistīties fiskālās disciplīnas plānošanā, apvienojot katras pašvaldības ilgtermiņa stabilitāti ar mērķtiecīgu ilgtermiņa attīstību, ieviest savus vidēja termiņa budžetus, sasaistot attīstības programmas ar plānotajām finansēm.
“Pašvaldību autonomijas deklarācijā” LPS kongress aicina Latvijas sabiedrību apzināties, ka Latvijas valstiskums būs apdraudēts, ja tā pamatā nebūs stabilas pašvaldību demokrātijas. Pilnvērtīgas pašvaldību demokrātijas pamatā ir politiskā autonomija, kura nodrošina ievēlēto deputātu spēju pārstāvēt teritorijas iedzīvotāju intereses, aizsargājot pret politiskām vajāšanām un nepamatotiem rīcības ierobežojumiem, administratīvā autonomija, kura nodrošina izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras. Finanšu autonomija nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm. Īpašuma autonomija ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas, kā rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo pašvaldības īpašumu un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem visizdevīgākajā veidā.
Rezolūcijā “Par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu” LPS kongress aicina Saeimu un valdību respektēt Latvijai saistošo pašvaldību administratīvās autonomijas principu un izslēgt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kas to attiecina uz pašvaldībām. LPS prasa atjaunot likumā “Par pašvaldībām” kārtību, ka pašvaldības darbinieku atalgojumus nosaka dome. LPS kongress aicina pašvaldības izstrādāt savas personāla motivācijas sistēmas, kas ievēro vietējos apstākļus un maksimāli uzlabo pašvaldības darba produktivitāti. Pašvaldību spēju un prasmi patstāvīgi, pēc savas iniciatīvas dzīvot taupīgi vislabāk apliecina tas, ka pirms krīzes patstāvīgi noteiktais pašvaldības darbinieku atalgojums bija par 20% zemāks nekā valsts pārvaldē.
Rezolūcijā “Par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar pašvaldības īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs” LPS kongress pieprasa Saeimai un valdībai atcelt likumos ierobežojumus pašvaldībai rīkoties ar savu īpašumu, atstājot kā vienīgo kritēriju rīcību savu iedzīvotāju interesēs. LPS prasa atzīt likumos, ka pašvaldība var brīvi dibināt kapitālsabiedrības, ja tas nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī jomās, kurās ir tirgus nepilnība vai jāpārvalda stratēģiski nozīmīgs pašvaldības īpašums. LPS vēlas, lai pašvaldība patstāvīgi pārvalda savu īpašumu un uzņēmumus, pieļaujama tikai šīs pārvaldīšanas likumības kontrole, bet par pārvaldīšanas lietderību pašvaldības dome atskaitās vēlētājiem. LPS prasa atcelt ierobežojumus publiskās un privātās partnerības projektiem pašvaldībās, ļaujot pilnā mērā izmantot šo līdzekli teritorijas attīstības interesēs.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.
Kopš 2010.gada 18.decembra Latvijas Republikā ir 119 pašvaldības: 9 republikas pilsētu un 110 novadu domes. 117 pašvaldības ir LPS biedri.
