Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Par maģiskām atslēgām un aizliegtiem vārdiem. Saruna ar Aināru Rubiķi (6)

Rubikis
Uzziņa

Ainārs Rubiķis

Dzimis 1978. gada 14. jūlijā Rīgā.

Absolvējis Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu gan kora, gan simfoniskā orķestra diriģēšanā.

Bijis jauniešu kora "Kamēr…" diriģents, LU studentu biedrības kora "Dziesmuvara" mākslinieciskais vadītājs, nodibinājis kori "De Coro", strādājis Dailes teātrī un Latvijas Radio korī.

Kā simfoniskā orķestra diriģents debitējis 2007. gadā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

2010. gadā uzvarējis starptautiskajā Gustava Mālera diriģentu konkursā, 2011. ieguvis Zalcburgas festivāla jauno diriģentu balvu, kā arī debitējis Zalcburgas un Edinburgas festivālā.

No 2012. līdz 2014. gadam Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra muzikālais vadītājs un galvenais diriģents.

2013. gadā ieguvis nozīmīgāko Krievijas teātra balvu "Zelta maska" un titulu "Gada diriģents".

Precējies ar aktrisi Rēziju Kalniņu.

Marisa Jansona un Andra Nelsona vārdiem arvien biežāk līdzās skan arī AINĀRA RUBIĶA vārds. Strādājis ar orķestri “Kremerata Baltica”, Hamburgas, Lucernas, Heidelbergas, Toronto, Melburnas, Igaunijas, Poznaņas, Bornmutas, Honkongas, Tokijas simfonisko orķestri, Liverpūles Karalisko, Francijas Nacionālo, Dānijas kamerorķestri… Vēl nesen Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra muzikālais vadītājs un galvenais diriģents, visu aprīli strādājis Barselonā, tad diriģējis Eiropas dienai veltīto koncertu Londonā Svētā Jāņa baznīcā, jūnija sākumā Jūrmalā Dzintaru koncertzālē izskanēja kopā ar Rēziju Kalniņu veidotais projekts “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas”. Kad šis žurnāla numurs nāks klajā, Ainārs būs jau Bavārijā, kur Oberammergavā divas nedēļas gatavos operas “Nabuko” vērienīgu brīvdabas uzvedumu. Īsajā atelpas brīdī mūsu saruna par saknēm, maģiskām atslēgām, aizliegtiem vārdiem un mieru.

– Vai pareizi esmu sapratusi – tu patlaban darbojies viesdiriģenta statusā, kam darbu grafiks saplānots jau trīs gadus uz priekšu?

– Dzīvē notiek dīvainas lietas. Nebeidzu brīnīties, kā Dievs mani izved cauri grūtībām un neparedzētām situācijām. Tu domās uzbur bildi, tev šķiet, ka skaidri zini, ko tālāk darīsi, kā dzīvosi, kā nopelnīsi iztiku, taču pēkšņi viss pārmainās, un pirmajā brīdī tu jūties apjucis. Tā ir bijis gan ar mūzikas rakstīšanu un diriģēšanu, gan attiecībās ar cilvēkiem. Kad ar Rēziju veidojām pirmās divas mistērijas Kristīgajā teātrī, notika prātam neaptveramas lietas, milzīga tumšo spēku pretestība, līdz pat tādam it kā sīkumam, ka atslēgas pēkšņi pazūd. Tomēr beigu beigās viss atrisinājās, sakārtojās pat labāk, nekā bijām plānojuši.

Novosibirskā mēs ar teātra vadību jau ilgāku laiku strādājām pie principiāli jauna līguma. Pēdējais pusgads Krievijā ir ļoti smags, jo ekonomiskā un arī emocionālā situācija tur ir pasliktinājusies dramatiski. Algas rūk, cenas strauji aug. Līdzšinējo līgumu teātris vienkārši vairs nespēja iekļaut budžetā. Janvāra sākumā pieņēmu lēmumu palikt Novosibirskā viesdiriģenta statusā, un tad pēkšņi saņēmu ziņu no Barselonas, kurp mani aicināja arī kā viesdiriģentu. Tas kļuva par papildu impulsu atteikties no pamatdarba. Tā jau allaž notiek – ja vienas durvis aizveras, kādas citas atveras.

– Ir kāds, kas visu redz un sakārto, ja vien dzīvojam paļāvībā.

– Pilnīgi noteikti! Man savulaik ļoti sāpīga bija aiziešana no “Kamēr…”, sāpīga un grūta. Viss notika uz tādas neskanīgas nots. Māris man pateica: tu jau esi pieaudzis, tev tagad pašam jāsāk lidot. Biju reizē izmisis un sašutis: ko viņš man saka? Kā es tagad dzīvošu? Es neredzēju nekādas perspektīvas. Nostrādāju ar kori vēl pusgadu.


Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ko to prokomunistisko rubeni te pie,mini,..!

  2. Visu cieņu diriģentam Aināram Rubiķim Atbildēt

    IZCILA intervija par TALANTĪGU latvieti – diriģentu Aināru Rubiķi!
    Piekrītu sim teiktajam.
    Juris Rubenis reiz stāstīja, ka parastais attiecību modelis ir tāds: ierauga, iemīlas, apvelk rozā brilles, saplēš rozā brilles, sāk viens otru ienīst un izšķiras. Proti, ja attiecībās neiegulda nopietnu darbu, tās izjūk.
    Diriģents Ainārs Rubiķis:
    Es nerunāju par attiecībām starp vīrieti un sievieti, bet par to smalko dvēseles tuvību, ko ir grūti vārdos noformulēt. Jā, šī tuvības sajūta bija kopš pirmās tikšanās reizes ar Rēziju Kalniņu. Mūsu kopīgais darba process notiek gandrīz bez vārdiem. Sākumā kopā noformulējam ideju, izveidojam skeletu, shēmu. Viss notiek it kā neviļus, nav tā, ka mēs nosēstos viens otram pretī un teiktu: tagad padomāsim! Bet uz ielas, veikalā vai laistot dārzu, pēkšņi uzbūvējas rāmis, jo domāšanas process jau notiek visu laiku. Darba procesā vienmēr ir bijis maz vārdu. Sajūta ir brīnumaina – neizskaidrojamā veidā pēkšņi viss atklājas un noskaidrojas. Pat nezini, caur kādu kanālu tas tevī ir ienācis.

  3. Droši vien interesanta intervija, bet negribas 7 reizes nospiest “Lasīt tālāk”, lai izlasītu visu. Diemžēl…

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+