Mobilā versija
+2.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
26. janvāris, 2017
Drukāt

Par “mazo UNESCO sarakstu” maksās pašvaldības?

foto - Dainis Bušmanisfoto - Dainis Bušmanis

Vissmalkākais mehānisms ir tautas gadsimtos krāto amata prasmju tālāknodošana, kas visvairāk būtu pelnījusi valsts atbalstu. Attēlā: audēja Ilga Gūža pie stellēm, radošā apvienība "Saspraude" Priekulē.

Brīvs kā putns gaisā
“Ziemeļlatgales daudzbalsība”, “Jāņu svinēšanas tradīcija”, tāmnieku dialekts… Kas šīm lietām varētu būt kopīgs? Galvenokārt tas, ka tām visām teorētiski iespējams pretendēt uz vietu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ko varētu dēvēt par Latvijas “mazo UNESCO sarakstu”. Tā izveide ir paredzēta Nemateriālā kultūras mantojuma likumā, kas pēc ieilgušām diskusijām tika pieņemts pērn rudenī un spēku ieguva 1. decembrī, kā arī ir uzskatāma par senu Latvijas apņemšanos, kopš mūsu valsts 2005. gadā pievienojās UNESCO konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Jāuzsver, ka nemateriālajā kultūras mantojumā neietilpst ne ēkas, ne kultūras objekti, ne citas taustāmas lietas, taču ar to saprot paaudzēs nododamas vērtības, tradīcijas, prasmes, kurām pateicoties atkal reizēm top taustāmas lietas. Atšķirībā no UNESCO konvencijas, kurā ir divi – reprezentācijas un glābjamo vērtību – saraksti, pēc ilgās Nemateriālā kultūras mantojuma likuma vētīšanas galu galā tika nolemts, ka Latvijas nacionālais saraksts būs vienots, lai nešķeltu reprezentējamās un īpaši glābjamās vērtības.

Autori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) – uzsver, ka Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota šīs mantojuma daļas saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi, Latvijai pildot arī savas starptautiskās saistības. “KZ” noskaidroja, kā, iedzīvinot likumu, tiks veidots Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts un kas tiks darīts, lai iekļaušana tajā būtu ne tikai deklaratīvs gods vien.

Pieteikumu pieņemšana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam ir sākusies 10. janvārī un turpināsies līdz 30. jūnijam. Būtiskākie kritēriji iekļaušanai tajā – pēc iespējas plašākas kopienas atbalsts vērtības iekļaušanai un tās unikalitāte valsts mērogā.

Nacionālajā sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa. Tas izriet no loģikas, jo abi šie elementi jau pirms krietna laika iekļuvuši UNESCO, attiecīgi – reprezentatīvajā un glābjamo vērtību sarakstā. Līdz ar to tagad veidojamais nacionālais saraksts atsevišķām vērtībām un elementiem var kļūt arī par pakāpienu ceļā uz UNESCO sarakstu.

Jāteic gan, ka likums ir palaists pasaulē kā putns brīvā lidojumā (lasi – tā īstenošana paredzēta esošā budžeta ietvaros, un strīdi par finansējumu bija viens no likuma ilgās tapšanas iemesliem). Patlaban vienīgais atbalsta veids ir Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķ­programmā paredzētie 
10 000 eiro pieteikumu iesniedzējiem nacionālajam sarakstam, kuriem nepieciešami dažādi materiāli pieteikuma sagatavošanai. Jāteic, uz visu Latviju nekas pārāk iepriecinošs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+