Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
25. decembris, 2016
Drukāt

Par meliem politikā un izcilību. Saruna ar bijušo izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili (13)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saruna ar bijušo izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, kura tagad strādā par konsultanti un eksperti vairākos ar izglītību saistītos projektos, piemēram, biedrībā “Iespējamā misijā” vada līderības seminārus.

Ministre bijāt samērā īsu laiku. Ko no tā atceraties ar gandarījumu?

M. Seile: Amatā biju gadu un trīs mēnešus. Tas arī ir tuvu vidējam Latvijas izglītības ministra darbības laikam. Tomēr man nav sajūtas, ka nekas nav izdarīts. Sāku strādāt, nezinot, vai ministre būšu vienu dienu vai vairākus gadus. Bet tieši tāpēc katru dienu jācenšas paveikt labāko, kas iespējams.

Ministra amatu uztvēru kā iespēju vienmēr atgādināt par idejām, kas man ļoti, ļoti svarīgas. Atgādināšu tās arī tagad. Man patiktu dzīvot tādā Latvijā, kur katram bērnam būtu iespēja iegūt labu izglītību neatkarīgi no tā, kur un kādā ģimenē viņš dzimis. Svarīgi apzināties, ka ne labāki datori, ne plašākas klases nespēs automātiski nodrošināt labāku izglītību, ja nebūs labu skolotāju. Izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji. Tas, ko darīju, esot šajā amatā, bija saistīts ar šiem principiem.

Jā, man skolotāju atalgojuma modeli neizdevās novest līdz apstiprināšanai, bet tas bija uzbūvēts tā, lai izbeigtu milzīgo skolotāju atalgojuma nevienlīdzību, kad par to pašu darbu atalgojums varēja atšķirties līdz pat 60 procentiem. Mērķis arī bija padarīt atalgojuma principus absolūti caurspīdīgus, lai katrs pedagogs varētu precīzi saprast, kā tiek rēķināta viņa alga. Manuprāt, izdevās arī iekustināt diskusiju par to, ka izglītība un skolu tīkla reforma nav tikai vienas ministrijas atbildība. Ir nepareizi tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas prasīt skolu tīkla reformu. Šajā jomā jāsadarbojas gan ministrijām, gan pašvaldībām. Ja valstī būtu vīzija, kuros punktos redzam ekonomisko attīstību, kādu redzam reģionālo attīstību, tas neapšaubāmi palīdzētu labāk saprast, kā attīstīt skolu tīklu. Attiecībā uz skolu tīklu tika pieņemts svarīgs lēmums par 10. klases atvēršanu, ņemot vērā principu – vidējās izglītības posmu koncentrēt lielākajās skolās ar pietiekami daudzveidīgām iespējām skolēniem.

Ļoti svarīgas bija pašvaldību un ministriju pārstāvju tikšanās, ko vadīja toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tās deva daudzslāņaināku ainu: parādīja problēmas, kas ir pašvaldību savstarpējos norēķinos, kādas problēmas ir skolēnu pārvadājumu sistēmā, kur arī ir dublēšanās un neskaidrības. Tur skaidri un atklāti varēja redzēt milzīgu viedokļu 
atšķirību pašvaldībās un dažbrīd pilnīgi 
nejēdzīgus mēģinājumus konkurēt vienam ar otru, aizmirstot bērnu intereses un domājot tikai par skolā esošajām darba vietām, gaidāmajām vēlēšanām un vēl nez ko. Tāpat izdevās iegūt skaidru ainu par to, kāds tad ir patiesais pašvaldību ieguldījums skolu finansēšanā.

Man ir gandarījums arī par to, ka tika izbeigts arodbiedrības vadības atbalstīts mīts par visu skolotāju ļoti zemajām algām, tā vietā parādot patieso situāciju ar milzīgo nevienlīdzību un atalgojuma izkliedi.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Atbilde zinātājam Atbildēt

    Seile – absolūta pelēcība un niecība izglītības politikā, absolūti nepieredzējusi pedagoģiskajā darbā.
    Seile – nekam nederīgas misijas liekule.
    Seile – aprobežota priecāšanās par iespēju saukt sevi par izglītības ministri.
    Un tā varētu turpināt un turpināt. Latvijas avīze nudien piedzīvojusi pilnmēness ietekmi, ja Seili atļaujas pieteikt kā izcilību.
    Priecīgus Ziemassvētkus!

  2. Tas ir labi kļūt par ministri un dauz ko uzzināt,bet neko neizdarīt

  3. Tomēr man nav sajūtas, ka nekas nav izdarīts.
    —————————————————————
    Ļoti maldīga sajūta.

  4. Politiķi, tāpat kā baznīckungi, iztiku pelna ar meliem. Pagaršoji???
    P.S.Tu biji simpātiskākā!!!

  5. Viss jau sen ir skaidrs, trūkst tikai saprašanas un darīšana.Ju kop spag.gs.80 gadiem ir domāts par visu bēr nu intelektuālo spēju( anticipācija , simultānuztvere utt) attīstīšanu, nevis tikai “piestopēšanu” ar t.s. deklaratīvajām zināšanām.Par šo jautājumu ir pieejama zin ātniska literatūra.Viss ir pateikts!Vajag darīt.

  6. Runas skaistas, taču realitāte pēc Boloņas deklarācijas parakstīšanas un nosprausto mērķu 1999. gada 19. jūnijā īstenošas – skarba. Kā tādas reizēs izsakās – ar labiem nodomiem ceļš uz (..) bruģēts. Kaut gan kādam tā pelēkā eirokrātu armija itin noderīga?

  7. “…Man bija svarīgi par to runāt, to skaidri pateikt.” Kur tu kaut ko tādu teici, Seile?
    Kad durvis uz sili ciet, visi aprobežotības un gļēvuļi lieli prātnieki un disidenti…
    Seile – pati pelēkākā ministre Latvijas vēsturē, bet te tiek intervēta kā izcilība…

    • Uz ko balstīts šis apgalvojums? Cik sanācis runāt ar ministrijas vidējā un zemākā līmeņa darbiniekiem, tad tieši Seile jautājumus centās risināt pēc būtības. Viņa nenodarbojās ar politiku, bet mēģināja situāciju padarīt labāku. Nav brīnums, ka šāda rīcība traucēja gan politiķiem, kuriem svarīgi, kā viss izskatās no malas, gan daļai ierēdniecības, kuru siltās vietiņas un darba stils var tikt apdraudēti.

    • Viņa kā reiz mēģināja strādāt pēc būtības, nevis nodarboties ar iespaida radīšanu un traucēja gan politiķiem, gan daļai ierēdņu!

  8. <Lauķis
    Standartus izvērtē pēc sasniegtā:" "Kā tas varēja notikt, ka krievs bija pirmais pasaules telpā. Cilvēku izšaut kosmosā varēja gan krievi, gan amerikāņi. Bet dabūt atpakaļ uz Zemes nebija iespējams. Pasaulē neeksistēja viegls materiāls nolaižamajam aparātam, kas varētu mehāniski izturēt triecienu pret atmosfēru, tūkstošgrādīgo sakaršanu, piedevām izolēt kosmonautu ārkārtīgi augstās temperatūras dēļ, šķērsojot atmosfēru. Tādus materiālus izstrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā. Daudzi latviešu zinātnieki saņēma slepenās valsts prēmijas. Visbeidzot Latvijas Zinātņu akadēmijas toreizējais prezidents akadēmiķis Aleksandra Mālmeisters saņēma darba varoņa Zelta zvaigzni. Viņam piešķīra arī kosmonautikas pioniera latviešu izcelsmes zinātnieka Frīdriha Candera prēmiju."
    Zigurds Mežavilks:"Pirmais cilvēks pasaules telpā un latvieši." Diena.lv

  9. Vienmēr jāatceras, ka neviens standarts pats par sevi nekad neko nav devis. Tas ir tikai aprakstīts papīrs kurš guļ atvilknē. PSRS laikā arī bija daudz standartu – un kas no tā?

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+