Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

Par melnajām kasēm un nepiedzītajiem nodokļiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valsts kontrole (VK), izvērtējot, cik atbildīgi ar valsts resursiem 2013. gadā rīkojušies valsts un pašvaldību pārstāvji, konstatējusi, ka pašvaldībās tomēr ir zemāks naudas uzskaites un apsaimniekošanas līmenis nekā valsts pārvaldes iestādēs.

Striptīza šovs un zīlnieces

VK padomes loceklis Aivars Ērglis pastāstīja, ka ir revidētas sešas pašvaldības un piecās no tām (Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles novadā) atklātas tā sauktās melnās kases, kas, viņaprāt, ir kliedzošs fakts. Līgatnes novada pašvaldība tika akcentēta īpaši, jo tajā konstatētas pat deviņas šādas kases. Pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins (“Vienotība” ), uzzinot par VK rīkoto preses konferenci, kur šis fakts likts priekšā žurnālistiem, bija ļoti sašutis. Viņš uzskata, ka pie šāda kliedzoša VK konstatējuma, ko revidenti it kā atklājuši jau revīzijas laikā aprīlī, viņiem nekavējoties vajadzējis vērsties policijā vai prokuratūrā, bet nekas tāds neesot noticis. “Es uzskatu, ka šī iestāde ir aizskārusi ne tikai manu godu, bet visas pašvaldības cieņu un godu, turklāt zīmīgi, ka tas noticis divas dienas pirms vēlēšanām. To, kuram taisnība, noskaidros tiesa,” sacīja pašvaldības vadītājs. Viņš nepiekrīt arī VK pārmetumiem, ka pašvaldības budžeta nauda nelietderīgi tērēta šovprogrammai “Samantas Sex Songs” , kuras laikā ugunīgā dziedātāja Samanta Tīna un trīs profesionāli striptīza dejotāji klātesošos aicinājuši uz nebijušu, provokatīvu pasākumu ar šokējošu striptīza šovu. Esot apmaksāti arī zīlnieces pakalpojumi. A. Šteins pastāstīja, ka tas bijis kultūras tūrisma centra rīkots sarīkojums, uz kuru pārdotas biļetes un par iekasēto naudu apmaksāti priekšnesumu sniedzēji.

Palīdzēs celt grāmatvežu līmeni

A. Ērglis: “Revidenti nevarēja identificēt melnajās kasēs iekasēto līdzekļu daudzumu. Vēl jo mazāk varējām uzzināt, kā šie skaidrās naudas līdzekļi ir iekasēti un izlietoti.” Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka pašvaldību amatpersonu un grāmatvežu profesionalitāte ir ļoti aktuāls jautājums. E. Krūmiņa: “Īpaši nomaļajās pašvaldībās ir problēma atrast profesionālus grāmatvežus. Valsts kontrole ir gatava sniegt savu artavu – rīkot grāmatvežiem seminārus, lai viņi varētu paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju. Diemžēl ir pašvaldību vadītāji, kuriem ik pa laikam pazūd sapratne, kas ir privātais un kas publiskais finansējums.”

A. Ērglis atzina, ka pašvaldības vadītāja pienākums ir izveidot tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas ļautu uzņēmumam darboties nevainojami. Par pārkāpumiem pašvaldībās ir informēts VID, kas Līgatnes pašvaldības vadītājam jau esot uzlicis naudas sodu. Par pārējām pašvaldībām informācija no VID nesot saņemta, kaut VK to ir iesniegusi. Informācija ir nosūtīta arī Vides un reģionālās attīstības ministrijai, taču atbildes neesot. A. Ērglis informēja, ka VK reizi trijos gados apmeklēs katru pašvaldību neatkarīgi no tās lieluma.

Nepiedzītie 540 miljoni

Problēmu netrūkst arī valsts pārvaldes iestādēs. Ne pirmo gadu VK konstatē, ka valdībai nav ilgtermiņa redzējuma gan par valsts budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem, kā arī nav sakārtota atalgojuma sistēma un valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Valdība neredzot nepieciešamību saņemt vispusīgu informāciju par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu, parādiem, par nodokļu maksātāju pārmaksām utt. Valsts kontroliere pastāstīja, ka nepiedzenamo nodokļu apmērs vien 2013. gadā ir audzis par 28% salīdzinājumā ar 2012. gadu, sasniedzot gandrīz 540 miljonus latu. Bieži vien notiekot tā, ka daži nodokļu maksātāji nonākot zem VID lupas katru gadu, bet galu galā tiekot secināts, ka veikt auditu nav nepieciešams. Tajā pašā laikā tāds nodokļu maksātājs, kuru pats VID ir novērtējis kā būtiski riskantāku nekā citus, netiek analizēts vispār. VK ar VID šos jautājumus ir pārrunājusi un vienojusies, ka VID izvērtēs nodokļu analīzes sistēmu un ziņos VK, kādi uzlabojumi tiks veikti.

VK konstatējusi, ka 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu prettiesiski un nepamatoti avansu maksājumi, ko jau vairākus gadus veic dažādas valsts iestādes, ir pieauguši vairāk nekā sešas reizes, sasniedzot 1,7 miljonus latu, kas liecinot, ka iestāžu rīcībā ir “lieki” budžeta līdzekļi. Valsts kontroliere uzskata, ka nepietiekams budžeta pieprasījuma izvērtējums veicina arī neatbilstošus izdevumus. Piemēram, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai piešķirto finansējumu deviņi no 14 resoriem aizvadītajā gadā vismaz 194 tūkstošu latu apmērā ir izlietojuši, finansējot ar prezidentūru nesaistītus izdevumus.

Privileģētās iestādes

Revidenti atklājuši, ka valstī ir vesela rinda privileģētu valsts iestāžu, kuru darbiniekiem tiek piešķirtas prēmijas par darba rezultātiem, kuru sasniegšana nav tieši atkarīga no darbinieka ieguldījuma. Piemēram, Valsts kases 80 darbinieki ir saņēmuši prēmijas par ietaupījumu budžeta programmā “Valsts parāda vadība”, bet šīs programmas izdevumi vienmēr tiek plānoti piesardzīgi jeb tā, lai līdzekļi būtu pietiekami maksimālai saistību izpildei. Tāpēc šie līdzekļi pārsvarā tiek izmantoti mazākā apmērā, nekā ieplānots.

Šajā gadā ir stājušies spēkā grozījumi likumā par publiskās mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu, kas uzliek par pienākumu piecu mēnešu laikā pēc VK rezultātu publiskošanas izvērtēt atbildīgo personu rīcību un iesniegt VK informāciju par to, kāds soda mērs ir piemērots par pārkāpumiem. VK par būtiskiem pārkāpumiem informējot arī tiesībsargājošās institūcijas, kā arī cieši sadarbojoties ar VID un Iepirkumu uzraudzības biroju.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+