Par mieru jāmaksā visiem – tūlīt un daudz 6
IGO MIDRIJĀNIS*
Atklāta vēstule Latvijas Republikas Prezidentam Raimondam Vējonim un citiem Latvijas patriotiem.
Baida un pārsteidz, ka gan redzamu politiķu uzstāšanās reizēs, gan daudzu to vidū, kam sāp par Latviju, ir atšķirīgi, bet vienpusēji galēji, pretēji redzējumi patvērumu meklētāju sakarā. Tādēļ uzdrošinos griezties gan pie Latvijas ļaudīm, gan Prezidenta ar aicinājumu atbildīgi (augsta kļūdas cena!) un daudzpusīgi iesaistīties šīs nozīmīgās problēmas risināšanā Latvijā un Eiropas Savienībā.
Vispirms ikkatram vajadzētu saprast, ka šajos citas kultūras cilvēku palos Eiropā ir vienlaikus savijušies vairāki procesi (nevis tikai bēgšana no nāves, kā uzskata vieni, vai “laimes meklēšana”, kā otri):
- tā ir tūkstošiem cilvēku traģēdija (pieredze: pēc S.Huseina ķīmiskā uzbrukuma ciemiem iepazinu šādus likteņus pēc kurdu bēgļu stāstiem sēdod pie ugunskura Kiprā);
- ekonomiskie patvēruma meklētāji izmanto iespējas (tāpat kā latvieši Īrijā; katram ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, bet tas būtu jāsekmē izcelsmes zemē vai vismaz kultūrvides reģionā); pieredze: nelegālie imigranti no Sudānas mani izglāba naktī Korintā (Grieķijā), tur iepazinu viņu intelektuālo un personības bagātību, kas pārsniedza vidusmēra eiropieti, izjutu caur savu dvēseli viņu vēlmi dzīvot;
- bizness “pārcēlājiem”,
- teroristu placdarma sagrābšana Eiropā- tas ir visbīstamākais, kas notiek ne tikai viņiem ieplūstot bēgļu straumē, bet tā rezultātā radikalizējot arī vietējos neapmierinātos, plus vienlaikus atgriežoties ES valstu pilsoņiem pēc kaujām Sīrijā.
R. Vējoņa kungam kā agrākajam vides ministram varētu būt viegli izprotams mans redzējums ES un ASV patvērumu meklētāju/ terorisma savstarpēji saistītu risinājumu secībai – līdzīgi kā SIA “LatRosTrans” cauruļvada noplūdes gadījumā.
Vispirms ir jāaiztaisa “caurums”:
- “izķert” Turcijā vervētājus (ieinteresēto valstu speciālie dienesti sadarbībā ar Turcijas kolēģiem – radot Turcijas valdībai tam politisko gribu), atgriežot atpakaļ tos, kas būs jau tikko izcēlušies uz Grieķijas salām (iespējams bēgļu pārcelšanai izmantot nelielu daudzumu salu – nav neaptverami gara robeža); nepieciešama ES valstu dienestu, robežsargu policistu/zemessargu palīdzība Grieķijai;
- pagaidu papildus risinājumi – žogi uz robežām;
Apturēt piesārņojuma izplatīšanos (bonas uz grāvjiem un upē) – milzu ekonomiska un cita neatliekama palīdzība bēgļiem, kuru organizē ES dienesti uz vietas sadarbībā ar Turcijas, Jordānijas un citu valstu iestādēm, lai viņiem varētu ātri nodrošināt ciešamus sadzīves apstākļus paliekot islāma kultūrvidē, lai viņi nedotos uz Eiropu.
Veikt piesārņotās vietas sanāciju:
- ilgtermiņa milzu investīcijas, lai bēgļu kopienas (paliekot nelielas ļaužu grupiņas vienkopus) integrētos patvēruma valstīs (nevis to sabiedrībā, lai nebūtu konfliktu vai milzu bēgļu nometnes kā bija palestīniešiem): radītu bēgļu kopienās darbavietu izveides iespējas, pakalpojumu pieejamību, atrisinātu tiesisko statusu u.c.;
- veicināt “citādu Korāna izpratni”, proti, kas balstās uz mieru, toleranci, zinātni/kultūru, uz mīlestību: visādi atbalstīt no teroristiem atšķirīgas musulmaņu kopienas, aktivitātes, sabiedriskos darbiniekus (mācību iestādes, grāmatas, pētījumus) – pieredze: šādu pieeju iepazinu Uzbekistānā, kur pēc musulmaņu- radikāļu apspiešanas valdošais režīms sāka ļoti atbalstīt lojālo islāmu; citādu korāna izpratni popularizē piemēram, pasaulslavenais islāma teologs, daudzu grāmatu autors Maulana Wahiduddin Khan, kurš darbojas arī starpreliģiskajā organizācijā “Centrs mieram un garīgumam”. Viņš izplata informāciju par, kā pats raksta, islāma patieso seju, kas balstīta uz mieru un toleranci. Savā brošūrā “What is islam?” (“Kas ir islāms?” – visur mans tulkojums) viņš raksta “Saskaņā ar korāna mācību vardarbībai nav vieta cilvēku dzīvē” (62.lpp.), “Korānā ļoti skaidrā terminoloģijā ir parādīts mierpilnas apziņas princips” (63.lpp.), “miermīlīga dažādu reliģisko uzskatu cilvēku līdzāspastāvēšana”(64.lpp.), “Visa korāna mācība apkopojuma zem 2 virsrakstiem: “Ir viens Dievs” un “Cilvēces brālība”, “Dieva visraksturīgākā vēlēšanās ir lai naida vietā nāk mīlestība” (67lpp.). Lūgšanām, ko musulmaņi skaita piecas reizes dienā, būtu jābeidzas ar ziņu par mieru visai cilvēcei” (84.lpp.).
Jāveic preventīvi pasākumi, lai nepieļautu jaunas noplūdes no cauruļvada – jāpārveidojas pasaules sociāli ekonomiskajam un politiskajam modelim, kas neatbilst mūsdienu situācijai pasaulē (kas izveidojies neokoloniālisma periodā): nemēģināt netieši uzspiest Rietumu naudas demokrātiju un visatļautības morāli, noturēt Ziemeļu varas dominanti, nelīdztiesīgo globālo “sadali”, bet visaptveroši ieviest, piemēram, “godīgas tirdzniecības”, vietējās attīstības u.c. principus. Bet neizveidojoties apstākļiem, ka pa vecam vairs pasauli nevar “pārvaldīt”, labprātīgi diez vai no varas grožiem globālie spēlētāji atteiksies.
Visi milzu ieguldījumi ir daudz mazāki nekā tie, kas būs, ja neveiks radikālus soļus, nerunājot par neatgriezeniskiem nacionāliem, sociāliem, politiskajiem un drošības zaudējumiem. Par mieru jāmaksā visiem – tūlīt un daudz.
Patvērumu meklētāju krīze ir tikai prelūdija, “treniņš” iespējamo globālo klimata un citu ekoloģiski – sociālo krīžu bēgļu plūdiem, tāpēc iegūtā pieredze jāizmanto sagatavojot programmu, ko darīs, kad zem ūdens pazudīs Bangladeša, Okeānijas salas, krasi pieaugs prognozētā iespējamā seismiskā aktivitāte agrāk mierīgās vietās, notiktu demogrāfiskais sprādziens vai pandēmija utml.
Bet ko var Latvijas vadošie politiķi?
Pat ja ne uzreiz panākt kādus ES lēmumus, tad sēt sēklu – ievadīt idejas politisko aprindu un sabiedrības apziņā Eiropā. Jo, godīgi sakot, mūsējie ir bieži viedāki par “attīstīto zemju’’ pragmatiskajiem padomdevējiem un lēmumpieņēmējiem.
Mēs – Latvija – būsim lieli tik, cik mūsu tautas griba.
* Autors ir ilggadīgs pedagogs, pieredzējis ceļotājs un pārliecināts zaļā dzīvesveida piekritējs.
