Foto – LETA

Par mīkstčaulību nav jāuztraucas
 0

Tā kā latviešiem asinis dzīslās sāk vārīties, kolīdz sajūtam apdraudējumu mūsu valstij un valodai no iekšējo ienaidnieku puses, gluži pamatoti ar atzinību tika uztverts “Vienotības” ģenerālsekretāra Kampara rosinājums rīkot varenu atbalsta kampaņu latviešu valodai un daļēji to pabalstīt no budžeta līdzekļiem.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Gluži kā ar taukšķētu zirņu grabēšanu atbalsoja vai visi varasvīri – jā, jā, tas pareizi, iesim un uzrunāsim krievus, pardon, cittautiešus, vērsīsimies pret Latvijas valstiskuma pamatu brucinātājiem. Dažiem gan likās, ka ar impērijas piekritējiem, vietējo 5. kolonnu nemaz nav vērts runāt, bet kamdēļ gan neizmēģināt visus līdzekļus, iekams piedāvāt brīvprātīgu izeju no vietas, kur latviešu valoda nepanesami griežas ausīs un pašcieņa tiek mīdīta kājām, kur krievu valoda tiek “nepelnīti” turēta par svešvalodu. Jo vairāk tāpēc, ka starp 180 tūkstošiem otras valsts valodas atbalstītāju, domājams, ir ne mazums “Saskaņas centra” apvārdoto un krievu avīžu apstrādāto cilvēku.

Kopš tā laika pagājis mēnesis, un arī līdz referenduma dienai atlicis mēnesis. Tiem, kuri pieteicās cittautiešus (un arī dažus šaubīgus tautiešus) ja ne noslīcināt, tad izpeldināt propagandā un aģitācijā par šinī valstī pieņemtām vērtībām, jau vajadzēja būt apgādātiem ar nepieciešamo munīciju un vibrēt kā uzvilktām stopu stiegrām. Taču pagaidām triju valdošo partiju rūcošā un grabošā propagandas mašīna ir izmetusi vienu saburzītu lapiņu – tādu kā uzsaukumu 18. februārī visiem iet un balsot pret otru valsts valodu Latvijā. Viss. Tauta pašorganizējas, gaida, vai valdīšana spēlēs kokli, balalaiku vai žēlu vijoli, vai uzrunas vārdi skanēs kā varenas ērģeles.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizkaitinātākie saka – ja es būtu Dombrovskis, rauj viņus jods, liktu tās štābu mītnes, no kurām kurina šovinismu un melus par 1940. gada okupāciju, nodedzināt līdz pašiem pamatiem! Tikām nav zināms, vai no budžeta kampaņai dos miljonu, divus miljonus vai nedos ne spičkas?

 

Tā kā partijas šogad gruntīgi sākušas saņemt naudu no valsts kases, cik tās piemetīs, lai valsts pamati netiktu grauti? Cik liela būs artava no Zatlera partijas, kas jau no vasaras iet un runā ar krieviem, nešķirodama pēc tautībām? Kur ir konts, lai naudu ziedotu patrioti, vienkārši pilsoņi un miljonāri, kuri vēlas atbalstīt latviešu valodu? Nav domājams, ka šai lietā skopotos “grupējumi”, lai tie no Valmieras, Ventspils vai Rīgas, droši vien naudu dotu Šķēles kungs un citi atsaucīgi labdari. Galu galā, kur ir valsts pamatu stiprinātāju kampaņas vadības centrs, no kura gādās par stratēģisku un mērķtiecīgu naudas izlietošanu, un vai “Vienotības” krietnākā un drēbi saprotošākā sieviete Ēlerte jau norīkota tā priekšgalā?

Diemžēl, cienījamie lasītāji, nekā tāda nav un Latviju diezin vai uzposīs jauki sarkanbaltsarkanu līdz februāra vidum. Puiši no valdības atkal sajaukuši stiprumzāļu trauciņus un ņēmuši nevis no tā gala, kur iebērtas drosmes pilulas, bet pagrābušies no gļēvlatviešu tabletīšu pakiņas. Par mīkstčaulību no lieka nav ko uztraukties, paši zinām, kas jādara.