Kultūra
Kultūrpolitika

Par misiju reitingus neprasīs 3


“LR5” no popmūzikas un jauniešu kultūras radio stacijām jau šobrīd atskaņo visvairāk latviešu un Latvijā radītās mūzikas, – uzsver sabiedriskā medija jauniešu radiostacijas mūzikas redaktors Rūdolfs Budze (no kreisās). Attēlā arī “LR5” programmu vadītāji Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš.
“LR5” no popmūzikas un jauniešu kultūras radio stacijām jau šobrīd atskaņo visvairāk latviešu un Latvijā radītās mūzikas, – uzsver sabiedriskā medija jauniešu radiostacijas mūzikas redaktors Rūdolfs Budze (no kreisās). Attēlā arī “LR5” programmu vadītāji Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš.
Publicitātes foto

Jau jūlija sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lems par grozījumiem šā gada Sabiedriskajā pasūtījumā, lai jau tuvākajos mēnešos mainītu Latvijas Radio (LR) jauniešu programmas “LR5” (“Pieci.lv”) skanējumu, ievērojami latviskojot tā repertuāru. Vairāku mediju ekspertu un pašu radio pārstāvju iebildes un pat bažas par jauniešu radiostacijas pastāvēšanu ar šādiem nosacījumiem nav spējušas mainīt NEPLP pārstāvju nostāju.

Pašlaik Sabiedriskais pasūtījums noteic, ka “LR5” ne mazāk kā 35% muzikālā satura jābūt Latvijas autoru darbiem latviešu valodā, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus. No rudens Latvijā radītajai mūzikai šajā jauniešu radiostacijā būs jābūt vismaz 90% apmērā. Tā uzskata abi NEPLP pārstāvji Ivars Āboliņš un Patriks Grīva, kuri padomē kūrē radio jautājumus.

Populāri mūziķi netiekot ēterā

I. Āboliņš: “Diskusija par šo procentu slieksni vēl turpinās, bet tas noteikti būs. Varbūt tie būs 95, varbūt 85 procenti. Piemēram, Dānijas radio “LR5” analogs spēlē 80 procentus vietējās mūzikas. Un visur Eiropā ir līdzīgs regulējums – citur augstāks, citur zemāks slieksnis. Bet ne jau procentos ir sāls. Sāls ir tajā, ka tikai caur sabiedrisko mediju mēs latviešu mūziku varam kaut kā popularizēt. Šobrīd ir situācija, ka atsevišķi pazīstami Latvijas mūziķi sabiedriskajā medijā netiek spēlēti vispār, jo neatbilst ne pašreizējam “LR5”, ne “LR2″ formātam, lai gan koncertos pulcē pilnu arēnu.” Lai arī procentos nav “tā sāls”, tomēr “LR5” iecerētā Latvijas mūzikas kvota kļuvusi par galveno strīda ābolu.

“Virziens jau ir viens, atšķiras tikai detaļas vai procenti,” par padomes gatavotajām pārmaiņām “LR5” programmā teic Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe. “Tas būtībā tad ir NEPLP kolektīvais lēmums un atbildība.” Viņa atzīst, ka “LR5” koncepcija pastāvīgi ir bijis diskusiju objekts gan publiskajā telpā, gan Latvijas Radio iekšienē, gan arī “LR5” kolektīvā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem šajās debatēs ir par latviešu mūzikas īpatsvara palielināšanu. S. Roķe: “”LR5″ mūzikas redaktori strādā, lai atrastu jaunus vietējos izpildītājus, lai vētītu to, kas jau ir pieejams Latvijas tirgū. Būtībā mēs pie tā strādājam visu laiku. Bet es šobrīd baidītos nonākt līdz kaut kādam vienam konkrētam vietējās mūzikas procentam, kāds būtu jānodrošina šai radiostacijai.” Roķes ieskatā, 90% vietējās mūzikas slieksnis ir par lielu, lai “LR5” saglabātu jauniešu radio koncepciju un nezaudētu klausītāju. Turpretī I. Āboliņš uzskata, ka tas, ko šobrīd spēlē “LR5”, absolūti neuzrunā jauniešus un nav tiem interesants. Viņš piesauc “LR5” budžetu, kas ir 650 000 eiro gadā, un pretī šai summai liek radiostacijas vēsturiski zemāko klausītāju skaitu – 39 000. “Jebkurā citā jomā, kas nav sabiedriskais medijs, tas būtu vienkārši totāls skandāls!” Analizējot auditorijas datus, Āboliņš salīdzina: “”LR2”, kam jaunieši nav mērķauditorija, jauniešus sasniedz teju divas reizes vairāk nekā “LR5″.”

Kalpot sabiedriskiem mērķiem

NEPLP pārstāvis uzsver, ka, pildot Latvijas mūzikas programmas misiju, jautājums par “LR5” reitingiem tikšot noņemts no darba kārtības. “Kamēr viņi agresīvi konkurē “UK Top 40″ nišā, tikmēr, protams, no viņiem ir jāprasa reitingi, jo tur sabiedrisko mērķi ir grūti saskatīt. Savukārt, ja viņiem būs doti skaidri uzdevumi un viņi šos uzdevumus pildīs, tad reitings šai radiostacijai vairs nebūs primārs,” uzsver Āboliņš. “Tad nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta sabiedriskiem mērķiem. Šobrīd visi “LR5″ autortiesību maksājumi iet Adelei un citiem pasaules mūziķiem, bet ar šīm pārmaiņām mēs šo naudu ieliksim Latvijas mūzikas industrijā.” Jāpiebilst, ka Latvijas Radio kopumā par autortiesībām gadā samaksā ap 500 000 eiro.

“LR5” mūzikas redaktors Rūdolfs Budze uzsver, ka viņš un viņa “mūzikas padome” strādā, saglabājot augstus profesionalitātes standartus un redakcionālo neatkarību. R. Budze: “Uz šo brīdi jau apmēram 50% mūzikas programmas sastāda mūzika latviešu valodā, plus mūsu mūziķu darbi, kas izpildīti svešvalodās. Mums ir arī īpaši šim nolūkam izveidots interneta kanāls “Pieci latvieši”. “Pieci.lv” savas pastāvēšanas laikā ir devis objektīvi lielu pienesumu latviešu mūzikai, gan atskaņojot to, gan radot oriģinālu saturu. Mums šobrīd ir rubrika “Tramplīns”, kam mēs veltījām skatuvi Rēzeknes festivālā “Seven Hills” un piecas stundas dzīvā ētera. Mums ir bijušas akustiskās sesijas, jubilejas koncerti “Kalnciema kvartālā” un LR 1. studijā, raidījumi “Garāžas grupa” , “Demo kaste” un “Pilnīgs simts”. Paši kūrējām un producējām divus lielus pophitus: “Olas un Renārs Zeltiņš – prezidents” un “Dod pieci 2016 (zvaigžņu koris) – nepārlaužams”. “Mūzikas redaktors uzsver, ka “LR5” no popmūzikas un jauniešu kultūras radiostacijām jau šobrīd atskaņo visvairāk latviešu un Latvijā radītās mūzikas. R. Budze arī piebilst, ka, skatoties ilgākā laika nogrieznī, “LR5” auditorijas pieaugumam ir augšupejoša tendence.

Radio klausās 1,3 miljoni

Šā gada pavasarī vidēji nedēļā radio klausījās 78% jeb 1 305 141 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Sasniedzamā jauniešu mērķauditorija (vecuma grupā no 15 līdz 35 gadiem) kopumā Latvijā ir 338 000: 32% no šo klausītāju piesaista “EHR”; 21% – “StarFM”; “LR5” – ar 6,8% atrodas 13. vietā. “LR2” klausās 48 000 jauniešu (15 – 30 gadi), kas ir “LR5” mērķauditorija, kamēr “LR5” vidēji piesaista 45 000 klausītāju.

“LR2” ir visvairāk klausītā radiostacija Latvijā, kamēr “LR5”, lai arī vairojusi klausīšanās laika daļu, ierindojas vien 12. vietā. Salīdzinot ar pērno rudeni, šopavasar “LR5” dubultojis savu kopējo nedēļas auditoriju no 39 000 līdz 73 000 klausītāju, un pēc šī rādītāja “LR5” atrodas 17. vietā 27 radiostaciju konkurencē.

Saglabāt redakcionālo neatkarību

Agnese Cimuška, biedrība “Mūzikas eksports”: “Mēs iestājamies par Latvijā radītas mūzikas pieejamību plašākai auditorijai, lai to vienlaikus pozicionētu kā līdzvērtīgu ārvalstu mūzikai ne tikai ārpus Latvijas robežām, bet arī pašmāju tirgū. Šajā gadījumā jautājums jāskata plašāk, jo Latvijā radītai mūzikai būtu jāskan visās Latvijas radiostacijās. Mūsuprāt, radiostacijām būtu jānosaka Latvijā radītas mūzikas atskaņošanas īpatsvars 30% apmērā, no kuriem 10% būtu jaunrades darbi. “Latvijas Radio 2” saturs ir tikai latviešu mūzika, kā arī “Latvijas Radio 5” saturā ir vairāk nekā 30% latviešu mūzikas. Jaunie mūziķi un grupas ir jāatbalsta, tas vienlaikus ir ieguldījums arī Latvijas kultūrvides attīstībā. Pateicoties arī “Latvijas Radio 5”, citas stacijas sadzird šīs grupas, ļaujot tām nokļūt ēterā. Mēs atbalstām Latvijā radītas mūzikas īpatsvara ieviešanu, bet “LR 5″ būtu jāsaglabā redakcionālā neatkarība.”

Ko pašlaik nosaka Sabiedriskais pasūtījums “LR5” programmai:

Pozicionējums: mūsdienu latviešu un ārzemju populārās mūzikas programma ar tajā ietvertiem satura raidījumiem. Aktīvs un dinamisks formāts, kas sniedz gan izklaidējošu saturu, gan informāciju. Aktuālais pasaulē, pasaule Latvijā. Uztur jaunatklāsmes un piedzīvojumu garu, atvērtību jaunajam un individuālo brīvību.

Ne mazāk kā 35% muzikālā satura – Latvijas autoru darbi latviešu valodā, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus

Avots: Sabiedriskais pasūtījums 2017. gadam

90% Latvijas mūzikas jauniešu radiostacijā: par un pret

PAR
Nodokļu maksātāju nauda (pašlaik 650 000 eiro gadā) tiks ieguldīta vietējo mūziķu atbalstam, Latvijas mūzikas tirgus attīstībā un kultūrtelpas stiprināšanā.

“LR5” kā platforma jaunajiem Latvijas mūziķiem visdažādākajos mūzikas žanros.

Sabiedriskais medijs izstāsies no konkurences komercradiostaciju mūzikas formāta jomā.

Izmaiņas nepieciešamas, jo “LR5” pašreizējā veidolā nav sasniedzis pietiekami plašu auditoriju (mērķis: 100 000 klausītāju jau pirmajā darbības gadā).

PRET
Ar tik lielu vietējās mūzikas īpatsvaru “LR5” zaudēs jauniešu auditoriju.

Latvijā netiek radīts tik daudz atbilstošas kvalitātes mūzikas, lai nodrošinātu šādas kvotas izpildi.
Trūkst pārliecinošu argumentu, kāpēc Latvijas mūzikas īpatsvars jānosaka tieši 90% vai kādā citā striktā apjomā.

Saistītie raksti

“LR5” jau šobrīd veiksmīgi popularizē vietējo mūziku, it īpaši izceļot Latvijas jaunos mūziķus un grupas, turklāt radiostacijai uzrādot pieaugošas auditorijas tendenci.

CITS VIEDOKLIS
Ņemot vērā radio klausīšanās paradumus jauniešu vidū, kur aizvien izplatītāka kļūst radio klausīšanās viedierīcēs dažādās interneta platformās, “LR5” nav jāsaglabā salīdzinoši dārgajā FM diapazonā, kur apraide vien izmaksā ap 130 000 eiro gadā. Tā vietā jauniešu radiostacija jāattīsta digitālajās platformās.

Avots: apkopoti ekspertu, mediju profesionāļu, mūziķu un klausītāju publiskajā telpā paustie viedokļi

LA.lv