Mobilā versija
+17.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
29. jūnijs, 2017
Drukāt

Par misiju reitingus neprasīs (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau jūlija sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lems par grozījumiem šā gada Sabiedriskajā pasūtījumā, lai jau tuvākajos mēnešos mainītu Latvijas Radio (LR) jauniešu programmas “LR5” (“Pieci.lv”) skanējumu, ievērojami latviskojot tā repertuāru. Vairāku mediju ekspertu un pašu radio pārstāvju iebildes un pat bažas par jauniešu radiostacijas pastāvēšanu ar šādiem nosacījumiem nav spējušas mainīt NEPLP pārstāvju nostāju.

Pašlaik Sabiedriskais pasūtījums noteic, ka “LR5” ne mazāk kā 35% muzikālā satura jābūt Latvijas autoru darbiem latviešu valodā, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus. No rudens Latvijā radītajai mūzikai šajā jauniešu radiostacijā būs jābūt vismaz 90% apmērā. Tā uzskata abi NEPLP pārstāvji Ivars Āboliņš un Patriks Grīva, kuri padomē kūrē radio jautājumus.

Populāri mūziķi netiekot ēterā

I. Āboliņš: “Diskusija par šo procentu slieksni vēl turpinās, bet tas noteikti būs. Varbūt tie būs 95, varbūt 85 procenti. Piemēram, Dānijas radio “LR5” analogs spēlē 80 procentus vietējās mūzikas. Un visur Eiropā ir līdzīgs regulējums – citur augstāks, citur zemāks slieksnis. Bet ne jau procentos ir sāls. Sāls ir tajā, ka tikai caur sabiedrisko mediju mēs latviešu mūziku varam kaut kā popularizēt. Šobrīd ir situācija, ka atsevišķi pazīstami Latvijas mūziķi sabiedriskajā medijā netiek spēlēti vispār, jo neatbilst ne pašreizējam “LR5”, ne “LR2″ formātam, lai gan koncertos pulcē pilnu arēnu.” Lai arī procentos nav “tā sāls”, tomēr “LR5” iecerētā Latvijas mūzikas kvota kļuvusi par galveno strīda ābolu.

“Virziens jau ir viens, atšķiras tikai detaļas vai procenti,” par padomes gatavotajām pārmaiņām “LR5” programmā teic Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe. “Tas būtībā tad ir NEPLP kolektīvais lēmums un atbildība.” Viņa atzīst, ka “LR5” koncepcija pastāvīgi ir bijis diskusiju objekts gan publiskajā telpā, gan Latvijas Radio iekšienē, gan arī “LR5” kolektīvā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem šajās debatēs ir par latviešu mūzikas īpatsvara palielināšanu. S. Roķe: “”LR5″ mūzikas redaktori strādā, lai atrastu jaunus vietējos izpildītājus, lai vētītu to, kas jau ir pieejams Latvijas tirgū. Būtībā mēs pie tā strādājam visu laiku. Bet es šobrīd baidītos nonākt līdz kaut kādam vienam konkrētam vietējās mūzikas procentam, kāds būtu jānodrošina šai radiostacijai.” Roķes ieskatā, 90% vietējās mūzikas slieksnis ir par lielu, lai “LR5” saglabātu jauniešu radio koncepciju un nezaudētu klausītāju. Turpretī I. Āboliņš uzskata, ka tas, ko šobrīd spēlē “LR5”, absolūti neuzrunā jauniešus un nav tiem interesants. Viņš piesauc “LR5” budžetu, kas ir 650 000 eiro gadā, un pretī šai summai liek radiostacijas vēsturiski zemāko klausītāju skaitu – 39 000. “Jebkurā citā jomā, kas nav sabiedriskais medijs, tas būtu vienkārši totāls skandāls!” Analizējot auditorijas datus, Āboliņš salīdzina: “”LR2”, kam jaunieši nav mērķauditorija, jauniešus sasniedz teju divas reizes vairāk nekā “LR5″.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Piekrītu viedoklim, ka nav tik daudz kvalitatīvas LV mūzikas, lai tas uzrunātu jauniešus. 80% vai 90% ir stipri par augstu. Šobrīd LR5 klausos ar baudu, jo ir sakarīga rīta šovs un netraucē reklāmas.

  2. Jā, nu žēl! Lai gan es pati sen jau neesmu jauniete, visi mani jaunieši – lielāki un mazāki, kad braucam mašīnā, klausās pieci.lv, jo tur skan tiešām kvalitatīva mūzika, un šobrīd notiek manu tīnēnu muzikālās gaumes veidošana un izkopšana. Kāpēc būtu jāklausās “vienalga kas, ka tik latviski”, ja nav kvalitatīva piedāvājuma. Daudzas jaunās grupas muzicē “kā es māku, tā es maunu” līmenī un raidīšanu ēterā nemaz nav pelnījušas. Pārprasts patriotisms atnes vairāk ļaunuma nekā labuma, jo auditoriju atgrūž nevis piesaista. Lauku jaunieši klausās LR2, jo to klausās viņu vecāki.

  3. No pirksta izzīsti argumenti un spēcīgs EHR lobijs, lai likvidētu konkurentu

Netiķetes noteikumi, smaidiņi un vārds ar 39 burtiemLatviešu valodas aģentūra (LVA) nesen izdevusi populārzinātniskā rakstu krājuma "Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi" 12. numuru.
Draugiem Facebook Twitter Google+