Egils Līcītis: Par mūsu izvēlēm 8
Mērinstrumenti liecina par tuvām pazemes seismiskām svārstībām un gaidāmām pārmaiņām politiskā dīķa ainavā. Valdošo partiju uzpūtīgai pārliecībai, ka tās būs pie varas, kamēr mumificēsies, pienācis gals. Uz nākamajām vēlēšanām bezzobainu varu tā darvos un ģērēs, ka nelīdzēs neviens ādas kopšanas līdzeklis un pretgrumbu krēms. Cilvēki citur Eiropā meklē alternatīvas un pie mums arī atradīs. Tautā ir liela rūgšana, un malaču partijas dīgs kā sēnes pēc lietus, lai izbaudītu Saeimā ievākšanās priekus. Tiks atvērts politiskais tirgus, būs karstie piedāvājumi – politiskie nodibinājumi, kas stipri konkurēs ar iekaltuša šampūna un pelējušas dzīvnieku barības pārdevējiem. Reklāmai “Uztaisīsim asinsdesas no veciem parlamentāriešiem” būs dikten liels pievilkšanās spēks.
Artuss Kaimiņš uzņemsies cīņu pret “melnā cauruma” kundzību. “Saskaņa” plānveidīgi grib ieņemt lielās pilsētas jau pašvaldību vēlēšanās. Balsi vēlas pacelt pensionāri. Kādam interesants materiāls liksies Gardas meitenes un gribēsies pārbaudīt, vai viņas arvien svaigas un ziedošas. Mūsu izvēlei piegādās raiburaibos traģiskus vai komiskus inscenējumus, no kuriem dažus pārdos kā tīri ejošus kases gabalus.
Latvijā nav iedzīvojusies standartprakse ar totāliem listes vienmīļiem. Želejas tipa “vadošie spēki” ar peldošu vai baltas neaprakstītas papīrlapas ideoloģiju balsotājiem liek kā kultūraugiem katru reizi meklēt garāku mietiņu, pie kā pieslieties. Neliels monopols pastāv NA un “Saskaņas” elektorāta safasējumā, bet nekas nav mūžīgs nocietinājumu rajonā, ja tiek izstrādāti jauni produkti un cilvēkiem parādās daudzsološāki varianti vēlēšanu loto spēlei. To redzēsim, kuriem debitantiem būs dāvanas un potenciāls izturēt kvalitātes filtru un kurus uztvers par indīgām, invazīvām sugām politiskās faunas Latvijas areālā. Smalces partijām uzdevumu atvieglo “lielām” partijām pašlaik nepieciešamais – kurai revīzija, kurai tikt vaļā no nopietniem attīstības traucējumiem. Ja pie Kučinska valdīšanas izrādīsies, ka ZZS ir tik tādi dīvānzemnieki, kas neizskatās pēc pieaugušiem politiķiem, pēc vēlēšanām varēs uzvilkt meldiņu “Pa kuru laiku nosirmoja jūra”. Ar daudzām pašreizējām darbībām arī NA ir grūti pārliecināt vēlētāju vairākumu, ka latviskas Latvijas doma nav nokopēta no okultās bibliotēkas sapņu grāmatas un viņi ir gatavi visai nespodro nacionālo ideju būvēt dabā uz tautsaimnieciskiem, mūsdienīgi nacionāliem, tiesiskiem – reāliem pamatiem. Par “Vienotību” – labāk labu vai neko. Vēlētāji ir lieli ņergas. Redzot, ka partijas neiegulda ne laiku, ne pūles veselīgas organizācijas ilgtermiņa būvē, novēršas, bet jaunpienācējiem nemaz nevajag pieprast džudo paņēmienus, lai piemigušās partijas noliktu uz lāpstiņām, un tādā nokdaunā, kā Mairis Briedis noboksē pretiniekus. Jāaug, biedri! Neiztiks ar elementāri kopjamu, bet apnikušu trīnīšu koalīciju netraucētas varas formātā, kura nereti uzdrīkstas vēlētāju interesēm parādīt trīspirkstu kombināciju un nomaina pāris ierūsējušus ministrus ar dažiem līgavas miršu vainadziņa segtiem, nevainīgiem. Citādi līs auksta duša, attopoties pie saskaldītas 13. Saeimas, būs pinkšķēšana un bimbošana.
