Foto: LETA, Dainis Bušmanis

Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā godinās Jāni Sproģi un Jāni Peteru 0

Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2014” ceremonijā, kas notiks 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā, balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņems tenors Jānis Sproģis un dzejnieks Jānis Peters, portālam LA.lv pastāstīja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Opervaroņi, kamermūzika, paša sacerētas dziesmas – reti kurš no Latvijas dziedoņiem bijis ar tik plašu darbības amplitūdu kā izcilais tenors Jānis Sproģis.

Viņš piedzīvojis gan izsūtījumu Sibīrijā, gan ovācijas pasaulslavenās koncertzālēs, un simtos mērāms Jāņa Sproģa allaž nevainojamo ieskaņojumu klāsts, kurā ir kamermūzika un operu ārijas, kā arī estrādes dziesmas. Sproģa daiļskanīgais balss tembrs un profesionālisms bijis neatsverami lielo formu skaņdarbu iestudējumos, kamermūzikas un garīgās mūzikas programmās, kas ar ovācijām sveiktas tālu aiz Latvijas robežām. Savu cilvēcisko un radošo drosmi dziedātājs apliecināja arī Lielvārda tēlā rokoperā “Lāčplēsis”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējos gadu desmitos Jāņa Sproģa balss iemūžināta visdažādākā žanra ierakstos no Emīla Dārziņa solodziesmām līdz paša sacerējumiem: vairāki šī daudzpusīgā dziedoņa albumi dažādās nominācijās tikuši izvirzīti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai, atgādina Mazvērsīte.

Zelta burtiem latviešu mūzikas vēsturē rakstāms arī dzejnieka Jāņa Petera vārds, kurš devis vārdus vairāk nekā tūkstoš dziesmām. To vidū teātra un kinomūzika, kora dziesmas, tās skan kā Dziesmusvētkos, tā pie svinību galda, tiek atskaņotas koncertos un ir iemūžinātas neskaitāmos ierakstu albumos.

1939. gada 30.jūnijā Priekulē dzimušais Jānis Peters jau bērnībā zināja, ka būs rakstnieks, taču dzīve viņa aizveda uz Liepājas teātri, kur topošais dzejnieks no sirds iemīlēja mūziku. Jau 1971. gadā sākās Jāņa Petera sadarbība un draudzība ar komponistu Raimondu Paulu. Šo gadu desmitu laikā kopā radītas simtiem dziesmu, mūzikli “Māsa Kerija”, “Nāc pie puikām”, mūzika daudzām teātra izrādēm. Petera spēkos bijis arī Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un daudzu citu skaņražu melodijas padarīt tautā iemīļotas un nemirstīgas.

“Ar mūzikas starpniecību dzejnieks Jānis Peters savos dzejoļos jau 50 gadu garumā ieraksta latviešu tautas likteņus un ikviena cilvēka ilgas un alkas pēc sapratnes un mīlestības,” teic Mazvērsīte.

Balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tiks pasniegta Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” koncertceremonijā, 24. februārī. Ar ģenerālsponsora SMScredit.lv atbalstu, krāšņajai balvu pasniegšanas ceremonijai no Latvijas Nacionālās operas varēs sekot kanālā LNT, kā arī Izklaides kanāla 2 un portāla Skaties.lv tiešraidē.