Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. februāris, 2014
Drukāt

Par Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju ievēl Juri Dambi (3)

Foto: LETAFoto: LETA

VKPAI vadītājs Juris Dambis

Nacionālā kultūras padome divas stundas ilgajā pirmajā sēdē pēc darbības atjaunošanas ievēlēja priekšsēdētāju un vietnieci, kā arī diskutēja par Latvijas Republikas simtgades programmu un izcilības balvu kultūrā, portālu LA.lv informēja kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Par atjaunotās padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Juri Dambi (“Laiks kultūrai”), bet par viņa vietnieci kļuva Dace Bluķe (Latvijas Radošo savienību padome).

Izvērtējot līdzšinējo Nacionālās kultūras padomes darbību, Kultūras ministrija pēc kultūras ministres Daces Melbārdes ierosinājuma ir izstrādājusi jaunu Nacionālās kultūras padomes modeli, lai piešķirtu tai lielāku lomu kultūrpolitikas veidošanā.

“Loloju daudzas ieceres un kultūrpolitikas mērķus, kurus īstenot kopā ar Nacionālo kultūras padomi. Esmu pārliecināta, ka, apvienojot spēkus, šajā īsajā laikā, kas mums atvēlēts līdz vēlēšanām, iespējams paveikt daudz un ielikt stingrus pamatus labai kultūras pārvaldībai, sadarbībai un pēctecības nodrošināšanai,” uzrunājot Nacionālo kultūras padomi, pauda Dace Melbārde.

Pirmajā sēdē Nacionālā kultūras padome diskutēja par Latvijas Republikas simtgades programmas izveidi. Padomes locekļi izteica atbalstu Latvijas dalībai 2018. gada Londonas Starptautiskajā grāmatu tirgū. Baltijas viesu valsts statuss Londonas grāmatu tirgū paredz ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas grāmatniecībai un literatūrai veltīta centrālā stenda izveidi, bet arī plašas saistītās kultūras programmas nodrošināšanu Londonā un citviet Lielbritānijā.

Tāpat tika rosināta konferences “Ko dāvināsim Latvijai simtgadē?” rīkošana aprīlī, aicinot citu nozaru vadītājus un valsts amatpersonas aktīvi iesaistīties programmas veidošanā, jo Latvijas Republikas simtgades programma attiecināma uz visām nozarēm, ne tikai kultūru. Padomes locekļi uzsvēra sinerģijas un sadarbības nozīmi starp dažādām nozarēm.

Pēc diskusijas par izcilības balvu kultūrā tika lemts, ka līdz nākamajai sēdei katra Nacionālās kultūras padomes locekļa pārstāvētā biedrība vai padome sagatavos savu priekšlikumu par balvas koncepciju un piešķiršanas kritērijiem, lai kopā vienotos par labāko balvas modeli. Vērā ņemams arī Latvijas Radošo savienību padomes 2013. gadā izstrādātais pārskats par atzinīgi vērtējamiem sasniegumiem starptautiskos festivālos un notikumos.

Jautājums par Kultūras kanonu pārcelts uz nākamo Nacionālās kultūras padomes sēdi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko šis cilvēks ie radījis arhitektūrā ?? Vienmēr kaut kur pa vidu – bez viedokļa un nostājas.

  2. Vāja bija Laiks kultūrai norobežošanās no A.Gobzema+Ikstenas+Langas+Neiburgas akcijām, precedentam, kad visa nozare tika pretstatīta viltus Facebook Laiks kultūrai. Kultūras cilvēkiem bija aktīvāk jāsaka savs vārds un viedoklis, nevis tikai pasīvi jānolūkojas.

  3. Vai šī izvēle ir pareiza? J.Dambis vienmēr asociējas ar kultūras pieminekļiem (piemēram, koka mājas, kas nolaistas līdz graustam), kurus nedrīkst nojaukt, bet kas ir jāsaglabā. Lai saglabātu kādreiz apdzīvotu ēku, no kuras palicis pāri vien pāris sijas un neliela daļa jumta, ir jābūt milzu naudai un lielai pacietībai, kārtojot dokumentus. Rezultātā Rīgā sakrājušies tik daudz graustu – t.s. kultūras pieminekļu, ka pilsēta kļuvusi par Spoku pilsētu.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+