Foto-LETA/AFP

Vēsture Krievijas “mērcē”? Pirmās sūdzības par nelojāliem skolotājiem 20

Kaut arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pēdējo mēnešu laikā saņēmis un sācis pārbaudīt sūdzības par iespējamo pedagogu nelojalitāti, neviena pedagoga atbrīvošana no darba, kā to paredz jaunās likuma izmaiņas, pagaidām nav rosināta. IKVD pārstāve Jana Veinberga pastāstīja, ka saistībā ar iespējamo pedagogu nelojalitāti Latvijai un valsts Satversmei IKVD pārbaudījis trīs sūdzības.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Pirmajā gadījumā kāda skolēna vecāki bija sūdzējušies, ka skolotājs stundas laikā kritizējis valdību. Jāatgādina, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nesen intervijā “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka tā sauktie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā nenozīmē, ka no pedagoga tiek prasīta lojalitāte valdībai, ar cieņu jāizturas tikai pret valsti un Satversmi. Tomēr IKVD šo sūdzību pārbaudīja. Pārbaudes laikā dienesta pārstāvji aptaujājuši 8. un 9. klases skolēnus. Vairāki skolēni apgalvojuši, ka skolā ir viens pedagogs, kas neizturas ar cieņu pret “mūsu valsti, Saeimu un valdību”. Kvalitātes dienests lūdzis skolas direktorei līdz 2016. gada 30. decembrim sniegt papildinformāciju un skaidrojumu par šā pedagoga attieksmi pret Latvijas Republiku, Saeimu un valdību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas no skolas direktores kvalitātes dienests veiks skolotāja rīcības izvērtējumu.

J. Veinberga uzsver: valdības kritika ir vērtējama kā iespējams pedagoga profesionālās ētikas normu pārkāpums, nevis nelojalitāte Latvijas Republikai un Satversmei. Ētikas normas šajā konkrētajā gadījumā varētu būt pārkāptas tāpēc, ka pedagogs nevis vienkārši kritizējis valdību, bet gan “izteicies par to ļoti nekorektā veidā, faktiski aplamājis”. “Nav runa par to, ka nedrīkstētu kritizēt, tomēr skolotājam jādomā, kādā veidā un kontekstā šī kritika pausta,” saka J. Veinberga.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Viena lieta, ja stundā mācību priekšmetā “Politika un tiesības” notiek diskusija par valdības darbu, bet pavisam cita – ja absolūti ārpus konteksta matemātikas vai latviešu valodas stundās izskan personīgi apvainojumi,” paskaidro J. Veinberga.

Otrā sūdzībā bija plaša informācija par kādas skolas direktores iespējamo nelojalitāti Latvijas Republikai. Viņa mēdzot slavināt Padomju Savienību, kā arī paužot necieņu pret mūsu valsts simboliem un latviešu valodu. IKVD pārbaudes laikā gan neguva apstiprinājumu skolas direktores nelojalitātei, taču atklāja, ka daļai šīs skolas skolēnu latviešu valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī. Inspektori vēroja vairākas mācību stundas šajā skolā un pamanīja, ka dažiem skolēniem grūtības sagādā izteikšanās latviešu valodā. Kad skolotājs uzdeva uzrakstīt tekstu latviski, daži spēja uzrakstīt tikai darba nosaukumu. Jāpiebilst, ka šīs skolas 9. klases centralizētā latviešu valodas eksāmena kopvērtējuma rezultāts pēdējos gados ir zemāks nekā citām līdzīgām skolām. Tāpēc izglītības iestādei uzdots veikt pasākumus skolēnu latviešu valodas prasmju uzlabošanai, piemēram, organizēt fakultatīvās nodarbības.

Vēsture Krievijas “mērcē”?

Trešā IKVD “nelojalitātes pārbaude” saistīta ar vēstures stundās izmantoto Krievijā izdoto papildu literatūru. VISC secinājis, ka Krievijā izdota literatūra tiešām izmantota, taču lūdzis Valsts izglītības satura centru izvērtēt, vai šī papildu literatūra atbilst valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartam un ir pieļaujama. Pēc informācijas saņemšanas no VISC kvalitātes dienests pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. Jāpiebilst, ka IKVD un VISC pārstāvji vēroja arī šā pedagoga vadītās vēstures stundas un atklāja, ka pedagogs tās vada krievu valodā, kas ir pretrunā licencētajai izglītības programmai.