Visbargākais cietumsods – no 3 līdz 5 gadiem ilga brīvības atņemšana – pēdējos piecos gados piespriests vien diviem nodokļu nemaksātājiem.
Visbargākais cietumsods – no 3 līdz 5 gadiem ilga brīvības atņemšana – pēdējos piecos gados piespriests vien diviem nodokļu nemaksātājiem.
Foto – Shutterstock

Par nodokļu nemaksāšanu sodītas 274 personas 9

Cīņa ar ēnu ekonomiku ir lemta neveiksmei, kamēr nodokļu nemaksātājus neliks cietumā. Ir jābūt reālai nodokļu nemaksātāju iebiedēšanas kampaņai! Vai mums vajag uzņēmējus, kas nevar samaksāt nodokļus? Esmu pirmspensijas vecumā, par mani darba devējs un es pats maksāju nodokļus. Patlaban nav jūtama patiesa valdības ieinteresētība cīnīties ar ēnu ekonomiku. Jēkabsons Rīgā

Reklāma
Reklāma

Cik daudz soda

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Nodokļu nemaksātājus patiešām atklāj un soda. Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja teic, ka pēdējos piecos gados par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (Krimināllikuma 218. pants) tiesas ir sodījušas 274 personas. Piemērotie sodi ir ļoti dažādi. Piemēram, brīvības atņemšana, naudas sods, piespiedu darbs, mantas konfiskācija, tiesību ierobežošana. Ar reālu brīvības atņemšanu pēdējos piecos gados sodītas 79 personas.

Vērojama tendence, ka mazinās ar brīvības atņemšanu saistīto sodu daudzums. 2011. gadā cietumā sods bija jāiet izciest 21 nodokļu nemaksātājam, 2014. gadā vien sešiem blēžiem, bet pērn 16 notiesātajiem. Visbargākais cietumsods – no 3 līdz 5 gadiem ilga brīvības atņemšana – pēdējos piecos gados piespriests vien diviem nodokļu nemaksātājiem. Nedaudz pieaudzis to sodīto nodokļu nemaksātāju daudzums, kam piespriests līdz vienam gadam ilgs cietumsods. Skaitļi gan nešķiet īpaši lieli – pērn četri cilvēki, aizpērn pieci nodokļu nemaksātāji sākuši izciest līdz vienam gadam ilgu cietumsodu.

Ēnu ekonomikas balsti

CITI ŠOBRĪD LASA

Attīstīto ES dalībvalstu prakse rāda, ka relatīvi zema ēnu ekonomikas līmeņa sasniegšanai būtiska ir kvalitatīva nodokļu politika, biznesam labvēlīga likumdošana un adekvāta likumdošanas pielietošanas prakse, uzsver zinātņu doktors, biedrības “BASE” (Bizness pret ēnu ekonomiku) valdes loceklis Arnis Sauka.

“Tas arī ir viens no vissvarīgākajiem iemesliem, kāpēc, neatkarīgi no ēnu ekonomikas aprēķina avota, t.sk. Latvijas oficiālās statistikas, redzam, ka ēnu ekonomikas apjoms valstī ir pat ļoti augsts – ne mazāks par 20%. Šajā sakarībā esam daudzkārt norādījuši – kamēr netiks veikti ar uzņēmējdarbības vides, t.sk. likumdošanas, nodokļu vides, t.sk. nodokļu konsekvences un tieslietu sistēmas uzlabojumi, kā arī uzlabota sadarbība ar uzņēmējiem, ēnu ekonomiku būtiski mazināt nebūs viegls uzdevums. Šis process praksē noris gausi, neskatoties uz to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir izvirzīta par vienu no galvenajām valsts prioritātēm un ir izveidots formāls ēnu ekonomikas mazināšanas plāns,” teic A. Sauka.

Sodi uzņēmējus nebiedē

Lielākā daļa no šīm aktivitātēm ir represīva rakstura, kuru īstenošanā iesaistās (darot savu darbu…) kontrolējošās iestādes, piemēram, VID, norāda Sauka. Soda neizbēgamība un adekvātums ir vēl divi ļoti svarīgi nosacījumi ēnu ekonomikas mazināšanai. Kā rāda ikgadējā REA Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti, lielākā daļa uzņēmēju uzskata – ir liela varbūtība, ka viņus pieķers, iesaistoties ēnu ekonomikā. Lielākā daļa gan arī atzīst, ka pieķerot nebūs īpaši būtisku seku – respektīvi, ka ēnu ekonomikā var iesaistīties kaut vai tāpēc, ka sods par pieķeršanu būs mazāks nekā ieguvums no iesaistīšanās.

Šo faktu apstiprina arī “Latvijas Avīzes” apkopotie dati – valstī ar tik lielu ēnu ekonomiku pat tie nodokļu nemaksātāji, kas tiek pieķerti, saņem relatīvi mazus sodus – ļoti retos gadījumos cietumsodus.

Secinājumi

A. Sauka vērš uzmanību – tas liecina ne tikai par nekvalitatīvu regulējumu, bet, iespējams, vēl vairāk par tā pielietošanas praksi. Valstī, kurā nodokļu nemaksāšana lielai daļai sabiedrības ir norma, arī tieslietu sistēmas un kontrolējošo iestāžu darbinieki, iespējams, ar lielāku toleranci izturas pret šādiem pārkāpumiem. “Tā, protams, nedrīkstētu būt. Bet nedrīkstētu arī būt tā, ka sodi ir primārais ēnu ekonomikas mazināšanas instruments, kas pašreizējā situācijā Latvijā nozīmētu arī to būtisku paaugstināšanu un – kaut vai par “biedinājumu citiem” – cilvēku likšanu cietumā uz ilgu laiku! To var un arī vajag darīt, bet tikai un vienīgi pēc tam, kad tiks atrisināti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Proti, pirms ķeras klāt represīvām metodēm politikas veidotājiem jāizdara savs mājas darbs, un tas prasīs zināmu laiku, citādi, kā bieži esmu uzsvēris, apkarojot ēnu ekonomiku, var sanākt apkarot uzņēmējdarbības vidi. Cerams, ka šis nebūs tas ceļš, ko Latvijas atbildīgās amatpersonas izvēlēsies,” teic eksperts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.