Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Par nevadāmu prezidentu (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Tie, kuru rokās nonākuši Valda Zatlera memuāri, var pārlasīt nodaļu “Izredzes tikt pārvēlētam”. Un īpaši vienu tajā atstāstīto notikumu: “Kad tikos ar valdošās koalīcijas kopējo frakciju, deputāts Kārlis Seržants no ZZS man pajautāja tieši un atklāti: “Vai jūs tāpat kā Vaira Vīķe-Freiberga būsiet nevadāms savā otrajā termiņā?””

Kā zināms, Zatlers izrādījās nevadāms jau pirmajā, tāpēc uz otro netika pārvēlēts. Iespējams, lai gan par to neviens nerunā, arī viņa pēctecis An­dris Bērziņš īsti neattaisnoja viņu ievēlējušo deputātu, īpaši “SC” deputātu, cerības. Vairas Vīķes-Freibergas nevadāmība izpaudās apņēmībā nepieļaut grozījumus drošības iestāžu likumos jeb būtībā minēto iestāžu pakļaušanu atsevišķu politiski ietekmīgu personu interesēm. Varbūt tieši tolaik ietekmīgie ļaudis, pret kuriem Vīķe-Freiberga citkārt bija izrādījusi lielāku pietāti, nosprieda, ka vadāmībai jākļūst par svarīgu mērauklu Valsts prezidenta izraudzīšanā. Turklāt ārpolitiski VVF pārāk iemiesoja Rietumus, bet pretējā virzienā orientētais bizness prasīja, tā teikt, līdzsvarotu pieeju un nolikt vēsturi malā, lai vairāk pievērstos Krievijai un tālākiem reģioniem, kur saskaņā ar pazīstamo frāzi “cilvēki brīvi pārvietojas starp kalniem un jūru”. Šajā ziņā VVF sekotāji nepievīla.

Taču filozofiskais “kas es esmu”, augstākajā amatā esot, droši vien nodarbināja ne vien Zatleru, kurš ierosināja tautas nobalsošanu par 10. Saeimas atlaišanu, bet arī Bērziņu, kurš apzinājās savu spēju robežas un savas prezidentūras laikā, piemēram, ievadīja diskusiju par mūsu parlamentārās demokrātijas pilnveidošanu. Diskusija ir aprāvusies, bet attiecības starp valsts varas atzariem arvien paliek diezgan neskaidras, lai nesacītu – nereti divdomīgas, jo tādas tiek no Saeimā pārstāvēto partiju puses uzturētas. Daudzi no tiem, kuri uzlūko jebkādu pārmaiņu ierosinājumus ar lielu aizdomīgumu, varbūt atkal būs sašutuši par politisko cinismu, kas vismaz iepriekš visklajākajā veidā ir izpaudies, pārvēršot Valsts prezidenta vēlēšanas aizkulišu darījumā. Bet līdzīgi ir noticis, apstiprinot vai neapstiprinot ar tiesu varu saistītas augstas amatpersonas, kad Saeimā veidojas, izmantojot Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces formulējumu, “acumirkļa koalīcija”. Īpaši šim balsojumam sastiķēta.

Tagadējā situācijā Valsts prezidenta ievēlēšana nevis ar valdības koalīcijas, bet pārsvarā ar ZZS un “Saskaņas” kārtējās “acumirkļa koalīcijas” balsīm nozīmētu politisku krīzi. Kas liktu atgriezties pie jautājumiem par partiju lomu un deputātu rīcības atbilstību vēlētāju piešķirtajam mandātam, lai gan šobrīd būtu steidzami jārisina citas problēmas. Katrā ziņā izrādes pirmais cēliens ir ierasti bēdīgs. Vien akcijas “mansprezidents.lv” rīkotāji, jāteic, nelabojami ideālisti, aicina iedzīvotājus nobalsot tīmeklī par “savu” kandidātu. Iespējams, veltīgi, jo neizskatās, ka Augstā nama ietekmīgākās frakcijas ņems šos viedokļus vērā. Pilsoniskās sabiedrības un dažu partiju virzītās personības tiek noraidītas ar dzelžainiem, ja tos tā var nosaukt, argumentiem. Levits? Viņš nav ZZS kandidāts un “ar to pietiek” (Brigmanis). Kalniete? Viņu koalīcijā neatbalsta un “šīs nav skaistumkonkursa sacensības” (Āboltiņa). Tomēr eventuālo pretendentu esot daudz un tie, šķiet, iedalāmi vismaz trīs kategorijās: vairāk vai mazāk apzināti publiskajā telpā palaistie izmēģinājuma baloni, sākot ar vietējiem milošiem zēmaniem un beidzot ar vanagu Pabriku, tad vēl tie, kuri “neizslēdz iespēju”, un visbeidzot partiju “uzrunātie”, taču pagaidām slepenībā turamie. Kā TV sacīja “Saskaņas” Sergejs Dolgopolovs, labākās preces vēl atrodas zem letes. Turpretī sabiedrībai nenāktu par sliktu līdz 19. maijam, kad sāksies kandidātu oficiāla nosaukšana, nākt klajā ar savām domām. Mums vajadzīgs nevis vadāms prezidents, bet prezidents, kurš vadās pēc valsts un pilsoņu vairākuma interesēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ” An­dris Bērziņš īsti neattaisnoja viņu ievēlējušo deputātu, īpaši “SC” deputātu, cerības ”

    Ak, tā. Vai vairāk sagaidīja?
    Visiem citiem gan pilnibā pietiek ar Bērziņa savārīto.

  2. Prezidenta vadāmība Atbildēt

    Prezidenta vadāmības piemērs meklējams arī instrumentā, kas veido prezidenta kaklu un groza viņa galvu, piemēram Zatlera izpildījumā ???

  3. Pēdējo vārdu pateiks papus Pu!

  4. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    Nenoperkams un no ārpuses nevadāms prezsdentes varētu būt jurists Egils Levits, kurš labi zina kā pasaulē letas notiek. Vērts ieiminēt ka joprojam par labāko Latvijas prezidemtu uzskatu Jāni Čaksti, arī juristu, tautsaimnieku un paraugu ģimenes lietās. Patiesu demokratijas ieviesēju Latvijā. Lepojos, ka mans tēvs Krisatps, Svitenes pagasta vecākais draudzējās ar Krišjani Čaksti blakus Sesavas pagasta vecāko, prezidenta tēvu. Blakus Čakstēm dīvoja mans te’va barālis Teodors Mežavilks,pie kura cimojoties esmu bijis ar Čakstēs. Mežavilkos dzimis tēva pusbrālis Teofils Rudzītis, Satversmes sapulces un pirmās Saiemas lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Mana pieredze saka, ka Egils Levits labi orentēies uz kuru ostu jāvada Latvijas valsts kuģis. Par spīti pundurim no Puzes mežiem, puķinistiem Rīgas domē…

    • Ne jau par tevi iet runa un ne par vesturi. Kāds ir bijis Čaksts sen jau noskaidrots. Jautājums, kas šodien traucē nozīmēt normālu prezidentu. Kā redzam izvēle ir pietiekoši reprezentabla. Tā iznāk, ka traucē pretrunīgas grupējumu intereses. Tā tad to procedūru jāpārveido tā, lai neitralizēt interešu ietekmi. Viens no variantiem – nepieļaut lai opozīcija būtu izšķiroša vai ietekmētu procedūru.

  5. Pēc dzirdētā un redzētā vakardienas TV raidījuma ,,lielais jautājums,, var secināt ka Latvijas iekšējās problēmas it traģiskas ,pašiznīcinošas ,pašu rokām darinātas.Uz šī fona prezidenta sastiķēšanas process ir tik pat pretīgs process kā notiekošais KNAB.

    • Pēc vakardienas LTV1 raidījuma ,varētu cerēt ,ka daudziem cilvēkiem būs nedaudz atvērušās acis -KAS IR KAS.Vis precīzāk savu un Mērsraga iedzīvotāju viedokli izteica viņu mērs,kam varētu pievienoties pārējie Latvijas iedzīvotāji.Kopumā palika diezgan skumjš paskats uz notiekošo Valstī.Bet ,kas muļķiem paliek ,kā TICĪBA.

  6. Kā zināms, “pilsoņu vairākuma intereses” ļoti lielā mērā iespaido propaganda. Šo tēzi var arī plašāk tirzāt. Teiksim: prezidents labāk zina tautas intereses, nekā paša tauta. Tā tad, izpildītājs labāk zina, ko vēlās pasūtītāis. Tieši tā rodās zēman-prezidenti. Domāju, ka pie mums viss notiekās tā, kā tam arī jānotiekās pēc mūsu Satversmes. Bet problēma iekš tā, ka atjaunotā Latvija vairs neatbilst Satversmei. Satversme tiek pielietota valstij, atjaunojot kuru bija ignorēti starptautiski pieņemtie okupācijas izbeigšanas principi. Problēma ir iekš tā, ka komunisti turpina valdīt, maisi stāv kaktā neaiztikti un opozīcija, pēc būtības, nav nekāda Satversmē paredzēta opozīcija, bet piektā kolona, kuras palīdzības izmantošana ir salīdzināma ar valsts nodevību un kuras graujoša ietekme pieaug ar katru gadu. Šodien ir nepieciešams neitralizēt ZZS negatīvu ietekmi, kuru vada komunisti un veikli izmanto šo faktu. Acim redzot, Bērziņš ir kļuvis “nevadams” tāpēc, ka tie kas viņu tādā veidā bīdījuši pieprasījuši no viņa kaut ko tādu, kas ir bijis galīgi nesavietojams ar viņa paša principiem. Un tā ir Bērziņa trgēdija io viņš, pēc būtības, ir darba rūķis nevis politikans. Tā tad šodien mēģinās sameklēt tādu personu, kurai galīgi “pie kājas” visi principi izņēmot dažus …

Draugiem Facebook Twitter Google+