Par Nīderlandes karavīra piekaušanu – cietumā 11
Piektdien Ventspils tiesa par Nīderlandes karavīra Mihela Vosena piekaušanu gandrīz līdz nāvei (ilgstoši atradās komā un tagad ir invalīds) piesprieda divus reālus un vienu nosacītu cietumsodu: 21 gadu vecais Oskars Ozols saņēma četrus, Andris Veldre (24) trīs gadus un trīs mēnešus cietuma, Romāns Zubkovs (23) trīs gadus nosacīti. Vēl visiem trijiem solidāri būs jāsamaksā Vosenam kompensācija 13 880 eiro. Spriedumu vēl līdz 15. decembrim var pārsūdzēt, kas, diezgan ticami, arī tiks darīts.
Pārsūdzībai par pamatu var kalpot arī tas, ka prokurors Nauris Pinkovskis prasīja daudz maigākus sodus: Ozolam un Veldrem piecus gadus, Zubkovam – trīs gadus nosacīti. Tiesnesis Andrejs Grūbe bija bargāks. Likums par šādu nodarījumu paredz līdz pat demit gadu cietumsodu.
“Nosacītu sodu pieprasīju, ņemot vērā Latvijas tiesu praksi. Var jau prasīt bargu sodu, bet to sodītie pārsūdzēs un Augstākā tiesa sodu vienalga mīkstinās,” vēl pirms sprieduma uzzināju no prokurora. “Vēl ir runa par cilvēcību. Neviens no trijiem nav bijis saistīts ar likumu pārkāpumiem, viņi ir darba spējīgi un ar pozitīviem raksturojumiem no darbavietām. Vai sabiedrība iegūs, ja viņi nokļūs cietumā? Lai labāk strādā un maksā cietušajam kompensāciju, turklāt nīderlandietis ir smagi cietis, kā pats saka, diez vai kādreiz varēs strādāt un, ja gribēs, varēs nākotnē piedzīt papildu kompensāciju. Arī nosacīts sods ir smags sods cilvēkam, kam nav tendence uz noziegumu. Laiks rādīs, vai šis noziegums šiem trijiem ventspilniekiem bijis pirmais solis uz noziedzīgu dzīvi vai mācība visam mūžam.”
Par to, kas īsti risinājās 2014. gada 11. maijā Ventspilī pie naktsklubiem, “LA” rakstīja 10. septembra numurā pēc pirmās tiesas sēdes. Nākamajās tiesas sēdēs pagājušajā nedēļā daudz jaunumu nebija, apsūdzētie pārsvarā mēģināja interpretēt iepriekš sniegtās liecības un šo to bija “piemirsuši”. Piemēram, pilnīga vainas atzīšana tika aizstāta ar daļēju. Pilnīgs juceklis bija puišu liecībās, kurš pa kurieni Vosenam trāpījis, vai viņš atradies kājās, kritis vai jau bijis nokritis, vai nīderlandietis izaicinājis uz kautiņu vai vienkārši stāvējis. Piemēram, Veldre liecina, ka trāpījis ar kāju Vosenam pa krūtīm, kad tas kritis pēc Ozola spēriena pa galvu. Savukārt Ozols aiz bailēm no Veldres vispirms liecinājis, ka Veldre nav sitis vispār, bet pēc tam – ka trīs reizes jau guļošam karavīram. Zubkovs liecināja, ka abi draugi nīderlandietim trāpījuši ar kāju pa galvu, bet viņš iesitis jau guļošam ar elkoni pa vēderu. Izmeklētāji sitējus bija pratinājuši vairākkārt, savstarpēji konfrontējuši, tāpēc tiesas sēdē prokuroram un tiesnesim neradās šaubas, ka trijotne “pastrādājusi” kārtīgi un kāda kuram bijusi loma.
Papildu skaidrību notikušajā viesa liecinieks, apsūdzēto paziņa Sergejs Razumovs: “Biju izgājis uzpīpēt un pamanīju, ka trīs dzenas pakaļ vienam. Ozols bija pacēlis kāju sitienam, bet tad man skatu iztraucēja stabs. Tas viss notika aptuveni 200 metru attālumā. Pēc tam redzēju, ka Ozols, Zubkovs un Veldre stāv ap guļošo, un izskatījās, ka Veldre ar kājas spērienu trāpa tam pa galvu. Tad trijotne aizgāja un es guļošajam sniedzu palīdzību, turēju galvu, lai viņš neaizrijas ar asinīm, kamēr atbrauc ātrā medicīniskā palīdzība. Vēlāk naktī satiku Veldri un Ozolu. Pārmetu viņiem, ka situši guļošo, un mums bija konflikts,” atceras Razumovs.
Kā izmeklēšanā liecināja Ozols, Razumovs dusmās par guļoša cilvēka sišanu ar kāju iespēris Veldrem pa kājām, bet Razumova draudzene Ozolu iepļaukājusi.
