Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Par nodokļiem un nodevām

Pieņemtas vērienīgas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas skar gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Grozījumi paredz ierobežot ēnu ekonomikas izplatīšanos, kā arī sakārto atsevišķas nodokļu maksātāju darbības darījumos ar saistītām personām.

 

Riska adrese

Turpmāk vairs nedrīkstēs Uzņēmumu reģistrā reģistrēt uzņēmumus, kuriem ir riska adrese. Likumā definēts, ka tā ir nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt;

• nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.

Valsts ieņēmumu dienestam būs pienākums gādāt par riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram.

 

Darījumi ar saistītām personām

Likums papildināts ar jauniem pantiem par darījumiem ar saistītām personām. Nodokļu maksātāja pienākums būs sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem ar šādām personām. Šo informāciju nodokļu maksātājam nāksies glabāt piecus gadus un iesniegt nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja informāciju noteiktajā termiņā neiesniegs, nodokļu administrācija nosacīs darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošajām ziņām.

 

Informācija VID būs vajadzīga, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi darījumos ar saistītām personām, piemēram, nepārdod vai neiepērk preces par mazāku cenu nekā no neatkarīga uzņēmuma. Visbiežāk sastopamie gadījumi gan ir īpašnieku aizņēmumi no sava uzņēmuma.

 

Pārējie ir saimnieciska rakstura, piemēram, mātes un meitas uzņēmuma izejvielu savstarpējās piegādes, grupas uzņēmumu gatavās produkcijas piegādes u.c.

To, kas ir saistītas personas un kāda informācija nepieciešama dokumentācijā par darījumiem ar tām, precīzi paredz likums “Par nodokļiem un nodevām”. Darījumos ar saistītām personām jāievēro arī likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. pants, kas noteic, ka tirgus vērtība ir jāaprēķina par jebkuru darījumu, tostarp tad, ja veikti aizdevumi un aizņēmumi. Tirgus vērtības cenu aprēķināšanas metodes noteiktas Ministru kabineta noteikumos.

 

Transfertcenas

Jaunums ir arī transferta cenu saskaņošana ar VID. Transfertcena ir preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums.

No nākamā gada 1. janvāra, veicot vai uzsākot darījumus ar personu, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir saistīts ārvalstu uzņēmums, var ierosināt (bet tas nav obligāti!) noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

 

Tas nozīmē, ka VID turpmāk vairs nevarēs apstrīdēt iepriekš saskaņotu cenu un veikt nodokļu uzrēķinu. Līguma noslēgšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos.

 

Ja uzņēmums ar VID transfertcenas nebūs saskaņojis, dienestam būs tiesības pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, lai pārbaudītu transfertcenu atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai). Soda naudu par pārkāpumiem varēs uzlikt piecu gadu laikā.

 

Ofšori

Par nodokļu maksātāju uzskata personu, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šādam nodokļu maksātājam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā.

 

Apturēšana un atjaunošana

Likums papildināts ar jaunu 34.1pantu “Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos”, kas noteic, ka VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem:

• nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50 procenti vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no objektā nodarbinātajām personām;

• nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas;

• nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu, kurai ir mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;

• nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID sniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu;

• nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumus, kas bija iemesls tā izslēgšanai no VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

Par saimnieciskās darbības apturēšanu VID brīdina nodokļu maksātāju piecu darbdienu laikā.

 

Ja konstatē, ka nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, VID piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu bez brīdināšanas.

 

Bez brīdināšanas VID aptur nodokļu maksātāja saimniecisko darbību arī tad, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:

• nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;

• VID rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuvusi pēc trešo personu lūguma;

• VID rīcībā ir informācija, ka nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;

• nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

• nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par pārbaudes veikšanu atkārtoti gada laikā nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

Nodokļu maksātājam, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.2 pants paredz kārtību, kādā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja VID pirms tam to ir apturējis. Darbību var atjaunot tikai tad, ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņo. Pēc pārbaudes VID tad vienas darbdienas laikā atjauno darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

 

Skaidrās naudas darījumi 
aploksne

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” izdarīti grozījumi, samazinot skaidrās naudas lietošanas slieksni. Veikti arī papildinājumi par privātpersonu identificēšanu un ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam, ja tā norēķinās skaidrā naudā par preci, kas dārgāka par 2000 latiem.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 5. un 51. punktā privātpersonām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildus pienākumi:

• šajā likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz tūkstoš latu;

• šajā likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar privātajām personām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.

Šis pienākums darījumos ar privātpersonām jāpilda, sākot no 2014. gada – katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus.

Arī likuma 30. pantā veiktie grozījumi samazina skaidras naudas slieksni, proti, nodokļu maksātājiem (izņemot privātpersonas, kuras nav individuālie komersanti) katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jādeklarē visi iepriekšējā mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem (izņemot privātpersonas, kuras nav individuālie komersanti) nav atļauts skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu.

Likuma 30. pants papildināts ar septīto daļu, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim deklarē visus iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus ar privātpersonām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu. Šis nosacījums neattiecas uz skaidrā naudā izmaksātajiem laimestiem.

Ministru kabinetam līdz gada beigām vēl jāizdod visi paredzētie noteikumi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+