Par nodokļu samazināšanas pirmo soli 0

Ar gandarījumu uztverama Ministru prezidenta un finanšu ministra informācija, ka nodokļu iekasēšana ir uzlabojusies, valsts budžeta ienākumi pildās labāk, nekā plānots, un tas rada iespēju daļu virsplāna ieņēmumu novirzīt krīzes dēļ stipri pacelto nodokļu likmju pakāpeniskas samazināšanas uzsākšanai jau ar šā gada 1. jūliju. 


Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Diemžēl tiek plānots nodokļu samazināšanu sākt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu par vienu procentpunktu (no 22 uz 21%), cerot, ka tas varētu mazināt inflāciju un stiprināt iespēju 2014. gadā ieviest eiro. Bet vai šāda cerība var piepildīties un vai tas ir labākais no veidiem, kā var uzsākt nodokļu mazināšanu?

Jāņem vērā, ka, samazinot PVN par 1%, cenas pat teorētiski var samazināties ne vairāk kā par 0,8%. Bet, tā kā ne visi tirgotāji būs tik godīgi, lai visām precēm cenas samazinātu par PVN samazinājuma tiesu (par ko ministrs pats jau agrāk ir paudis pamatotas bažas), kā arī ne uz visām precēm un pakalpojumiem šis samazinājums attieksies, praktiski cenu un inflācijas samazinājums būs ne lielāks kā 0,5% vai pat tuvs nullei. Ne patērētāji to sajutīs, ne ministrija spēs izmērīt, ne palielināsies to cilvēku skaits, kuri uzticas Saeimai un valdībai. Drīzāk tiks uzskatīts, ka valdība atkal rīkojas nesaprātīgi, riskējot ar valsts miljoniem iedomātā cerībā (kas vēlāk var izrādīties naiva), ka upurētie miljoni vēlāk atmaksāsies caur baņķieru labvēlību un lētākiem nākamajiem aizņēmumiem.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd valstiski svarīgāka par simbolisku inflācijas mazināšanu ir sabiedrības saliedēšana un sociālā un ekonomiskā klimata uzlabošana. Tāpēc pirmais nodokļu mazināšanas solis jāsper tāds, ko sabiedrība novērtētu pozitīvi. Un šāds solis būtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem palielināšana.

 

Par to pašu summu, ko finanšu ministrs atzīst par iespējamu veltīt PVN samazināšanai par 1%, tas ir, aptuveni 45 miljoniem latu gadā (2012. gada valsts budžetā PVN ieņēmumi plānoti Ls 1029 milj. un 1/22 daļa no tiem ir Ls 46,7 milj.), ir iespējams IIN atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem (aptuvenā vērtējumā ap 500 000 personām) palielināt no 70 uz 100 latiem par katru bērnu mēnesī.

Ģimenēm ar bērniem tas palielinātu ienākumus par Ls 7,50 mēnesī par katru bērnu. Tas nav daudz, bet tas tomēr būtu gandrīz visām bērnu ģimenēm reāli sajūtams uzlabojums. Tas skaidrāk nekā PVN samazināšana apliecinātu valsts cieņu pret ģimenēm ar bērniem un rūpes par tautas un valsts nākotni – bērniem, dzimstību, latviešu atgriešanos Latvijā un sociālās spriedzes mazināšanu. Un tas stiprinātu arī cilvēku cieņu pret valsti.

Šāda veida nodokļu samazinājums būtu arī labs stimuls bērnu vecākiem, kuri nestrādā vai saņem mazas algas, vairāk tiekties gan pēc darba, gan lielākas algas, gan algas izmaksāšanas nevis aploksnē, bet oficiāli. Kopumā tas noteikti pozitīvi ietekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un valdībai, nodokļu maksāšanu, sociālo un ekonomisko klimatu valstī un arī budžeta deficīta mazināšanos. Rezultātā banku un investoru ticība Latvijai, ko tik ļoti vēlas premjers un ministrs, vairotos varbūt pat labāk nekā PVN mazināšanas gadījumā.