Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Par nullto kursu būtu jāmaksā pašiem studentiem (1)

Foto - Toms Grīnbergs/LU preses centrsFoto - Toms Grīnbergs/LU preses centrs

Augstskolas atzīst, ka daudzi studenti nespēj veiksmīgi studēt, jo vidusskolā iegūtajās zināšanās ir robi.

Iepriekšējā studiju gadā vidēji 20 līdz 28 procenti pirmā kursa studentu tika atskaitīti no studijām vai paši izlēma tās tālāk neturpināt. Eksaktajās studiju programmās šis “atbirums” ir vēl lielāks, sasniedzot pat 50 procentus.

Tā kā vairāk ar dabaszinātnēm saistītu studiju programmu ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), tur studentu atbirums ir procentuāli lielāks. Vairākās konferencēs un apspriedēs, kur spriests par augstākās izglītības kvalitāti, augstskolu pārstāvji bieži vien taisnojas, ka tā atkarīga arī no studentu “kvalitātes”. Daudzi studenti nespēj sekmīgi apgūt specializācijas priekšmetus, jo nav ieguvuši pietiekamas zināšanas skolā. Skolēnu zināšanas jau kopš pamatskolas ir ļoti vājas, it īpaši matemātikā, fizikā, ķīmijā. Arī interešu izglītības finansējums pārsvarā tiek tērēts dziedāšanas, dejošanas un citu mākslu pulciņiem, bet ar dabaszinātnēm saistītu pulciņu piedāvājums ir krietni mazāks.

Lielais studentu atbirums nozīmē arī liekus valsts tēriņus, jo eksaktajās studiju programmās, no kurām visbiežāk atbirst studenti, ir arī visvairāk budžeta vietu. Ja studiju programma netiek absolvēta, valsts nauda studentu izglītošanai iztērēta velti.

Diemžēl problēmas risināšanai pagaidām netiek piedāvāti skaidri, visiem pieņemami risinājumi. Rīgas Stradiņa universitātē nesen rīkotajā diskusijā “Izglītības tilts no vidusskolas uz universitāti” arī neizskanēja daudz ideju par to, kā panākt, lai vidusskolu absolventi būtu gatavāki studēt. Visbiežāk gan no augstskolu, gan skolu pārstāvju puses izskanēja ierosinājums vidusskolām un augstskolām ciešāk sadarboties. Piemēram, augstskolu pārstāvjiem būtu jāviesojas skolās, stāstot gan par studiju iespējām, gan augstskolu prasībām studentiem. Gadās, ka jaunietis nemaz nevar iestāties noskatītajā studiju programmā, jo nav laikus pieteicies centralizētajam eksāmenam, kura sertifikāts nepieciešams, lai uzsāktu studijas. Piemēram, topošajiem mediķiem jānokārto eksāmens bioloģijā, bet jaunietis to noskaidro, kad pieteikšanās eksāmenam jau noslēgusies.

Patlaban Valsts izglītības satura centrs (VISC) izstrādā jaunu, kompetencēs balstītu izglītības standartu. Vai pēc tā ieviešanas vidusskolā apgūtais vairāk atbildīs augstskolu prasībām?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule atbild, ka nebūs tā, ka tikai skolas pielāgosies augstskolām. “Arī augstskolām būs jāmaina izglītības saturs, jo tas lielākoties nav veidots 21. gadsimta garā. Arī tām būs jāpiemērojas jaunajam saturam un pieejai vispārējā izglītībā,” viņa skaidro. Tomēr jaunais standarts, iespējams, varētu palīdzēt tādā ziņā, ka skolēni nākotnē apgūšot ne tikai zināšanas, bet arī prasmes tās lietot.

VISC pārstāve Diāna Āboltiņa piebilst: “Jau pašlaik spēkā esošo STEM (eksakto. – I. K.) mācību priekšmetu standartu izstrādē un izvērtēšanā tika iesaistīti augstskolu docētāji, kuri zināja savu augstskolu prasības. Viņi tiks iesaistīti arī kompetenču pieejā balstītā mācību satura izstrādē. Veidojot savas studiju programmas, augstskolām vajadzētu rēķināties ar noteikto vispārējās vidējās izglītības obligāto mācību saturu. Katrai augstskolai STEM mācību priekšmetos ir atšķirīgas prasības, bet mācību priekšmetu standarti ir veidoti vispārējai vidējai izglītībai, kas ne vienmēr var apmierināt atsevišķu augstskolu jeb studiju programmu prasības.”

RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece atzīst, ka vidusskolu absolventu zināšanu līmenis tiešām ir krasi atšķirīgs un tas apgrūtina darbu universitātes mācībspēkiem.

Jau vairākkārt augstskolu pārstāvji izteikušies, ka būtu jāizveido tā sauktais nulltais kurss, kurā studenti varētu aizpildīt zināšanu robus. Taču nav skaidrs, kurš par to maksātu, ja valsts budžetā šāds finansējums neatrastos. E. Papule teic, ka IZM nevar liegt augstskolām veidot šādus kursus, taču jāmaksā par to būtu pašiem studentiem vai arī augstskolai pašai jāatrod resursi izmaksu segšanai. Arī I. Birzniece atzīst: valstij nav jāmaksā par to, par ko tā vienreiz jau samaksājusi, finansējot jauniešu mācības vidusskolā. Ja potenciālajiem studentiem būtu interese un gatavība šādas mācības apmaksāt, augstskola varētu piedāvāt mācības, kurās sagatavoties studijām. Jau tagad šādi kursi tiek piedāvāti ārvalstu studentiem. I. Birzniece piebilst: “Vēl lielāka problēma ir tā, ka jaunieši nav sagatavoti studijām kā tādām. Ir nepietiekams atbildības līmenis, viņi nav iemācījušies patstāvīgi mācīties. Nav gatavi paši atbildēt par sevi, pieraduši pie tā, ka skolās viņus “gana” skolotāji un gaida, ka augstskolā arī tā būs.”

Arī citu augstskolu pārstāvji teikuši, ka jau vidusskolās skolēni jāradina vairāk mācīties patstāvīgi. Lai jaunieši stundās ne tikai klausītos skolotājā, bet arī paši vāktu informāciju, veiktu pētījumus. D. Āboltiņa teic, ka šo problēmu kaut nedaudz varētu risināt jaunais izglītības standarts: “Viena no kompetencēm, kuru skolēniem vajadzēs apgūt, ir “Mācīties mācīties” kompetence. Tāpēc vidusskolas absolventiem būtu jāprot patstāvīgi plānot savu mācīšanos un īstenot to atbilstoši dotajiem uzdevumiem.”

WEB_izgltiba_10

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kāda interese ir par doto tēmu,ja līdz šim laikam nav pat niecīgākā komentāra.Vai pie vainas priekšsvētku laiks? Manas domas,ka jaunie standarti praktiski neko nemainīs. Ir jāmaina attieksme pret jebkuru darbu,bet tas jāsāk ģimenē. Skolā tas tikai jāturpina- atbildība,prasīgums pret sevi,garīgā kūtruma pārvarēšana.Tomēr pašreiz valdošajā morālē,kad valda princips – ātrāk,vieglāk,vairāk,ir ļoti grūti mācīt sevi piespiest darīt to,ko dikti negribas,jo ir taču jāpiepūlas.Domāšana ir smags process,bet mums patīk braukt pa virsu.Un tā notiek visā.

Draugiem Facebook Twitter Google+