Par okupāciju krievu valodā 0
Drukātā formā iznācis grāmatas “Latvijas Okupācijas muzejs: Latvija zem Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varas (1940 – 1991)” tulkojums krievu valodā. Interesi par to izrāda Krievijas tūristi, tomēr grāmatas klajā laišana zīmīgi sakritusi ar asu Krievijas vēstniecības paziņojumu.
Izdevums, kas stāsta par Latvijas vēsturi, izmantojot Okupācijas muzeja materiālus, iepriekšējos gados jau iznācis latviešu, angļu un franču valodā. Krievu versija lejuplādēšanai internetā muzeja mājas lapā “okupacijasmuzejs.lv” interesentiem bija pieejama vēl no 2010. gada, taču drukāšanai pietrūka līdzekļu. Situācija labota, pateicoties 4500 latu dotācijai, ko Rīgas dome piešķīra tulkošanas un rediģēšanas vajadzībām. Drukāšanas un iesiešanas izdevumus sedza pats muzejs. Grāmata izdota apgādā “VESTA – LK” 1000 eksemplāru metienā un 30 grāmatas izdevniecība jau nodevusi Rīgas Centrālajai bibliotēkai sadalīšanai filiālbibliotēkām. Plānots, ka šis izdevums nonāks Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās valstīs, kurās krievu valoda tiek plaši lietota. Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda norāda, ka drukātā versija ir ilustrācijām bagātāka un pilnīgāka par internetā atrodamo. Doma bijusi radīt izdevumu, kura mērķauditorija vispirms ir krievu valodā runājoši Latvijas viesi, mazākā mērā vietējie krievi. Līdz šim muzeja kioskā nopirktas septiņas grāmatas, kas, ņemot vērā, ka līdz ar muzeja pārvietošanos no agrākajām telpām Vecrīgā uz Raiņa bulvāri krasi samazinājusies arī apmeklētāju plūsma, nemaz nav slikts rezultāts.
Muzeja pārstāve informēja, ka ielūgumi uz 7. februārī rīkotajiem grāmatas atvēršanas svētkiem tikuši sūtīti arī Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas vēstniecībām, jo šajās valstīs krievu valoda tiek plaši lietota un no tām Latviju apmeklē daudzi tūristi. Uz pasākumu ieradušies pārstāvji gan no Rīgas domes, gan Latvijas Ārlietu ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras, taču no minētajām vēstniecībām neieradās neviens un arī nekāda atbilde netika saņemta.
Savdabīgi, ka tieši iepriekšējā dienā – 6. februārī – “tautiešu” pasākumā Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uzskatīja par nepieciešamu uzsvērt, ka Krievija nekad neatzīs okupāciju, lai kā Latvijas puse arī mēģinātu to uzspiest.
“Lai gan Krievijas oficiālajā ārpolitikā iezīmējas līnija, kas principā noliedz okupācijas jēdziena lietošanu attiecībā pret 1940. gada notikumiem, daudzi Krievijas iedzīvotāji nāk uz muzeju un interesējas, ko mēs par to domājam. Neformālā līmenī informācijas apmaiņa ir dzīvāka,” situāciju komentēja Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda.
