Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
9. marts, 2016
Drukāt

Par pārkāpumu jāziņo. Atbilde “LA” lasītājam (3)

Foto - Andrejs ZahārovsFoto - Andrejs Zahārovs

Vai šādi novietot auto ir vai nav pārkāpums? Uz to auto īpašnieki un policisti atbildēs dažādi.

“Dzīvojam piecstāvu daudzdzīvokļu mājā ar septiņām kāpņu telpām. Pret katru kāpņu telpas ieeju nobruģēti laukumiņi, starp kuriem atrodas zāliens. Domājams, ka laukumiņi veidoti, lai varētu pievest un aizvest mēbeles, lai piebrauktu ātrā palīdzība un citu dienestu auto. Tagad laukumiņus aizņēmuši mājas iedzīvotāju personīgie auto. Viņi apgalvo: “Te mēs dzīvojam, tāpēc savus auto novietojam!” Novietojot un izbraucot izbojā zālienus. Vai laukumiņus drīkst aizņemt personīgie auto? Kādi normatīvie akti to regulē? Jānis Veitmanis Rīgā

 

Pēc šā jautājuma atcerējos, ka nesen sociālajā tīklā “Facebook” Aivars Zahārovs dalījās ar foto, kurā uz asfaltētajiem laukumiem bija redzami novietoti auto. Viņš neizpratnē jautāja, kāpēc viņam uzlikts 30 eiro sods par Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.10 4. daļas 5. punkta “Par stāvēšanu uz ietvēm, kur tas aizliegts” pārkāpšanu? Turklāt sodīti tikai viņa mājas korpusa auto saimnieki, kamēr citi, kuru arī nepareizi novietotie auto atrodas tikai desmit metru attālumā, nav sodīti. Sarunā ar mani A. Zahārovs sacīja, ka auto novietots uz asfaltēta celiņa, kura izmaksas seguši paši mājas iedzīvotāji, turklāt zeme esot privatizēta. Auto īpašnieks lēmumu pārsūdzēs un cer, ka sodu atcels. Sociālajos tīklos lasīju arī viedokli, ka no policistu puses solīdāk būtu ar auto īpašnieku sazināties, iztiekot bez sodiem. Taisnības labad gan jāteic, ka šādi novietots auto traucē operatīvo dienestu – ugunsdzēsēju, mediķu u. c. – piekļūšanu kritiskos gadījumos, kas dažbrīd var izrādīties liktenīgi.Kas tad īsti regulē šādus gadījumus, un kāpēc policisti nesoda visus? Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa skaidro, ka šādos gadījumos ir grūti rast vienu pareizu atbildi, jo pilsētas iekšpagalmos var būt dažādas situācijas, kur būtiski atšķiras satiksmes regulējums, ceļa zīmju izvietojums un apsaimniekotāja organizētā kārtība arī attiecībā uz automašīnu stāvvietām. Arī I. Krieviņa uzsvēra, ka autovadītājiem jāievēro Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.10 pantā noteiktais. Kāpēc dažus soda, bet dažus ne? I. Krieviņa: “Situācijas ir daudz un dažādas, bet, ja policista redzeslokā ir pārkāpums, lai arī adrese ir jau cita, pārkāpums tiks fiksēts un noformēts sods. Taču tas nenozīmē, ka turpinājums sekos vienmēr, apbraukājot visus mikrorajona iekšpagalmus. Jāsaprot, ka policijas resursi ir ierobežoti, darba pienākumu ir daudz un izsaukumus saņemam par dažādām situācijām, kas nereti prasa operatīvu policijas ierašanos un risināšanu nekavējoties.” Cik bieži policijas darbinieki apseko iekšpagalmus? I. Krieviņa sacīja, ka policija to dara, kad saņēmusi izsaukumus un iesniegumus no pašiem iedzīvotājiem.Pēc šādiem izsaukumiem RPP pērn konstatēja 5827 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumus iekšpagalmos: bērnu rotaļu laukumos, uz ietvēm utt. Papildus apsekojumu laikā konstatētas arī 304 pamestas un četras zagtas vai meklēšanā izsludinātas automašīnas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Esmu saņēmusi tieši šādu pašu sodu, šajā māja. Tikai jautājums, kur atstāt mašīnu. Maksas stāvvietā? Man varbūt nepietiek līdzekļu. Maksāta tiek apsaimniekošanas maksa, ceļi drausmīgi, sajūta, ka bez riteņiem paliksi. Māja liela, gara, stāvvietas dažām mašīnām, nekas netiek mainīts. RPP tikai zin kā naudu pelnīt. Neko citu. Saprotu ātrās palidzibas utt, bet kur tad? Kur lai liek? Man ir mazs zīdainis, nevaru mašīnu atstāt kaut vai pie vai pie veikala, man stiept bērnu un maisus uz mājām?!

  2. acīmredzot padomju laikā, kad tās ēkas projektēja, stāvvietas nebija aktuāla problēma. Mūsdienās arī ir slinkuma problēma, kad auto novietošana kaut kur tālāk, piem. maksas stāvvietā, nav variants. Cilvēks drīzāk dežūrēs pie loga nekā ziedos 30eur mēnesī par stāvvietu un apm. 5-10min gājienu līdz/no auto

  3. Nu bet tās mašīnas arī ir kaut kur jāliek! Tad izveidojiet stāvlaukumus un neviens neliks pie durvīm.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+