Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. augusts, 2012
Drukāt

Par pārtikas nekaitīgumu šaubu nav


Foto - Mariano Cieza Moreno/EPA/LETAFoto - Mariano Cieza Moreno/EPA/LETA

Ātrās brīdināšanas sistēma (RASFF) attiecībā uz pārtikas un barības jomu ir viena no Eiropas Savienības (ES) Komisijas ziņojumu sistēmas sastāvdaļām. Tās mērķis ir aizsargāt sabiedrību no jebkāda veida bīstamībām vai potenciālā riska, kas var rasties no pārtikas.

 

Nesen publicētais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka, pateicoties šai ātrās brīdināšanas sistēmai, ir novērsti un mazināti vairāki pārtikas nekaitīguma apdraudējumi, kas nodrošina pārtikas un barības drošību.

 

Kā darbojas šī RASFF

RASFF ir iesaistījušās 27 ES dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Latvija sistēmā iekļāvās 2004. gada 1. maijā. Visās dalībvalstīs, dalīborganizācijās un Eiropas Komisijā ir kontaktpunkti, kas apmainās ar informāciju par visiem veselības apdraudējumiem. Latvijas nacionālais kontaktpunkts atrodas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Katram dalībniekam brīdinājuma ziņojumi ir jānosūta Eiropas Komisijas kontaktpunktam bez liekas kavēšanās 48 stundu laikā kopš riska konstatēšanas brīža. Savukārt komisija nosūta šo ziņojumu dalībvalstīm un dalīborganizācijām jeb ievieto RASFF sistēmā 24 stundu laikā pēc to saņemšanas, kur tas ir pieejams visiem sistēmas dalībniekiem.

 

“Ziņojumiem sistēmā PVD seko līdzi katru dienu. Ja tiek saņemts ziņojums par Latvijā nonākušu piesārņotu pārtiku, PVD par konstatēto informē visas iesaistītās, ziņojumā norādītās puses, tostarp preces ievedēju un saņēmēju, veic visas nepieciešamās pārbaudes – apzina ievesto produktu daudzumu vai atlikumu, uzdod uzņēmējam produktu atsaukt no tirdzniecības vai iznīcināt.

 

Tas atkarīgs no katra konkrētā gadījuma,” stāsta PVD pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vecākā eksperte Sarmīte Spiģere. Uzzinot par draudiem, katrai valstij jāveic risku novēršanas pasākumi un jāziņo Eiropas Komisijai par paveikto.

 

Apdraudējums 
bija arī Latvijā

S. Spiģere teic, ka brīdināšanas sistēmā ik dienu ievieto no trīs līdz pieciem vai vairāk ziņojumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka tie visi prasa Latvijas PVD rīcību. Ja pārtika nav vesta uz Latviju, tad ziņai ir tikai informatīvs raksturs.

 

“Pēdējais ziņojums saistībā ar Latviju bija šā gada 8. jūnijā par histamīnu saldētā tunča steikā no Indonēzijas. Uz Latviju bija nosūtīti 600 kilogrami steika 2010. gada augustā un decembrī. PVD bez kavēšanās veica pārbaudi, un noskaidrojās, ka produkts ir izlietots, jo tā derīguma termiņš bija 2011. gada novembris,” informē S. Spiģere.

 

Viņa piebilst, ka lielākoties pārtikā konstatētā piesārņojuma daudzums nav tāds, kas rada tūlītēju risku, taču tas nenozīmē, ka šādu pārtiku drīkst pārdot.

Savukārt par Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem pēdējā laikā PVD nav ziņojis, tomēr bija vairāki paziņojumi par kravu noraidīšanu uz robežas. Piemēram, Ķīnas zaļajā tējā tika konstatēts pesticīds. Vienu tonnu zaļās tējas PVD robežinspektori noraidīja un neielaida ES. Pēdējais gadījums, kad ar sistēmas palīdzību PVD informēja citas valstis, bija par kanēļa kravu no Vjetnamas. Patlaban ir aizturētas 15 tonnas kanēļa, jo uz tā nav nekāda marķējuma, līdz ar to kanēlis uzskatāms par nezināmas izcelsmes produktu.

 

Uz RASFF var paļauties

ES jaunākais ziņojums liecina, ka pēdējos gados RASFF sistēma ir palīdzējusi reaģēt uz vairākām pārtikas izraisītām infekcijas krīzēm. 2011. gadā RASFF bija svarīga loma saistībā ar diviem lieliem negadījumiem – Fukušimas avāriju un E.coli baktērijas krīzi. Šī krīze bija viena no nopietnākajām pārtikas izraisītajām infekcijām ES vēsturē. Sākotnēji izskanēja informācija, ka infekcijas avots ir no Spānijas eksportēti gurķi, taču tas izrādījās aplami. Brīdināšanas sistēmas speciālisti E.coli krīzes laikā darbojās 24 stundas diennaktī, lai identificētu infekcijas avotu, paātrinātu informācijas apmaiņu, palīdzot pārtikas nekaitīguma iestādēm reaģēt efektīvāk. Savukārt Fukušimas avārijas laikā komisija ar RASFF starpniecību lūdza ES dalībvalstīm analizēt radioaktivitātes līmeni no Japānas importētajā barībā un pārtikā. Tika piemēroti piesardzības pasākumi, kas nodrošināja augstu sabiedrības veselības līmeni. Tad arī tika secināts, ka RASFF sistēma vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu un ātru saziņu ar dalībvalstīm par situācijas attīstību un kontroļu rezultātiem.

Arī PVD eksperte S. Spiģere teic, ka sistēma darbojas pietiekami labi.

 

“Protams, kā ikvienā jomā ir iespējamas kļūdas, taču tās ir salīdzinoši nelielā skaitā gadījumu. Lielākoties šī sistēma operatīvi un precīzi mums pavēsta, cik daudz piesārņotās pārtikas nonācis Latvijā, kas ir tās ražotājs un kam tā bijusi adresēta,” stāsta S. Spiģere.

 

Lai attīstītu un pilnveidotu ātrās brīdināšanas sistēmu, komisija kopā ar dalībvalstīm turpinās uzlabot ziņošanas sistēmas. Tiks turpināts darbs RASFF sistēmas uzlabošanai un sadarbībai starp dažādiem tīkliem un brīdināšanas sistēmām. Uzmanību pievērsīs jauniem pārtikas un barības apdraudējumu veidiem.

 

Uzziņa

Arī Lihtenšteina, Islande un Norvēģija ir RASFF sistēmas pilntiesīgas dalībvalstis.

Ja veselību apdraud kāds produkts, kas saņemts no valsts, kura nav iesaistīta RASFF, Eiropas Komisija valstij par to paziņo. Šādā veidā valsts var veikt koriģējošus pasākumus un turpmāk nepieļaut līdzīgu problēmu.

Eiropas Komisija un RASFF sadarbojas arī ar Pasaules 
veselības organizācijas (PVO) brīdināšanas sistēmu “Starptautiskais pārtikas nekaitīguma iestāžu tīkls” (INFOSAN).

 

 

Viedokļi

Džons Dalli, Eiropas Veselības un patērētāju politikas komisārs: “Eiropas patērētājiem tiek nodrošināti augstākie pārtikas nekaitīguma standarti pasaulē. ES ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā ir svarīga šo standartu daļa, jo ar tās palīdzību tiek konstatēts un novērsts apdraudējums Eiropas tirgū. RASFF stiprina patērētāju uzticību pārtikas un barības nekaitīguma sistēmai.”

 

Māris Balodis, PVD ģenerāldirektors: “Uzskatu, ka uz ātrās brīdināšanas sistēmu viennozīmīgi var paļauties. Tā ir nodrošināta visās ES valstīs pēc vienādiem principiem, tāpēc uztraukties iemesla nav. Galvenie normatīvie akti, kas saistīti ar pārtikas drošību un higiēnu, ir Eiropas regulas. Sadarbošanās ir ļoti aktīva. E.coli krīzes laikā RASFF darbība bija adekvāta – nekavējoties apziņot par produktiem, lai cilvēki varētu izņemt tos no tirdzniecības. Tas, cik ilgi vilkās šis process, nebija pieņemami. Taču jebkurā šādā situācijā ir iesaistītas dažādas struktūras, kas veic pārbaudi. Acīmredzot šīs krīzes gadījumā sadarbība nebija pietiekami operatīva.”

 

Natālija, veikala “Augļi un dārzeņi” pārdevēja: “Pavadzīmes un preci no bāzes ved saimniece. Bāze ir sertificēta. PVD pārstāvji vienreiz pusgadā, dažreiz reizi trijos mēnešos nāk uz veikalu pārbaudīt preces ražotājvalsti un kvalitāti. Piemēram, sapuvuši dārzeņi un augļi nekādā gadījumā nedrīkst būt pārdošanā. Par baktērijām precēs mums ziņo reti, atceros tikai vienu reizi – pirms gada Latvijā bija inficētas vīnogas. Arī mums tās atveda no bāzes. Drīzumā no bāzes prasīja izņemt vīnogas no tirdzniecības un atdot atpakaļ. Savukārt bāzei par inficētām vīnogām ziņoja PVD.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+