Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. septembris, 2014
Drukāt

Kā sokas ar valstisko audzināšanu jūsu skolā?


Foto - LETAFoto - LETA

Antra Žukovska, 
pamatskolas “Rīdze” direktore: 
”Skolēnu audzināšanas programmā jau ir iestrādāti patriotiskās audzināšanas noteikumi, ko mūsu skola ievēro. Lai izdod jaunu likumu, taču mums tas nekādu papildu slogu neuzliks, jo mūsu skola jau aktīvi ar valstisko audzināšanu nodarbojas. Par valstiskajām vērtībām, atceres un sēru dienām stāsta gan klases audzinātāji, gan sociālo zinību stundās. Šīs vērtības vijas cauri un nav atrautas no konteksta arī citās mācību stundās. Mūsu bērniem ir obligāta prasība valsts svētkos doties pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus, kas, manuprāt, ir pašsaprotami. Tāpat reizi divos trijos gados dodamies uz Brāļu kapiem. Uz skolu brauc karavīri, bērni dodas ekskursijā uz muzejiem un Ādažu militāro poligonu. Par patriotismu runājam ne tikai pirms Lāčplēša dienas, Barikāžu dienas vai 25. marta. Manuprāt, arī Māmiņdiena savā ziņā iekļaujas valstiskā audzināšanā. Uz skolu nāk bērnu vecāki, stāsta par savu pieredzi, par to, kāpēc strādā Latvijā un nav aizbraukuši prom. Tas viss kopā veido valstisko audzināšanu. Mūsu darbā jauns likums neko daudz nemainīs, jo mēs jau savus bērnus izglītojam par šīm tēmām.”

Ineta Zariņa, 
Limbažu novada ģimnāzijas direktore: 
”Acīmredzot ne visās skolās valstiskā jeb patriotiskā audzināšana notiek vienlīdz labi, kā to vēlētos. Tas droši vien ir par pamatu tam, ka izlemts veidot vienotu standartu, kā šis darbs būtu organizējams. Manuprāt, pirmā vieta, kur runāt par valstiskumu, ir ģimene, nevar visu atstāt tikai skolai. Ir svarīgi, kāds mazais bērns atnāks līdz bērnudārzam un skolai. Mūsu skolā faktiski visiem pasākumiem un konkursiem, kuros piedalāmies, cauri vijas valstiskuma tēma. Tāpat mēs esam daļa no Cēsu pulka skolnieku rotas – tas ir kaut kas īpašs gan Latvijas vēstures kontekstā, gan mūsu skatījumā uz savas valsts, novada un skolas vēsturi. Varbūt tāpēc mēs šos noteikumus varētu uztvert kā kaut ko ierobežojošu. Ja gadījumā būs noteikti paredzēta forma, kā mēs varam konkrētu pasākumu organizēt, tas savā ziņā var ierobežot skolēnu un skolotāju fantāziju un radošumu. Negribētos, lai noteikumi kaut kādā veidā ierobežo mūsu brīvību. Es labi saprotu kolēģus, kuri negrib, lai viens un tas pats katru gadu atkārtojas vienā veidā. Skolās dzīve notiek patiešām dabiski, mierīgi un pārdomāti. Kaut vai desmit Vidzemes skolu vidū Cēsu pulka skolnieku rotas tikšanās laikā varam novērot dziļu cieņu un sirsnību pret savu skolu un tālāk pret valsti, kurā dzīvojam.”

Gunta Aumale, 
Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore: 
”Katrā skolā jau ir saistībā ar visiem iepriekšējiem normatīviem aktiem izstrādāta audzināšanas pro­gramma, kurā, nenoliedzami, valstiskā audzināšana ir viena no sastāvdaļām. Katrā ziņā mūsu skolā, manuprāt, īpaši Ministru kabineta (MK) noteikumi nav vajadzīgi. Nedomāju, ka tie ir vajadzīgi arī citām skolām. Taču, ja valsts amatpersonas domā, ka šādus noteikumu vajag, rūpīgi ar tiem iepazīsimies un varbūt tur atradīsim ko tādu, ko savās audzināšanas programmās esam aizmirsuši iekļaut vai varbūt neesam pietiekami akcentējuši. Un darīsim godprātīgi tālāk savu darbu, kā to darām līdz šim. Mūsu skolā valstiskā audzināšana, pirmkārt, ir mācību stundās, jo tas ir audzināšanas pamatelements. Ar katru mācību vielu bērnam kaut ko audzina. Otrs, protams, dažādi pasākumi, skolēnu pašpārvalde, iekļaušanās reģiona pilsētas dzīvē, tas viss kopā veido šo valstiskumu. Jebkādas sociāli ekonomiskās norises valstī izraisa diskusijas stundās ar bērniem un, protams, skolotājs to pārrunā, it īpaši klases audzinātājs. Tas taču ir dabiski. Es nedomāju, ka īpaši MK noteikumi kaut ko mainīs.”

Uzziņa


* Saeima pagājušajā nedēļā skatīja grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka Ministru kabinets (MK) izstrādā un pieņem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības 
iestāžu izglītojamo valstiskās audzināšanas noteikumus.

* MK noteikumi paredzēs, kādi pasākumi skolām īstenojami valstiskās pašapziņas stiprināšanai, valsts simbolu lietošanas kārtību, kā šajās iestādēs īstenojama valstiskas nozīmes svētku un atceres dienu atzīmēšana, pedagogu uzvedības standartus; šo iestāžu sadarbību ar citām iestādēm un personām, attiecības ar nacionāla mēroga patriotiskām jaunatnes un citām organizācijām.

* MK noteikumi būs jāizdod līdz 2015. gada 1. janvārim.

Avots: LETA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+