×
Mobilā versija
Brīdinājums +21°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 18. augusts, 2018
10. augusts, 2018
Drukāt

Atis Klimovičs: Par Piecu dienu karu – bez optimisma (12)

Foto- Ieva Lūka/LETAFoto- Ieva Lūka/LETA

Atis Klimovičs

Kādu rītu 2008. gada augustā, pamodies Tbilisi viesnīcas istabiņā, secināju, ka pārtrūkusi elektrības padeve, un aptvēris, ka esmu palicis arī bez interneta, apdomāju, kā šāda liksta ietekmēs pusotra miljona iedzīvotāju lielās pilsētas dzīvi. Šādām pārdomām bija pamats, jo tas notika Krievijas iebrukuma laikā Gruzijā, ko vēlāk nosauca par Piecu dienu karu. Pieļāvu, ka izdarīts uzbrukums elektroapgādes sistēmai, un vienkārši nespēju iztēloties, kā 35 grādu karstumā funkcionēs uzkarsusī galvaspilsēta. Jau biju redzējis pietiekami daudz ainu un tās lika šaubīties par Dienvidkaukāza valsts spējām organizēti pretoties krievu iebrucējiem. Pirmos iespaidus par šo karu guvu Gori, kur nokļuvu kādu stundu pēc tam, kad daudzstāvu dzīvojamā ēkā bija trāpījusi krievu lidmašīna. Pilsētā bija redzami gruzīnu karavīri, visdrīzāk, rezervisti, kuru paskats apliecināja pilnīgu neizpratni par saviem pienākumiem un situāciju kopumā. Tagad, pārdomājot redzēto, šķiet saprotami, ka ar šādiem spēkiem nebūtu reāli uzsākt Gori aizstāvēšanu. Dabiskā kārtā pēc pāris dienām tur jau atradās Krievijas armija. Un tas nebija viss – gluži netraucēti tā aizsoļoja vēl tuvāk galvaspilsētai, līdz kurai atlika vien 40 kilometru. Reportiera intuīcija tobrīd lika doties uz Abhāziju, un tālais nakts brauciens attaisnojās – varēju novērot, kā pāri robežai pārsoļo krievu desantnieki. Un nebija neviena gruzīnu policista, robežsarga vai karavīra. Kad Zugdidi pilsētā vaicāju, vai saņemti kādi rīkojumi un instrukcijas no Tbilisi, neviens nemācēja atbildēt. Pat policisti nezināja, kā rīkoties – pretoties iebrucējiem vai vienkārši paslēpties. Bija skaidrs, ka Gruzijas valdība ir apjukusi.

Tad Tbilisi ieradās Baltijas valstu, Ukrainas un Polijas līderi – Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis un pārējo minēto valstu prezidenti ar savu ierašanos cerēja apturēt karu. Jādomā, šo politiķu gatavība kļūt par dzīvajiem vairogiem Gruzijas galvaspilsētā kaut nedaudz ietekmēja notikumus. Vērojot šo notikumu, tā šķita spēcīga solidaritātes demonstrācija, un visu piecu augsto amatpersonu runas Tbilisi centrā izklausījās ārkārtīgi uzmundrinošas. Taču karam un krievu iecerētajam gājienam uz Tbilisi ar valdības maiņu valstī punktu pielika ASV prezidenta Džordža Buša draudi Kremlim par amerikāņu militāru iejaukšanos. Tas palīdzēja apturēt krievu kontingentu un sākt Eiropas Savienības un Krievijas sarunas par kara pārtraukšanu. Joprojām nepamet nepatīkamā sajūta, redzot Francijas (tolaik prezidējošā ES valsts) pārstāvjus preses konferencē pēc sarunas ar krieviem. Viņi izskatījās kā boksa ringā nokautēti, un viss, kas notika pēc tam, to apstiprināja. Kremlis līdz šim klaji ignorējis visu, ko apsolījis līgumā ar ES, pats galvenais – aizvākt savus karavīrus uz pozīcijām, kādās tie atradušies pirms Piecu dienu kara. Tā vietā izdarīts gluži pretējais – abās Gruzijas atņemtajās autonomijās izveidotas spēcīgas krievu karabāzes, pastiprinot Gruzijas militāro apdraudējumu. Jāpiekrīt krievu vēsturniekam un publicistam Borisam Sokolovam, ka ES un Rietumu vārgā pozīcija 2008. gadā Gruzijā nobruģējusi ceļu 2014. gada agresijai Ukrainā. Tā ir patiesība, kuru sarežģīti apstrīdēt, un jāatzīst, ka ES atbilde ar novērotāju misijas turēšanu Gruzijā nešķiet pārliecinoša. Ja ievēro, ka krievi ir atņēmuši Gruzijai daļu teritorijas, padzinuši no turienes gruzīnus, izvietojuši tur prāvus militāros kontingentus, bet sankciju par to nav, jāatzīst – Krievijas agresija nav adekvāti novērtēta. Mūsu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atsaukšanās uz Baltijas okupācijas neatzīšanu to vienīgi apstiprina.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Šoreiz raksts izskatās patiess. Droši vien. apm. tā būtu arī pie mums…

  2. Grafists ir vienkārši rupjš tēviņš,bet Klimovića kunga raksts ir patiesība,kas dažiem ļooooti nepatīk!

    • tā “patiesiba”ir pretrunā pat ar ANO un nato oficiālajiem slēdzieniem. tā ir “gruzinu patiesiba”kam līdz īstenajiem notikumiem kā lidz mēnesim ar kājām

    • Grubij, zato chestnij i ne vru kak etot vash Atis! Vam prosto pravda ne nravitsja!
      Vash Atis urod, platnij propagandist i prosto vrun!

  3. Čiekurs Egles dēls Atbildēt

    Hei, “Prāta vētra”, iedodiet zēnam skārda bungas, lai beidz kara bungas rībināt!

  4. Takih suk, kak etot vash Atis, nado rastrelivatj priljudno na ploshadi!!! Sozri svoj galstuk urod, kak eto sdelal tvioj druzok Saakashvilli! I sotri s motdi svojego lica etu gnusnuju uhmilku!
    Ti prosto mudak, s boljshoj bulvi!

    • letiņš, vnk letiņš Atbildēt

      Grafist, visticamāk, tu nobeigsies no paša žults izplūduma savās sakaltušajās smadzenēs. Tu esi visiem apnicis – ja agrāk paretam tu spēji pateikt ko prātīgu, tad tagad tev pāri lūpai nāk vien lāsti un putas. Tauta klātienē vēro, kā attīstās tavs marasms. Vai tev, vecais mērkaķi, kauna nemaz vairs nav?

  5. kara sludinātājs Atbildēt

    uzcepa kārtejo pasutijuma rakstu. tikai aizmirsa pateikt ka gruzija iesāka kariņu un ka krievi gruzijas robežu pat nešķērsoja. “dievinātie”gruzini izdomāja ka ar cepurem nomētās un pievienos sev Dosetiju kas jau kopš 90 gada sabrukot psrs atdalijās, bet nekā dabuja mizā, ta’cu nez kāpec propoganda cenšas pārliecināt ka okupanti gruzini ir tie cietušie

  6. Tas smaidiņš tais bildēs nevarētu būt mazāk maniakāls?

  7. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Miers ar jums! Lielajiem pasaules valdniekiem nu atkal ir sagribējies kara tik ļoti, ka nu jau tas redzams aklajam. Bet ir viens Valdnieks pāri visiem valdniekiem… un tas, ko mēs šajā brīdī varam darīt lūgt Viņam uzturēt pasaulē mieru. Jo nekāda politika mūs nepaglābs, ja lielais Trešais tautu slaktiņš ies vaļā. Lūgsim Dievu, lai Viņš savalda satracinātos prātus un ļauj mums dzīvot. Dieva Miers, kas ir augstāks par cilvēka saprašanu, lai svētī jūs bagātīgi ar Patiesības atziņu! Āmen!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Gada kodējs – lapsene!

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējā laikā vai ik dienu nogādājis slimnīcā vairākus lapseņu vai bišu sadzeltus cilvēkus, kuriem pēc tam sākusies alerģiska reakcija. Šogad bijusi silta ziema, līdz ar to lapseņu mātītes ir labāk pārziemojušas, tāpēc lapseņu skaits šajā vasarā ir diezgan liels, vērtējis Latvijas Dabas muzeja zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis. Kā katru gadu jūlija beigās un augustā lapseņu skaits sasniedz savu maksimumu.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+