Mobilā versija
+0.8°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
19. decembris, 2016
Drukāt

Sandra Dieziņa: Par piena prostitūtām un ķeizariem (19)

Foto - Reuters/ScanpixFoto - Reuters/Scanpix

“Nedrīkst piena prostitūtām maksāt vairāk nekā pastāvīgajiem piena piegādātājiem!” Tik skarbs kāda zemnieka aicinājums izskanēja nesen notikušajā piena nozares pārstāvju sanākšanā Vidzemē. Senā amata vārdā viņš nodēvēja tos zemniekus, kas cerībā saņemt lielāku piena cenu strauji lauž līgumus un pienu piegādā tiem, kas vairāk maksā. Šoreiz tirgu sašūpojuši poļu uzpircēji, kas Latvijas zemniekiem piedāvā augstāko cenu pēdējo divu gadu laikā – pat 0,34 eiro/kg, šāda tā bija vienīgi pirms krīzes. Par zemnieku aiziešanu trauksmi ceļ vietējie piena pārstrādātāji, kas, zaudējot sadarbības partnerus, zaudē pašu galveno – izejvielu. Lieki teikt, ka radīt produktu bez izejvielas vienkārši nav iespējams.

Un te pat neko nevar pārmest ražotājiem, kas tik ilgu laiku turēti bada maizē, saņemot zemāko piena cenu visā Eiropas Savienībā. Kā sacīja viens no zemniekiem – ilgi esam bijuši vergi, tagad varam uzelpot. Taču augstākas piena cenas vēl nedod drošību nākotnē. Proti, kas notiks gadījumā, ja poļiem mūsu piens vairs nebūs vajadzīgs? Vai šādu situāciju nozares eksperti ir vērtējuši? Te nu atkal nonākam pie sadrumstalotās piena pārstrādes. Spriediet paši – pašlaik Latvijā ir 64 piena iepircēji, tostarp 38 piena pārstrādes uzņēmumi – vai tas nav par daudz nozarei, kurā ir 157 tūkstoši govju? Piemēram, uz Dundagu tālajā Kurzemē pēc izejvielas dodas sešu uzņēmumu transports. Faktiski piena mašīnas pa Latviju braukā krustu šķērsu, līdz ar to pašizmaksa saražotajam ir ļoti liela. Ražotāji jau aicina domāt par otrā līmeņa kooperāciju un tas jādara ātri, jo laika ir maz. Tiesa, nevienam gan nevar likt kooperēties piespiedu kārtā. Un bažas joprojām raisa tas, ka neuzticamies viens otram un esam kā mazi ķeizari.

Par kooperāciju mudina domāt arī Zemkopības ministrijas amatpersonas, vienlaikus atgādinot, ka “mums ir nacionālā īpatnība – ir grūti kooperēties”. Taču cipari ir nepielūdzami – no aptuveni 7100 saimniecībām, kas pienu realizē pārstrādei, tikai tūkstotis apvienojušās kooperatīvos. Tas rāda, ka Latvijā piena nozarē vēl ir lielas iespējas kooperācijai. Tiesa, daļai saimnieku svaigā atmiņā nesenā pieredze ar kooperatīvu “Trikāta KS”, ko tiesa pagājušajā gadā pasludināja par maksātnespējīgu, un kooperatīvs palika parādā zemniekiem nepilnus trīs miljonus eiro. Tie joprojām nav atgūti. Daļa zemnieku neslēpj, ka tieši šī negatīvā pieredze viņus attur no kooperēšanās.

Taču šodien jāsaprot, ka viens nav karotājs un, atliekot kooperāciju uz tālu un nezināmu nākotni, jau tā mazais Latvijas piena apjoms var izšķīst lielajā piena upē, neveidojot vienotu spēku, kas ļautu ietekmēt tirgu.

Sadarbības kultūras neesamība, cenu genocīds, bailes un neuzticēšanās, nogaidīšana, bezmērķība – arī šādas nacionālās īpatnības tiek minētas kā šķēršļi nozares izaugsmei. Taču, līdzko rastos spēks, kas spētu savākt aptuveni trešdaļu no saražotā piena apjoma, tas kļūtu par nopietnu spēlētāju tirgū un spētu diktēt noteikumus. Daļa zemnieku uzskata, ka kooperācija jāveido ne vien Latvijas, bet jau Baltijas līmenī. Arī Latvijā ir vairāki piena ražotāji, kas iesaistījušies Igaunijas kooperatīvā “E-Piim”. Viens no viņiem – z/s “Ceriņi” īpašnieks Aldis Kļaviņš – ar izvēli ir apmierināts un mudina arī citus pārtraukt vilkt robežas ne vien gar savu sētu, bet arī valstīm. “Kamēr piena ražotāji nerunās vienā valodā ar pārstrādi, kamēr ar katru kāju stāvēsim savā laivā, tikmēr kā nozare tālu netiksim. Piena ražošanā Latvija ir pundurītis. Ja varētu poļu laivā nostāties ar abām kājām, būtu labi,” sprieda saimnieks. Citiem gan šķiet, ka robežas ir visnotaļ svarīgas un labāk spēkus stiprināt pašu mājās. Prognozes liecina, ka pasaulē piens būs vajadzīgs, jo pieprasījums augs, īpaši Āzijas valstīs, tāpēc šobrīd vairāk nekā jelkad ir jānomet ķeizaru kronis un jādomā par nozares stiprināšanu. Jo pēc kāda laika, kad piena vilciens būs aizgājis, Latvijas piena nozare var attapties Eiropas nomalē.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. lai pārstrādātāji zog mazāk

  2. un kur skatās Dūklavs?

  3. Virsraksts traks, bet raksts par lietu. Problema pastav jau ilgus gadus. Ja būtu kāds, kas vieno, cepuri noņemtu.

  4. Ja jau mums būtu ministrs kas šo putru būtu sācis vārīt kad sākās problēma ar cenas krišanu.
    Kāds sakars Poļiem vai tad šie dod Talsiem un pārējiem pārstrādātājiem naudu ko mums maksāt?
    Cik braucu uz pilsētu piena cena veikalā nemainījās tik krasi cik mums ražotājiem?
    Ja būtu zemkopības ministrs bet žēl mums ir tikai algas un iznīcināšanas aģitātors(piena ražošanas ).

  5. Nu ko lai saka, citu zemju suteneri piedāvā vairāk.

  6. To “Trikāta KS”, laikam, taču nogremdēja pārstrādātāji ar korumpēto ierēdņu tuklajām roķelēm ??

    Kuram patīk konkurenti ? 🙂

  7. Biznesa vienmer izdzivo lielakie,stiprakie,bagatakie.Ari lauksaimnieciba,ir bizness ,kur iespejamas dazadas nozares-To es vel saprotu.Ja samazinasies saimniecibu skaits,kur liks to lielo ierednu,konsultantu,parraugu un t.t.baru-Nesaprotu/

  8. Bet vislabākais šajā rakstā – burvīgā bilde! No šīs fermas noteikti nāk vissaldākais piens.

  9. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Kāmēr mums nebūs pašiem savs iekšējais pašu ražoto preču tirgus, droši justies nevarēsim nekad. Jāsāk ar to brīdi, kad mūs Slakteris izdzina no tirgus un lika visu ražoto produkciju pārdot Šķēles pakļautībā esošiem pārtikas pārstrādes kombinātiem. Jāsāk ir ar tiešo pārtikas pārdošanu vietējā tirgū, bet mums jau ši tirgus nav, ir tikai ar pašvaldību atbalstu sabūvētie lielveikali.

  10. Kādas prostitūtas???!!!! Tas,ka ir izvilkta krīze un poļi vai igauņi piedāvā lielāku piena cenu un zemnieki izvēlas to,tā ir prostitūcija??? Ko tu te runā,zemniek???!!! Gribētu dzirdēt,cik lielu cenu tev maksā un cik liels ir tavs ganāmpulks. Nebrīnītos,ka esi lielais ar vismaz 100 govīm. Kāpēc neviens nerunā,ka tiešu mazue zemnieki saražo lielāko daļu piena!!! Katrs ir tiesīgs izvēlēties labāko ceļu un labāko cenu. Un neviens NAV tiesīgs nosaukt zemnieku par prostitūtu,ja Latvijas pārstrādātāji joprojām nemaksā par pienu tik,cik jau minētie kaimiņvalstu tirgoņi.

  11. Tagad zemnieki pie visa vainīgi. Negribot sēsties pie viena galda ar pārstrādātājiem. Pārstrādātājiem tagad grūti. Tikai nezin kāpēc iepriekšējos divar pus gadus neviens pārstrādātājs nemaz negribēja runāt ar zemniekiem. Tad kad mums bija grūti, tad viņiem bija vienalga. Mākslīgi radīja krīzi un sazagās miljonus. Un tas viss ar valsts atbalstu. Skaisti. Un tagad no mums prasa patriotismu. Piena produktu cenas veikalos krīzes laikā gan nesamazinājās, taču tagad kā zemniekam vairāk jāsāk maksāt, tā uzreiz jāceļ cenas veikalos. Vai nav jocīgi? Nerimsies nekad tā zagšana šajā valstī. Un nekur uz priekšu mēs netiksim.

    • Mēs divus gadus bijām patrioti, strādājām ar zaudējumiem, bet šitie ”uzpircēji,pārstrādātāji” nevar divus mēnešus būt patrioti!

    • Pārstrādātāji Latvijā ir riktīgi ņergas kā jāsāk konkurēt ar ārvalstu firmām tā nez kāpēc atceras patriotismu un citas super cildenas lietas. Zemniekiem gan vienmēr jāspēj izdzīvot, lai cik maz maksātu un tad vēl visādu gudreļu pamācīt gribošu netrūkst. Pārstrādātāji paši savu ražošanu nevēlas sakārtot, lai mazinātu kaut vai transporta izmaksas, bet tur jau nav ko iespringt par piena transportu tā pat maksā zemnieki.

  12. Tik nevajag vainot pārstrādātājus! Talsos Talsu piena cenu atšķirība veikalos sasniedz pat 0,30eur par litru. Ja mazajos veikalos 0.63eur tad Rimi 0,93eur.

  13. nu gan jocīgi ka poļi var piedāvāt lielāku cenu par LV uzpircējiem …vai tad tur ir zemnieki vainīgi vai LV uzpircēji .

  14. nabaga zemnieki divus gadus nevarēja atļauties neko papildus. Un tagad pārmet ka viņi ir tie kas maina uzpircējus. Visu čakarē pašu pārstrādātāji, kas grib nopelnīt. Un nekādas pārprodukcijas nav bijis.

  15. 2 gadi mērdēja un tagad grib pienu?

  16. Skarbi,bet patiesi.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atšujies, pelēkais!

Aizvadītais rudens ir bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā, un arī ziema pagaidām mūs nelutina ar labvēlīgiem laika apstākļiem.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+