Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. augusts, 2013
Drukāt

Par pīpēšanu vien bērnus neatņem

Foto - AFP/ImageForumFoto - AFP/ImageForum

Kopš vasaras sākuma spēkā ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas vēršas pret smēķēšanu bērna klātbūtnē. Tikmēr vairāki “LA” lasītāji, kuri joprojām ielās redz smēķējošus vecākus kopā ar bērniem un to, ka viņus neviens nesoda, vaicā – kā gan šis likums darbojas? 


Jau apspriešanas laikā likuma grozījumi raisīja plašas debates. Satraukumu sabiedrībā radīja neskaidrā normas interpretācija, jo nekāds konkrēts sods par smēķēšanu bērna klātbūtnē tiešām nav noteikts. Likums bērnu pakļaušanu tabakas dūmu ietekmei vienkārši pielīdzina fiziskai vardarbībai pret bērniem. Administratīvo pārkāpumu kodekss par fizisku vardarbību pret bērnu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 150 latiem. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka bērnu var izņemt no ģimenes, ja viņš pakļauts vardarbībai. Tas ļāva šīs ieceres pretiniekiem likumprojekta pieņemšanas laikā biedēt sabiedrību ar stāstiem par to, ka tagad bāriņtiesas varēšot atņemt bērnu ģimenei, ja kāds no vecākiem tiks pieķerts ar cigareti.

Viena no grozījumu iniciatorēm, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) skaidro, ka grozījumu mērķis neesot sodīt vecākus smēķētājus, bet gan izglītot viņus.

“Arī līdz šim bāriņtiesa, apmeklējot nelabvēlīgās ģimenes, kur bērni spiesti uzturēties piepīpētās telpas, skaidroja, ka tas nav labi, bet vecāki šādu audzināšanu bieži vien ignorēja. Tagad šie darbinieki varēs atsaukties arī uz likumu,” teica Mūrniece.

Viņas teikto apstiprināja arī Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Baiba Meldere. “Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Ja vecāki smēķē, bet citādi ģimenē ir nodrošināti stabili un droši apstākļi, tad bērnu šķirt no ģimenes nedomājam. Gadījumos, kad tiek lemts par aizgādības tiesību pārtraukšanu, tiek izskatīti dažādi apdraudoši faktori. Un tagad varam ņemt vērā arī tabakas dūmu klātbūtni. Katrā ziņā tagad vecāki mūsu aizrādījumos par bērnu pasargāšanu no tabakas dūmiem ieklausās rūpīgāk,” atzina Meldere.

Apmeklējot vairākus Rīgas parkus un rotaļlaukumus, pārliecinājos, ka smēķēšanu bērnu klātbūtnē daudzi gan joprojām uzskata par pilnīgi normālu parādību. Kad apvaicājos, vai viņus nebiedē, kā tas ietekmēs pašu bērnus, atbilde parasti skan – tas ir mans bērns, ko gribu, to daru. Vēl citi attaisnojumam min, ka atrodas taču svaigā gaisā, kur vējš tabakas dūmus izdzenā.

Divu bērnu tēvs Ivars stāstīja, ka parasti cenšoties savu atvašu tuvumā nedūmot, bet likumu viņš uzskata par kārtējo Saeimas stulbumu: “Vairākums taču saprot, ka bērnu klātbūtnē smēķēt nevajadzētu, bet tie, kuri nesaprot, tāpat turpinās to darīt, jo izkontrolēt viņus nemaz nav iespējams.”

Tomēr pat bez sodiem zināmas sekas likums ir atstājis. Otīlija, kura regulāri ved savus mazbērnus uz rotaļlaukumu, ievērojusi, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem pīpmaņu tomēr kļuvis mazāk: “Pērn pīpēja tepat uz soliņiem, kur bērni blakus spēlējas, un pat neklapēja ar ausi, kad viņiem aizrādīja. Tagad vismaz pie paša rotaļlaukuma viņi nekūpina.” Bet daudzbērnu tēvs Egils atzīst, ka jaunais likums viņu ir ietekmējis: “Nesen ar bērniem biju aizgājis līdz veikalam, iznākot jau pēc paraduma izvilku cigareti, lai pa ceļam uz mājām uzsmēķētu. Tad attapos, ka tas tagad skaitās pretlikumīgi, noraustījos un iebāzu atpakaļ kabatā.”

Slimību profilakses un kontroles centra veikts pētījums apliecina, ka pasīvā smēķēšana bērnu vidu joprojām ir augstā līmenī. Aptaujā, kas veikta 2011. gadā, 44,6% skolēnu (43,6% zēnu un 45,5% meiteņu) norāda, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis. Savukārt 47% skolēnu uzskata, ka tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai telpās sabiedriskās vietās, piemēram, diskotēkā, kafejnīcā, bet ārpus sabiedriskām telpām, piemēram, uz ielas, pieturā vai parkā, tabakas dūmus elpot bijuši spiesti 66,9% skolēnu. Šī aptauja gan skar tikai 13 – 15 gadus vecos jauniešus. Datu par to, cik daudz mazuļu bijuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai un kādas komplikācijas tas viņiem radījis, Latvijā nav.

“Bērniem augšanas vecumā tabakas dūmi ir īpaši kaitīgi, viņi biežāk nekā citi vienaudži cieš no bronhīta, astmas un citām elpošanas slimībām, kā arī vidusauss iekaisuma. Savukārt zīdaiņiem, kam ilgstoši jāuzturas piepīpētās telpās, ir pat septiņas reizes lielāks pēkšņās nāves sindroma risks nekā nesmēķētāju bērniem,”

brīdina Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta eksperte Alise Krūmiņa. Narkoloģe psihiatre Inga Lancmane piebilst, ka pasīvās smēķēšanas sekas var izpausties arī daudz vēlāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+