Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. maijs, 2013
Drukāt

Par policijas rīcību

Foto - LETAFoto - LETA

Devos uz veikalu pēc produktiem, bet man uz ielas palika slikti. Uz laiku pat zaudēju samaņu, kāds garāmgājējs izsauca ātro palīdzību. Ieradās mediķi, sniedza pirmo palīdzību, taču vienlaikus izsauca arī policijas darbiniekus, kuriem pateica, ka esmu alkohola reibumā (atzīstos, ka pirms tam biju izdzēris 0,5 litrus alu).

Mani nogādāja policijā, lai gan mēģināju paskaidrot, ka šādas lēkmes ar samaņas zaudēšanu man notiek diezgan regulāri – slimoju ar epilepsiju. Iecirknī par mani ņirgājās, piekāva, atņēma naudu, saplēsa jaku un sabojāja mobilo telefonu. Turklāt pēc kāda laika saņēmu lēmumu, ka mani nolemts saukt pie administratīvās atbildības, kas paredzēta “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa” 171. panta pirmajā daļā – piemērojot 10 latu naudas sodu (es pēc piekaušanas slimoju, tāpēc lietu izskatīja bez manis). Kā tagad būtu pareizi rīkoties? Lēmumā ir atsauce uz aktu par alkohola ietekmes pārbaudi. Nekādas pārbaudes man netika veiktas, tāpēc nav saprotams, kādu aktu vispār varēja sastādīt! Kur es varu sūdzēties par šādu policijas darbinieku rīcību? Vai varu cerēt arī uz kādu kompensāciju? 
Juris Rīgā

 

“Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa” 171. panta pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu.

Ja vien par notikušo neko nenoklusējat, šo pantu jums faktiski nevar piemērot, jo darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tāpēc 10 dienu laikā varat lēmumu pārsūdzēt šajā policijas pārvaldē, paskaidrojot visus apstākļus un iesniedzot arī medicīniskos dokumentus, kas apliecina jūsu slimību, kā arī lūdzot to atcelt un izbeigt lietu un soda izpildi.

Sūdzībā jāpievērš uzmanība, ka šajā gadījumā ir pārkāpti “Administratīvā procesa likuma” 5. panta nosacījumi par privātpersonas tiesību ievērošanu, kas paredz, ka administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina šo tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Pārkāpts arī likuma 14.1 pants, kas nosaka, ka iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

Turklāt nav ievērota “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa” 9. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīst prettiesisku, vainojamu (ar nodomu vai aiz neuzmanības veiktu) darbību vai bezdarbību, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Ar sūdzību par policijā notikušo varat vērsties prokuratūrā, lūdzot uzsākt pret šiem darbiniekiem kriminālprocesu. Iespējams, šīs darbības varētu kvalificēt pēc Krimināllikuma 125., 152., 275., 317., 318. pantiem, t.i., par miesas bojājumu nodarīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, dokumentu viltošanu un izmantošanu (akts par alkohola ietekmes pārbaudi), dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Jums jālūdz uzsākt kriminālprocesu pēc šiem pantiem, kā arī saukt vainīgos pie likumā noteiktās atbildības, un atzīt jūs par cietušo šajā lietā. Varat pieteikt gan materiālo, gan morālo kaitējumu.

Izmantojiet arī “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” paredzēto – par atlīdzinājumu rakstiet iesniegumu policijas pārvaldei, kas nodarījusi zaudējumu! Iesniegumā varat pieteikt mantisko, personisko un morālo kaitējumu, norādot visus lietas apstākļus. Iesniegumam pievienojiet medicīniskos dokumentus, čekus par sabojātajām lietām, dokumentus par negūto peļņu slimības laikā (t.i., izziņu par darba algu), kā arī izziņu par šajā periodā saņemtajiem pabalstiem.

Šis likums nosaka, ka personisks ir tāds kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskajam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm. Savukārt morālais kaitējums likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus būtiskus apstākļus.

 

SVARĪGI

• Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka līdz 5000 latu. Ja tas ir smags personiskais kaitējums, – līdz 7000 latu, bet, ja sevišķi smags veselībai vai pat dzīvībai, maksimālais apmērs var līdz 20 000 latu.

• Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka līdz 3000 latu. Ja tas ir smags, – līdz 5000 latu, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags veselībai, maksimālais apmērs var būt līdz 20 000 latu.

Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+