Latvijā
Vēsture

Aicina stāstīt par pretošanās kustību Latvijā pēc 1959. gada3

Šajās dienās klajā nākusi pretošanās kustības dalībnieka Bruno Javoiša un vēsturnieka Ginta Zelmeņa grāmata “Nacionālā pretošanās kustība Latvijā. No 1959. līdz 1986. gadam”. Iecerēts, ka ar šo aizsāksies plašāka atmiņu vākšana par minēto nacionālās pretestības posmu. Informācijas vākšanas centra lomu uzņēmies Nacionālās apvienības (NA) birojs un NA jauniešu organizācija.

Izdevniecībā “Pētergailis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un NA atbalstu izdotajai 159 lappušu grāmatai ir divas daļas. Pirmā ir Latvijas Nacionālā arhīva vecākā eksperta Ginta Zelmeņa apkopotas, īsās biogrāfiskās ziņas par grāmatas nosaukumā minētajā laika periodā politiski represētajām 216 personām (no tām 185 bija latvieši).

Būtiska te ir informācija, par ko cilvēks ticis notiesāts, kādu sodu saņēmis, kad atbrīvots.

Kā ievadā norāda Zelmenis, šis uzskatījums papildina 1999. gadā izdoto darbu “No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940–1986: Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs”.

Pirms 20 gadiem izdotajā darbā diemžēl atrodamas arī kļūdas un nepilnības, turklāt ziņas bijušas pārāk lakoniskas.

Informācija savākta no arhīva rīcībā esošajām Latvijas PSR VDK krimināllietām. Grāmatai pievienota Latvijas karte ar norādēm, no kuras apdzīvotas vietas represētais nācis, un atzīmi par nozīmīgākajām pretošanās kustības akcijām. Vēsturnieks atzīst, ka par kritērijiem, pēc kādiem cilvēki būtu iekļaujami pretošanās kustības dalībnieku sarakstā, var debatēt, tajā pašā laikā personas represēšanu politisku iemeslu dēļ nevar automātiski uzskatīt par iemeslu, lai ieskaitītu Latvijas pretošanās kustības dalībniekos.

Piemēram, 1959. gadā tika arestēts kāds pilsonis, kurš visur sūdzējās par PSRS valdošo nabadzību un PSRS Konstitūciju kā fikciju, taču tajā pašā laikā Rīgu sauca par “fašistisku” pilsētu un uzskatīja, ka Latvijā tiekot apspiesti krievi. Šīs grāmatas gadījumā viens no pamatkritērijiem ir, lai pretošanās akcija būtu bijusi apzināta, plānota.

Piemēram, Latvijas karogu izgatavošana un izkāršana, skrejlapiņu izgatavošana un izplatīšana.

1959. gada kā atskaites punkta izvēli noteicis apstāklis, ka šajā gadā Latvijas PSR sākās nacionālkomunistu atstādināšana no amatiem, savukārt ar 1986. gadu apraujas Latvijas Valsts arhīvā glabāto VDK krimināllietu fonds.

Grāmatas otro daļu veido pazīstamā pretošanās kustības dalībnieka Bruno Javoiša atmiņas. Jāatgādina, ka Javoišs 1963. gada 5. decembrī radiotorņa mastā pie Rīgas pilsētas kanāla pacēla Latvijas karogu, tika par to tiesāts pēc panta par “pretpadomju aģitāciju” un Mordovijas lēģeros pavadījis septiņus gadus. Pēc atbrīvošanas viņam tika liegts atgriezties Latvijā, tādēļ par varoņa otro dzimteni kļuva Igaunija.

Par daudziem grāmatā minētajiem cilvēkiem ir zināms ļoti maz. Tāpat saraksts nebūt nav uzskatāms par galīgu, jo “politiskos noziegumus” pret PSRS izmeklēja arī Latvijas PSR Prokuratūra, un šie gadījumi pagaidām palikuši ārpusē.

Nav izpētīts un aptverts arī citu padomju iestāžu dokumentu apjoms, kurā tāpat atrodamas ziņas par politiskajām represijām.

Zelmenis grāmatā uzsver: “Pretošanās kustība, politiskās represijas, šiem cilvēkiem piespriestie sodi un aģentūras vervēšana no viņu vidus ir jāturpina pētīt, lai būtu iespējams iekļaut šajā sarakstā to cilvēku vārdus, kuru trūkst, kā arī lai papildinātu un precizētu esošo informāciju.” Ideālā variantā nākotnē būtu nepieciešama politiski represēto un pretošanās kustības dalībnieku biogrāfiska vārdnīca.

Saistītie raksti

Palīdzēt vākt ziņas par nacionālās pretošanās kustību un tās dalībniekiem laikā no 1959. līdz 1986. gadam uzņēmusies NA Jauniešu nodaļa. Atmiņu stāstus, fotoattēlus, jaunus faktus un informāciju no visiem Latvijas novadiem lūdz sūtīt projekta koordinatoram Kristapam Gulbim tālr. 29151295, e-pasts: kgulbislv@gmail.com, adrese: Nacionālās apvienības birojs, Torņa iela 4-1b, Rīga, LV–1050.

“Pie mums droši var vērsties ar šo grāmatu vai karti papildinošu informāciju, ar represēto cilvēku dzīvesstāstiem, kas nav atrodami arhīvos, ar papildu ziņām par viņu krimināllietām. Esam gatavi arī aizbraukt pie cilvēkiem un viņus uzklausīt, ja tiem ir kas stāstāms,” teic Kristaps Gulbis.

LA.lv