Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. jūlijs, 2016
Drukāt

Ingmars Zemzaris: “Radošums” ir modes nevārds. Ko likt vietā? (24)

Foto - LETAFoto - LETA
Re, kā!

Ģeniālitāte un kreatīvitāte – tās ir īpašības, kas, bez šaubām, bagātīgi piemitušas mūsu tautas dziesmu anonimajiem autoriem. Bet vai nav zīmīgi, ka viņi mums nav atstājuši mantojumā latviskus vārdus, kas šās divi īpašības apzīmē? Tomēr tautas dziesmas prot arī kreatīvitāti apdziedāt – gan skaļā lielībā stāstot par tīri fainomenāliem radīguma precedentiem ("nav vēl viena izdziedāta, jau deviņas sacerētas"), gan klusā sirsnībā apbrīnojot laba un gudra cilvēka izdomu un prasmi:

Izdomnīca, izgādnīca
Mana veca māmuliņa:
Man krekliņu izšuvuse
No deviņi gabaliņi.

“Radošums ir drosme aizmirst par visiem zināmām patiesībām.” Šo dīvaino apgalvojumu var lasīt kādā latviešu tīmekļa vietnē. Domājot par cilvēkiem, kas šo valodas kropli radījuši un ieviesuši, gribētos to pārfrāzēt: “radošums” ir drosme neapzināties savu nekompetenci.

Kas tam pamatā?

Vārdu “radošs” rakstos atrodam vismaz kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, taču plaši lietojams tas ir kļuvis padomju laikos kā ekvivalents krievu vārdam творческий. Visos gadījumos gan tas labi neder. Piemēram, teiciens “radoši panākumi” (творческие успехи) ir neloģisks: radoši jau ir nevis panākumi, bet gan tos guvušais cilvēks.

Kā nevārds veidots?

Kādam nu ir ienākusi prātā doma, ka no vārda radošs varētu atvasināt lietvārdu – ekvivalentu angļu vārdam creativity. Tad nu šī persona laikam ir spriedusi tā: kā no adjektīviem drošs un košs var veidot lietvārdus košums un drošums, tāpat no vārda radošs var veidot lietvārdu radošums.

Nu, kļūdīties esot cilvēcīgi. Turklāt, jo vairāk paviršības un mazāk sajēgas, jo “cilvēcīgāks” iznākums.

Ar izskaņu -ums vārdus atvasina tikai no verbu pagātnes celma (piem., devums, lūzums, krējums) un no adjektīviem (piem., vecums, cietums, līdzenums). Šī, starp citu, nav slepena informācija. Katrs to var izlasīt Endzelīna un Mīlenbacha “Latviešu gramatikā” (56. §). Diez vai kādam vajadzētu ķerties pie jaunu vārdu darināšanas, iekāms tas nav iepazinies ar šai grāmatā kodolīgi izklāstītajiem vārddarināšanas likumiem.

Tikai dažos gadījumos vārdi ar -ums ir atvasināti no pagātnes pasīvā divdabja (pirktumi – ‘no pirktas drānas pašūtas drēbesֹ’; pēc šā parauga Endzelīns savulaik darinājis vārdu dotums), no lietvārda (piem., linums – ‘linu tīkls’ – blakus lini) un no adverba (piem., pušums – blakus pušu).

Košs un drošs ir īsti adjektīvi, un –– tanīs pieder pie saknes. Turpretim radošs nav vis adjektīvs, bet gan tagadnes aktīvais divdabis, un –– te ir piedēklis. No tagadnes divdabjiem lietvārdus ar -ums neatvasina. Kā nav iespējams nekāds “dziedošums”, “plūstošums”, “paliekamums” vai “apskaužamums”, tāpat nevar būt nekāda “radošuma”.

Varētu gan iebilst, ka divdabis “radošs” jau ir ieguvis adjektīva nozīmi. Bet ko tas groza? Piemēram, vārds “patīkams” ir divdabis, kas jau sen ir ieguvis tīru adjektīva nozīmi, tomēr no tā – kā no formāla divdabja – nevar darināt vārdu “patīkamums”.

Ko likt vietā?

“Radošums” ir modes nevārds un apzīmē modes parādību. Pats “radošuma” nevārds jau ir spilgts piemineklis tam, cik bēdīgas var būt šās parādības sekas, ja tā nebiedrojas ar kompetenci, rūpību un atbildību.

Kādu vārdu lietot, ja tomēr ievajagas šo modes parādību saukt vārdā?

Šur tur sastopamā “radītspēja” ir tikpat nepareiza kā “radošums”.

Nevainojams un ieteicams ir latīņu cilmes svešvārds kreatīvitāte.

Ja tomēr gribam te lietot latviskas cilmes vārdu, tad arī tādu varam atrast, savai valodai pāri nedarot. Ozoliņa “Vāciski-latviska vārdnīca” vārdu schöpferisch tulko, starp citu, ar vārdiem radīgs un ražīgs. Te varam ievērot zināmu nozīmes starpību: ražīgs apzīmē produktīvitāti, bet radīgs var apzīmēt kreatīvitāti. Šādā nozīmē šo vārdu jau atrodam Mīlenbacha un Endzelīna vārdnīcā: idejas rotājas viņa radīgajā fantazijā.

Ražīgs un radīgs ir īsti adjektīvi, un no tiem var atvasināt lietvārdus ar –ums. Ražīgums jau ir parasts vārds, un tam blakus kreatīvitātes nozīmē var būt arī radīgums.

Daži bēdīgi secinājumi

Ka kādam valodas “bagātinātājam” aiz nekompetences un paviršības ir iznācis vanskars, tā nebūtu tik liela nelaime. Bet tas, ka šis kroplis pēc tam bez riebuma tiek uzņemts ikdienas valodā, liecina par valodas izjūtas atrofiju un vienaldzību pret valodas kultūru.

Ja nu tagad šo nevārdu var dzirdēt no bijušā izglītības ministra mutes un lasīt oficiālos Latvijas Universitātes resursos, kā arī “žurnālā izglītības profesionāļiem”, tad gribas jautāt: vai mūsu laikos uz šās zemeslodes vispār vairs ir kāda vieta, kur kopj tīru un pareizu latviešu valodu?

***

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Birkertam, kurš sarakstījis ,, Mākslas psiholoğiju” ir jēdziens -rotaļbauda.

  2. Paldies autoram!

  3. Labs vārds ir “jaunrade”.

  4. Paldies autoram par izsmaļošu skaidrojumu, kaut vairāk tādu būtu – varbūttas kaut cik palīdzētu saglabāt normālu, saprotamu latviešu valodu. Domājams, ka “kreativitāte”, ievērojot jau tāpat milzīgo svešvārdu gūzmu, nebūtu slikts variants, bet “īstenajiem” latviešiem varu ieteikt vārdiņu, kas tīri labi iederētos “radošuma” vietā – “vaislīgs”.

  5. Lai dzīvo “radījums”!

  6. Vēl biedējošāka ir šī vārda lietošana domas, jēgas un viedokļa satura trūkuma gadījumos. Visa kultūras nozare ar vadības svētību pinas savā tukšumā, muld vienā muldēšanā.

  7. Jā-kreatīvs tas ir īstens latviešu vārds:)))))….tāpt,kā mediji..vai mēdiji…un mēris mums pilsētu galvu un priekšsēžu vietā ieviesies:)))….tagad visi,lai izskatītos gudrāki runā ar ar mākslīgu akcentu un piebārsta runas ar svešvārdiem,lai izskatītos vēl gudrāki! Un tie ,kuri runā par slāvismiem,tad varētu parunāt par baltismiem,jo pirms pāris tūkstošiem gadu mēs runājām vienā valodā.Galva ir baltu vai slāvu vārds?? Un tā paņemiet valodas pamatvārdus – no kuriem sākas iepazīšanās ar valodu. Cilvēks – čilovek,acis-oči ,nāsis-nos,pirksti-persti,galva-galava,u.t.t.

    • Vai tad kāds ir apgalvojis, ka ‘kreativitāte’ ir latviešu vārds? “Nevainojams un ieteicams ir latīņu cilmes svešvārds ‘kreatīvitāte’.”

  8. mani, savukārt, tracina tās PRASMES, kuras tagad skandina vietā un nevietā. Kādreiz skolā mūs mācīja, ka māka, jeb prasme ir vienskaitlinieks. Bet, viss jau mainās, iespējams, ka tadad ir arī daudzas MĀKAS?!

  9. mani, savukārt, tracina tās PRASMES, kuras tagad skandina vietā un nevietā. Kādreiz skolā mūs mācīja, ka māka, jeb prasme ir vienskaitlinieks. Bet, viss jau mainās, iespējams, ka tadad ir arī daudzas MĀKAS?!

  10. Paldies! Labs raksts un veiksmīgs arī tas “radīgums” !

  11. ir žurnālistu iniciatīva piemērot īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes arī lārēji līdzīgiem divdabjiem, radot tādas pērles kā lasītākais, rakstītākais, ēstākais, dzertākais utt.

  12. Palasiet oficiālos latviešu tekstus par ES fondiem. Par murgiem būtu maigi nosaukt. Runājot par krievu,latviešu val., krievu val.literāro versiju izdomāja ,šķiet, Lomonosovs, bet latviešu val.baltvācietis Adolfijs,papildināja jaunlatvieši. Gan viena ,gan otra pazaudēja ļoti lielu daļu vārdu.Tika pārveidotas.

  13. Bet kā tad tur īsti ir ar “pirktākais,lasītākais, mīlētākais,klausītākais” un taml.? Arī šie veidojumi griež ausīs.Pirms kāda laika rakstīja arī par tiem, tagad viss apklusis.

  14. Latvju pūlis ir ļoti aizrāvies ar vārdiņu IZAICINĀJUMS.
    Tagad katrs pasākum esot IZAICINĀJUMS…

  15. Mēģini izvērtēt arī simtiem citus nevārdus, ne tikai no krievu valodas ņemtos! Mūsu valoda vienkārši pūst.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+