Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. decembris, 2013
Drukāt

Zviedrijā par remontu maksā valsts
 (3)

Foto - Anna GalviņaFoto - Anna Galviņa

Šoreiz dalīšos pati savā pieredzē. Ilgāku laiku veicu remontdarbus kādā Zviedrijas lauku privātmājā, un, lai cik tas pārsteidzoši būtu, pusi no algas par to man maksāja Zviedrijas valsts.

Tas iespējams, pateicoties nodokļu atlaižu sistēmai, kas šeit darbojas kopš 2007. gada un ļauj katram Zviedrijas pilsonim savā mājsaimniecībā iegādāties dažādus pakalpojumus, kā uzkopšana, sniega tīrīšana, bērnu pieskatīšana vai veco ļaužu aprūpe, līdz pusei no pakalpojuma cenas saņemot atpakaļ no Valsts ieņēmumu dienesta. Gadu vēlāk, kad Zviedriju piemeklēja ekonomiskā krīze, šī sistēma tika piemērota arī remontdarbiem, lai stabilizētu situāciju laikā, kad darbu vienlaikus zaudēja milzīgs skaits celtniecībā strādājošo. Šādi nu katrs zviedrs gadā var tērēt līdz 50 000 kronu valsts naudas. Zviedrijas Finanšu ministrijas vecākā juridiskā padomniece Petra Andersone skaidro, ka tā Zviedrija cīnās vienlaikus ar bezdarbu valstī, ēnu ekonomiku jeb melno darba tirgu, ekonomiskās krīzes sekām un pat vairo dzimumu līdztiesību.

Atgūst ar nodokļiem


Zviedrijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “RUT” un “ROT” sistēmas attīstības vadītāja Kaisa Torestena apgalvo, ka ar nodokļu ieņēmumiem no šīs pašas sistēmas ietvaros veiktajiem darījumiem valsts atgūst izmaksāto: “Nav gan veikti precīzi oficiāli aprēķini, kāda ir starpība starp dienesta izmaksāto naudu nodokļu atlaidēs un šīs pašas sistēmas ietvaros iekasētajiem nodokļiem, taču neoficiālas aplēses rāda, ka starpības praktiski nav.”

To pierāda arī mana pieredze. Mans klients izmantoja vienkāršāko un populārāko atlaides saņemšanas iespēju un apmaksāja tikai pusi no manis izrakstītā rēķina, bet otru pusi summas es varēju pieprasīt VID. Savukārt viss nodokļu apmērs kopumā, kas man jāmaksā Zviedrijas valstij no katra izrakstītā rēķina, veido tikpat – aptuveni pusi. Turklāt puse no rēķina summas ir atlaides maksimālais apmērs, bet pastāv arī vairāki ierobežojumi, kas var ļaut saņemt atvieglojumus tikai daļēji. Pirmkārt, atlaides apjomu ierobežo limits – 
50 000 kronu gadā, otrkārt, klienta nodokļos samaksātajai summai jābūt vismaz tikpat lielai, cik lielu atlaidi viņš vēlas saņemt. Lai izmantotu visu 50 000 kronu lielo atlaidi, viņa ienākumiem gadā ir jāpārsniedz 300 tūkstoši. Tas ir mazliet virs Zviedrijas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem. Ja gada beigās izrādās, ka klients nodokļos samaksājis mazāk, viņam atlaidē saņemtā nauda var būt jāatmaksā.

Viegli pieejama


No birokrātiskā viedokļa “RUT” un “ROT” nodokļu atlaižu sistēma izveidota tā, lai būtu vienkārši pieejama gan klientam, gan pakalpojumu sniedzējam. Man bija jāreģistrē uzņēmums un jāsaņem atļauja maksāt “F” nodokli, tas nozīmē, ka man biežāk nekā citiem uzņēmējiem jāiesniedz nodokļu deklarācijas un man ir tiesības saņemt nodokļu atlaides. Vajadzēja vienīgi izziņu no Latvijas VID par nodokļu parādu neesamību, ko Zviedrijas VID pieņēma bez notariāli apstiprināta tulkojuma zviedru vai angļu valodā. Kopumā atbilstoša uzņēmuma izveidošana man prasīja pāris nedēļas. Kad izrakstīju pirmo rēķinu, bija jāsagaida, kad klients apmaksās savu pusi, un otru pusi varēju prasīt ieņēmumu dienestam. Parasti uzņēmējam vienīgi jāaizpilda vienkārša veidlapa, kurā jāieraksta, cik maksājis veiktais darbs, cik ir samaksājis klients, kā arī jānorāda īpašums, kurā darbi ir veikti. Vienīgais, kas jāievēro, ir VID noteikums, ka klientam sava daļa jāapmaksā vispirms, jo tas liecina, ka patiešām noticis reāls, nevis fiktīvs darījums. Parasti rēķina apmaksa noris ātri. “Mūsu uzdevums ir, lai uzņēmējs saņemtu maksājumu no VID desmit dienu laikā, ja forma ir aizpildīta pareizi un mēs neveicam nekādas papildu pārbaudes. Ja veidlapa ir aizpildīta elektroniski, tās ir pat piecas dienas. Ja veicam pārbaudes, tad tas var aizņemt līdz vienam mēnesim, bet ne ilgāk,” apgalvo K. Torestena.

Pirms izmaksāja pirmo manis pieprasīto summu, VID gan pieprasīja iesniegt arī rēķinu un apliecinājumu, ka klients veicis maksājumu. Pietika ar vienkāršu bankas izdruku. “Mēs neejam uz darbavietām veikt kontroles. Pārbaudām vienīgi sakritības dokumentos. Visstingrāk tad, kad klients iesniedz savu nodokļu deklarāciju. Ja rodas kādas aizdomas, mēs arī prasām gan klientiem, gan darbu veicējiem, kas tieši ir darīts, un viņu teiktajam ir jāsakrīt,” kontroles sistēmu raksturo VID pārstāve.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Arī mūsu Vidā ir iespējams pilnīgi viss, un ne tikai saņemt atpakaļ pārmaksātos nodokļus, bet arī vispār izvairīties no to nomaksas, ja ne pilnīgas, tad vismaz lielākās daļas. Var arī “nogremdēt” – novākt no ceļa nevēlamus konkurentus, atmazgāt nelegālos ienākumus un daudz ko citu………..tikai ne jau par naudu, bet par ļoti lielu naudu…

  2. Nevajag aizmirst , ka Zviedrijā nodokļu slogs ir ap 50% no IKP, bet latvijā – ap 28% no IKP
    Zviedrijā IKP uz 1 iedzīvotāju ir reizes 4 lielāks .
    Kāpēc visi salīdzina Latvijas ekonomiku ar Rietumeiropas valstīm, kuras nav bijušas “komunisma eksperimentos”?
    Postpadomju telpā Baltijas valstis ir pirmajā trijniekā…..

  3. Pie mums par ko tādu varam neaspņot, jo mūsu birokrāti trīc no bailēm pazaudēt krēslu zem pakaļgala. Un tas diemžēl sadārdzina izmaksas LV.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+