Pār Rīgu varavīksnes karogs 35
Pievēršot uzmanību cilvēktiesību problēmām Latvijā un atgādinot par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LBGT) klātbūtni mūsu valstī, Baltijas praida 2018 gājiens 9. jūnijā sākās Vērmanes dārzā un virzījās pa maršrutu Elizabetes iela – Brīvības iela – Bruņinieku iela un pa Tērbatas ielu atpakaļ uz Vērmanes dārzu, kur notika diskusijas, koncerts. Pasākuma organizatori LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka” gājienam bija pieteikuši aptuveni 2000 dalībnieku (piedalījās vairāk par 3 000).
Latvijas simtgadē Baltijas praids iezīmējās ar vairākiem jaunumiem: pirmo reizi gājienā ar savu logo un savu darba kolektīvu devās uzņēmums. Pirmo reizi gājienā kā organizēta grupa piedalījās politiskās partijas, vēlēšanu apvienības “Attīstībai/ Par!”, “Progresīvie” un “Vienotības” jaunatnes nodaļa. Pirmo reizi Vērmanes dārzā pēc gājiena divas politiskās partijas un vēlēšanu apvienības uzrunāja pasākuma apmeklētājus savās informatīvajās teltīs. Pirmo reizi praidam veltīts alus “Baltijas lepnums”, to darījusi alus darbnīca “Labietis”.
Praids izskanēja ne vien kā svētki, bet arī kā imperatīvs sapratnei, iecietībai pret seksuālajām minoritātēm, lai mūsu sabiedrība kļūtu līdztiesīgāka, saliedētāka un demokrātiskāka. Varbūt beidzot homofobijas māktā iedzīvotāju daļa aizdomāsies, ka seksualitāte nav ideoloģija, kurai kādu var pievērst, nav pamata LGBT cilvēku attiecības reducēt tikai uz seksuālu aktu, neņemot vērā cilvēciskās jūtas, draudzību un mīlestību, un “izvirtība” jebkurā gadījumā ir subjektīvs apzīmējums, ko atkarībā no izpratnes var attiecināt uz jebkādu seksuālu darbību, kas nav paredzēta pēcnācēju radīšanai.
Turklāt seksuālās minoritātes neapdraud ģimenes, tās visvairāk cieš no alkoholiķiem, vardarbības un zemā atalgojuma, kā arī nenormālā nodokļu sloga. Lielākais demogrāfijas drauds ir iedzīvotāju došanās trimdā darba meklējumos. Paldies drošības iestādēm, īpaši policijai, kas nosargāja šo demokrātijas izpausmi.
Foto: Andris Tiļļa
