Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. oktobris, 2016
Drukāt

Vija Beinerte. Par sapņiem un aukstiem palagiem (7)

Foto - Valts Kleins, © 2016Foto - Valts Kleins, © 2016

Reizēm aizbāzt muti realitātei ir vieglāk nekā tikt vaļā no ilūzijām.

Jānim ir palaimējies. Viņam ir sapņu ģimene: sieva skaistule un gudriniece un tad vēl divi brīnumbērni. Arī karjerā ir veicies. Gan uzņēmuma vadība, gan kolēģi viņu cienī un mīl. Nu labi, ne jau gluži tā, ka visi, bet lielākā daļa gan. Kopumā var teikt, ka dzīve Jānim ir izdevusies. Nebijis vien bezmiega. Kopš sieva guļ citā istabā, un viņa to dara jau septiņus gadus, Jānis aizmieg tikai pret rītu. Sievu tas nesatrauc. Sievu jau sen nesatrauc nekas, kas saistīts ar Jāni, viņu interesē tikai seriāli un bulciņas rītā, vakarā un uz nakti. Nav brīnums, ka kļuvusi resna un kašķīga, gatava sākt strīdu par jebkuru sīkumu. Jānis pat nezina, vai ir kaut viens jautājums, par ko viņiem nebūtu domstarpību. Tāpēc arī bērni aizbēguši no mājām – tie vecāku strīdi esot neciešami. Dēls tagad studē Viļņā, meita – Londonā. Bet Jānis tikmēr jau atkal mēģina aizmigt aukstos palagos.

No Lienes gan bērni nav aizbēguši. Lienei bērnu nemaz nav. Un arī vīra nav. Bet būs. Noteikti būs. Liene gaida savu lielo mīlu atnākam. Visticamāk, no reklāmas projektu daļas. Tas glītais dizainers – kā viņš uzsmaida, kad iet garām Lienei ēdnīcā, gaitenī vai satiekot liftā. Jau vairāk nekā gadu uzsmaida. Bet Liene tikmēr cer un kā vienmēr aizmieg aukstos palagos.

Anna savu lielo mīlu ir jau satikusi. Sportisks, gādīgs un maigs, viņš prot nopelnīt naudu un salabot virtuves krānu. Ar viņu var runāt par džezu, filozofiju un sapņiem. Un vēl viņš mīl bērnus, ļoti. Viņiem noteikti būs bērni. Pašiem savi – kad viņš beidzot varēs par visu atklāti izrunāties ar sievu, kam patlaban ir problēmas darbā, mirst māte un vispār ir jāsagaida, kad jaunākais dēls paaugsies. Bet Anna tikmēr skatās uz mobilo telefonu, gaidot, vai tajā neparādīsies kāda ziņa, līdz beidzot aizmieg aukstos palagos.

Mēs ceram un saceram, iemīlamies nevis cilvēkā, bet savās domās par viņu, mūsu ilgas, sāpes un asaras ir pavisam reālas, tikai mūsu cerības šādos gadījumos ir tukšas un neauglīgas. Tās atņem laiku un enerģiju. To laiku, ko varētu veltīt īstai dzīvei. Tiesa, ne tik idilliskai kā spožo vāku žurnālu lappusēs, taču īstai. Un kas to zina, varbūt brīdī, kad pārstājam sapņot un izejam ārā lietū, putenī, miglā vai saulē, kā nu kuram paveiksies, mēs satiekam savu īsto un vienīgo. Tādu, kam silta roka un sirds.

Es neesmu pret sapņiem. Tikai esmu par tādiem, kas nevis aizēno, bet palīdz izprast nomodu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. hmm,tā Vija nenoveco?Bildes jau 10 gadus bezmaz vienas un tās pašas..

    • Vija izskatās lieliski gan bildēs, gan dzīvajā. Bet ja tukkundze šogad uzņemtu bildi nosapņojusi pirms 10 gadiem, jāpiesakās par ekstrasensu!

  2. Lakoniski un ietilpīgi!

  3. Paēdis neēdušu nesapratīs..

  4. Aktuāli, trāpīgi un īsi! Nevainojami! Par ko tad “filma”? Par pieaugšanu, manuprāt! Par “knupīša”izspļaušanu”. Der tiem, kuru mērķis ir izaudzināt par sevi stiprākus, bet neder tiem, kas audzē “aitas”. Par apzināšanos!

  5. Paldies par domām. … protams, ka mēs iemīlamies savās domās. protams. … bet vai nebūtu vietā kāds trāpīgāgs vārds? ko teiksi par “egiosmu, bailēm” (?) kuras ir noslēpušās aiz visu pieņemošā simbola “sapnis”? … ziedošanās nezināšana ir sociāla, ieaudzināta identitāte. tā nav ģenētiska identitāte. … protams, cilvēks vienatnē cieš, ziedoties neprotot … protams, par šī cilvēka sāpēm visupirms ir atbildīgi viņa/viņas vecāki … bet …. bet vēljovairāk par viņa ciešanām atbildīgi ir tie, kuri pie gaismas jau ir tikuši .. … vai zini, kas rakstīts uz kapa pieminekļa Latvijas dižākajam dēlam Kr. Valdemāram? … izlasi .. tā būs atbilde Tev. … Vija, Tu būtu ļoti interesants sarunu biedrs!

    • Kas tā par “ziedoties nezināšanu”, domājiet tam kāds sakars ar mīļestību? Man pārāk nešķiet…bet par spēju, prasmi, vēlēšanos mīlēt, jā tas nevienmēr sastopams.. to var sasitīt ar audzināšanu, ideāliem, sapņiem..

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+