Par sējumu apdrošināšanu taujā biežāk 0
Lauksaimnieki arvien biežāk novērtējuši labības sējumu apdrošināšanas nozīmi. Kā izrādās, Latvijā šo pakalpojumu gan piedāvā tikai dažās apdrošināšanas sabiedrībās. Citās uzskata, ka viņu biznesam šis apdrošināšanas veids neatmaksājas, ņemot vērā arvien nepastāvīgākos laika apstākļus un laika prognozes.
Daži apdrošinātāji par risku nebēdā
Apdrošināšanas sabiedrības BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus stāsta, ka par spīti riskam, kas lauksaimniecībā noteikti ir lielāks nekā citās nozarēs, uzņēmumā neesot maldījušies, piedāvādami zemniekiem sējumu apdrošināšanu. “BTA savu apjomu ik gadu palielina, tātad neticība cilvēkos mazinājusies,” viņš saka.
Pagājušajā gadā BTA apdrošināja 124 hektārus rudzu sējumu, ziemas kviešu sējumus 65 hektāru kopplatībā, bet ziemas rapšu – 13 ha kopplatībā. Toties šogad apdrošināšanas sabiedrībā ziemas rapši apdrošināti 1122 hektāru kopplatībā, tostarp 853 hektāri pret lietus, vētras, krusas postījumiem, 269 hektāri – tikai pret krusu. Savukārt vasaras rapšu sējumi apdrošināti pret krusu 395 hektāru kopplatībā, auzas – 131 hektāra, bet vasaras kvieši – 40 hektāru kopplatībā pret lietu, vētru un krusu. Sējumu apdrošināšanā parakstītas apdrošināšanas prēmijas 50 000 latu apmērā.
Visbiežāk apdrošina rapšus
“Esam gandarīti, ka tie zemnieki, kuri pie mums apdrošināja sējumus pērn, arī šogad ir mūsu klienti. Visbiežāk mūs iztaujā par iespēju apdrošināt rapšu sējumus,” skaidro Jānis Lucaus, “tas liecina, ka šis apdrošināšanas veids ir vajadzīgs un ka laukos grib izmantot to arvien biežāk.” Jānis Lucaus uzskata, ka nereti latviešu zemnieks pret visu jauno, tostarp sējumu apdrošināšanu, izturas piesardzīgi. Vispirms nogaida, kamēr izmēģina kaimiņš. Ja viņš novērtē atzinīgi, tad mēģina paši.
Cita starpā BTA piedāvā arī ziemāju sējumu apdrošināšanu pret izsalšanu, sedzot zemniekiem izdevumus, kas rodas, otrreiz apsējot krusas, lietus vai vētras izpostītos laukus. Lauka ražību un ražas vērtību varot novērtēt pats zemnieks. “Par ziemāju apdrošināšanu zemnieki jau sākuši interesēties,” atzīst BTA pārstāvis.
“Pērn Latvijā ziemāju sējumi gan cieta nelielās platībās, bet pagājušajā rudenī dažviet uz vēl nesasalušas zemes uzsniga sniegs, kas varēja izraisīt sējumu izsušanu. Šopavasar Zemgalē bija maz sniega, bet sals daždien sasniedza pat 25 grādus, kas varēja izraisīt izsalšanu. Daba nav prognozējama, parasti savus niķus izspēlē negaidīti. Tikai pavasarī parasti redzam, kādus postījumus ziema nodarījusi.”
Pagājušajā gadā atlīdzībai par sējumiem apdrošināšanas sabiedrībā neviens zemnieks neesot pieteicies. Bet šogad BTA izmaksājusi četras atlīdzības, tostarp divas samērā nelielas summas mazām zemes platībām par sējumu izsalšanu. Toties vienam ar rapšiem apsētam 60 hektāru lielam laukam krusa bija nodarījusi zaudējumus 8 ha platībā, par ko BTA izmaksāja īpašniekam atlīdzībā 1200 latu jeb 150 latu par vienu hektāru.
Desmit zaķi ar vienu šāvienu
Apdrošināšanas sabiedrības “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāles Īpašuma un inženiertehnisko risku apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Ivars Freimanis vēsta, ka kopš pagājušā gada sākuma uzņēmums pirmo reizi Latvijas apdrošināšanas tirgū piedāvā lauksaimniekiem paredzētu kompleksu apdrošināšanas pakalpojumu, kas īpaši orientēts uz lielākām saimniecībām.
“Galvenā atšķirība no citiem apdrošināšanas veidiem – iegādājoties tikai vienu polisi, tiek apdrošināta visa saimniecības darbība kopumā, ietverot īpašuma, lauksaimniecības tehnikas, lauksaimniecības dzīvnieku, saimnieciskās darbības, nelaimes gadījumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu,” paskaidro Ivars Freimanis.
“Turklāt tiek apdrošināts ne tikai viss saimniecības īpašums, bet arī neiegūtā peļņa, ja tiek traucēta vai pārtraukta saimniecības darbība, ko izraisījis apdrošinātā objekta bojājums vai bojāeja.”
“Seesam” tādējādi dod lauksaimniekiem iespēju pasargāt visu saimniecību un tās biznesu kopumā. “Viens apdrošināšanas līgums ir arī pārskatāmāks nekā kaudze dažādu, kur paredzēti atšķirīgi nosacījumi un noteikti dažādi termiņi,” piebilst “Seesam” pārstāvis.
Mūsējiem palīdz vācieši
Sējumus apdrošina arī pirms divpadsmit gadiem Elejā dibinātā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS”. “Sadarbībā ar Vācijas apdrošināšanas kooperatīvu “Vereinigte Hagelversicherung VvaG”, kas ir tāda pati kā mūsu, tikai ievērojami lielāka un ar lielāku pieredzi sējumu apdrošināšanā, zemnieki var apdrošināt savus sējumus pret krusas, vētras, lietusgāžu un pārziemošanas riskiem visur Latvijas teritorijā – gan “LATRAPS” reģionālajos birojos, gan pie mūsu aģentiem citos kooperatīvos un uzņēmumos,” vēsta kooperatīva apdrošināšanas speciāliste Lelde Simanoviča. “Cenas atkarīgas no apdrošināmās platības, sējumu kultūras un risku kombinācijas. Pašlaik piedāvājam polisi, kas ietver visus minētos riskus, turklāt dažos gadījumos apdrošināšana darbojas līdz pat ražas novākšanai. Šogad ziemāju sējumu apdrošināšana notiks no 15. oktobra līdz 10. novembrim. Par vasaras risku apdrošināšanas termiņiem paziņosim nākamgad pavasarī.”
“LATRAPS” pārstāve atzīst, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad saimniecību skaits, kurās apdrošina sējumus, pieaudzis par 47%.
Pēc L. Simanovičas atzinuma, laika apstākļu radītie postījumi visvairāk skāruši Kurzemi un Latgali, taču sējumi vienlīdz stipri bijuši bojāti arī Zemgalē un Vidzemē. Viņasprāt, Latvijā vairs nav tādu vietu, kas būtu pasargātas no laika apstākļu radītiem postījumiem. Šogad šie postījumi bijuši līdz pat 45 procentu apmērā no sagaidāmās ražas.
Laukos atsauksmes labas, bet…
Iecavas novada daudznozaru agrouzņēmuma “Iecavnieks & Co” direktors Intars Galītis saka, ka pagājušā gada rudenī apdrošināšanas sabiedrībā BTA apdrošinājuši rapša sējumus 90 hektāru platībā. Šovasar krusa izpostījusi aptuveni 10 hektārus, par kuriem no BTA saņēmis atlīdzību. “BTA izvēlējāmies tāpēc, ka viņu piedāvājums šķita visizdevīgākais,” turpina Intars Gailītis. “Aizvadītajos gados BTA esam apdrošinājuši arī mašīnas un dažādu lauksaimniecības tehniku, par šo firmu bijām droši, tāpēc izmēģinājām apdrošināt arī kādu daļu sējumu.”
Neretas novada Zalves pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Juris Smirnovs vēsta, ka kooperatīvā “LATRAPS” apdrošina sējumus 490 hektāru kopplatībā jau otro gadu pēc kārtas un neesot vīlies. Pagājušā gada rudenī apdrošinājis ziemājus, bet šā gada pavasarī rapšu sējumus. Šovasar krusa viņa sējumus postījusi divreiz – pirmoreiz rapšus 12,5 hektāru platībā, otrreiz rapšus un miežus jau 250 hektāru platībā. “”LATRAPS” man samaksāja ļoti labi – ap 90 procentiem no neiegūtās ražas. Viņiem ir ļoti labi paņēmieni, kā var noteikt zaudēto, neiegūto ražu,” atzīst Juris Smirnovs.
“Citām firmām tādu nav, tāpēc ar tām vairs neielaižos. Mūsu pusē gan man, gan citiem zemniekiem ir ļoti rūgta pieredze. Tiklīdz notiek kāda nelaime, šie viltnieki sāk kaulēties, negribēdami samaksāt pat to, kas ierakstīts līgumā. Man pat nav iespēju ar viņiem tiesāties, jo tas radītu vēl lielākus zaudējumus.
Iznākumā zemniekam jāpaliek ar garu degunu, jo izmaksātās apdrošināšanas summas sedz nevis neiegūto ražu, bet vien apsējību izdevumus.”
