Foto – LETA

Par Sibīrijā rakstītām vēstulēm uz bērza tāss saņem UNESCO zīmi 0

Latvijas Okupācijas muzejs, kura krājumā atrodas nozīmīgs nacionālais dokumentārais mantojums – Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss -, šodien saņēma UNESCO atpazīstamības zīmi, jo šis vēsturē nozīmīgais mantojums ir iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Kā šodien atklāja muzeja direktore Gundega Michele, Okupācijas muzejs ir viens no septiņiem Latvijas muzejiem, kur glabājas vēstules, kas 20.gadsimta 40.gados un 50.gados rakstītas uz bērza tāss.

“Mūsu muzejā ir 13 šādas vēstules. Līdz muzejiem nonākuši tikai daži desmiti šādu vēstuļu, taču tiek uzskatīts, ka šādu vēstuļu bija vairāki desmiti tūkstošu, jo uz bērza tāss vēstules vai apsveikumus saviem tuviniekiem no Sibīrijas uz mājām sūtīja ne tikai latvieši, bet arī lietuvieši,” sacīja Michele. Ievērojot to, ka vēstuļu palicis tik maz, tās tiek uzskatītas par retumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muzeja direktore norādīja, ka UNESCO atpazīstamības zīmes saņemšana apliecina muzeja krājuma nozīmīgumu.

Ejot laikam, daudzi jaunieši nespēja iedomāties, kādēļ cilvēki Sibīrijā vēstules rakstīja, izmantojot bērza tāsi. Otrā pasaules kara laikā un arī pēc kara papīrs nebija pieejams, tādēļ bērza tāss bija vienīgais veids, kā ar saviem dzimtenē palikušajiem tuviniekiem varēja sazināties uz Sibīriju izsūtītie cilvēki. Vēstules laikā no 1941.gada līdz 1956.gadam saviem tuviniekiem, draugiem sūtīja padomju varas iestāžu represētie ieslodzījumā vai nometinājuma vietās Sibīrijā nonākuši Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, klāstīja Michele.

Vēstules ir simboliska laikmeta liecība, kurā atspoguļojas 20.gadsimta vidū notikusī latviešu tautas traģēdija un masveida represiju ietekme uz cilvēku dzīves gājumiem.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres vietniece Sarmīte Pulste vēstīja, ka UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs ir izveidots 1995.gadā un tajā Latvija ir pārstāvēta ar divām nominācijām – “Dainu skapi” un “Baltijas ceļu”. Savukārt programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs izveidots 2009.gadā ar mērķi apzināt Latvijas vēsturei nozīmīgu dokumentāro mantojumu un veicinātu tā saglabāšanu, pieejamību, pētniecību un atpazīstamību.

2009.gadā UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļautas četras nominācijas – “Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.”, “Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.-1929.”, “Latvijas Centrālās Padomes memorands Rīgā, 1944.gada 17.marts” un “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērzu tāss”.

Reklāma
Reklāma

“Šīs Sibīrijas vēstules ir lieliska ilustrācija tam, kas ir dokumentārs mantojums. Šīs vēstules parāda Latvijas tautas nozīmīgos un šausminošos notikumus. Vēstulēs rakstītais apliecina, ka, neskatoties uz nežēlīgajiem notikumiem, cilvēki spējuši saglabāt savstarpējo cieņu,” akcentēja Pulste.

Viņa pauda cerību, ka Okupācijas muzejam piešķirtā UNESCO atpazīstamības zīme spēs parādīt cilvēkiem to, ka šajā muzejā tiek glabāts Latvijas un pasaules vēsturei nozīmīgs dokumentārais mantojums.

Okupācijas muzeja vestibilā no šodienas īpaši izveidotā izstādē interesentiem būs aplūkojamas vairākas uz bērza tāsīm rakstītas vēstules.

Tukuma muzejs 2011.gadā laidis arī klajā grāmatu “Sibīrijas vēstules uz bērzu tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā 1941-1956”, kuras autori ir Agrita Ozola un Ritvars Jansons. Grāmatas autori sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni 1941.gada un 1949.gada masu deportāciju, nacionālas pretošanās kustības un padomju represiju sistēmas darbības kontekstā. Grāmatā ietverti desmit reālu cilvēku – bērza tāss vēstuļu autoru – dzīvesstāsti, kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā 20.gadsimta 40.gados. Grāmatas autori centušies runāt ne tikai par 1941.gada un 1949.gada deportācijām un politiskajām represijām staļinisma laikā, bet arī par dažiem pretošanās kustības aspektiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.