×
Mobilā versija
+2°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
6. decembris, 2017
Drukāt

Par simtgades filmām liela interese; rāda arī slimnīcās un cietumos

Andreja Strokina fotoAndreja Strokina foto

2017. gadā pirmizrādi piedzīvojušas trīs no 16 filmām, kas top kā īpaša Latvijas filmu nozares dāvana valsts iedzīvotājiem Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Statistika apliecina, ka skatītāji šo programmu uzņem ar lielu interesi un atsaucību, šodien vēsta Nacionālais kino centrs (NKC).

Pirmā Simtgades filma, kuru nu jau pazīst liels un mazs visos Latvijas novados, ir Vara Braslas spēlfilma visai ģimenei “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Pirmizrāde notika 17. augustā, pašlaik uz ekrāniem filma jau pavadījusi 15 nedēļas, kas ir izcils rādītājs nacionālajai filmai, un to noskatījušies jau 75 242 skatītāju. Vairāk nekā 52 000 filmu baudījuši kinoteātros lielākajās pilsētās, bet aptuveni 23 000 skatītāju – citās filmu izrādīšanas vietās visā Latvijā.

Biedrība Kultūrpunkts un tā iniciatīvas Kinopunkts vadītājas Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa sadarbībā ar Nacionālo Kino centru nodrošina katras filmas izrādīšanu visos 110 Latvijas novados. Pie skatītājiem Latvijas novados filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, nonāca septembra beigās un sākotnēji tika plānots, ka tā tiks izrādīta līdz oktobra beigām, taču lielās skatītāju intereses dēļ tika pieņemts lēmums turpināt filmas demonstrēšanu līdz pat 10. decembrim.

Šajā laikā sasniegts jauns rekords kādas filmas demonstrēšanā ārpus kinoteātru tīkla – Vectēvs, kas bīstamāks par datoru patlaban izrādīta 298 seansos vairāk nekā 230 filmu demonstrēšanas vietās! Līdzšinējais rekords – 206 demonstrēšanas vietas ārpus kinoteātriem – piederēja studijas Mistrus Media producētajai Viestura Kairiša spēlfilmai Melānijas hronika, stāsta NKC speciāliste Kristīne Matīsa.

Kā otrā Simtgades filma skatītājiem tika piedāvāta režisores Ilonas Brūveres poētiskā impresija par Brīvības pieminekļa autoru, tēlnieku Kārli Zāli – Ievainotais jātnieks. Pirmizrādi šī dokumentālā spēlfilma piedzīvoja 24. oktobrī, līdz novembra beigām to bija noskatījušies jau vairāk nekā 7000 skatītāju 73 Latvijas pilsētās un, kā atzīst filmas producente Ilona Brūvere, joprojām tiek saņemti daudzi lūgumi rādīt filmu mazpilsētās.

Simtgades filmu parādi šogad noslēdza Askolda Saulīša režisētā dokumentālā filma Astoņas zvaigznes, kas pirmizrādi piedzīvoja 18. novembrī un gandrīz vienlaikus ar seansu Rīgā filma tika izrādīta arī daudzviet Latvijā – vairāk nekā 40 kinoteātros un kultūras namos. Stāstu par latviešu strēlniekiem kinoteātros lielākajās pilsētās divu nedēļu laikā jau noskatījušies 1963 skatītāji, bet ārpus kinoteātriem – ap 4 000 skatītāju.

Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa uzteic sadarbību ne vien ar kultūras centriem, bet arī pašvaldību pārstāvjiem. Īpaša atsaucība līdz šim saņemta no Jēkabpils kultūras pārvaldes, kas palīdz organizēt seansus gan pašu Kinomītnē, gan skolās. Unikāla bijusi filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru demonstrēšanas pieredze – pateicoties Krustpils novada domes iniciatīvai, vairāk nekā 400 skolēnu ar autobusiem devušies uz Jēkabpils Kinomītni, lai filmu noskatītos labākā tehniskā kvalitātē, nekā tas šobrīd iespējams Krustpilī. Arī skatītājiem Zilupē bija iespējams ar autobusu nokļūt uz filmas seansiem tuvējā Ludzā. Un, tā kā Simtgades filmu izrādīšana visā Latvijā nupat tikai tā īsti ir sākusies, visticamāk, šai draudzīgai kaimiņu pieredzei sekos arī citas pašvaldības, kuras saviem potenciālajiem filmu skatītājiem nevar nodrošināt filmu izrādīšanai atbilstošus apstākļus.

Sākot programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadē ceļu pie skatītājiem, daudz ticis domāts arī par netradicionālām filmu izrādīšanas vietām. Patlaban Kultūrpunkts apkopo informāciju par pansionātiem, bērnu namiem, slimnīcām un cietumiem, lai izvērtētu tur esošās filmu demonstrēšanas iespējas, un arī šeit vērojama liela interese no sadarbības partneru puses, stāsta Matīsa.

Piemēram, 18. novembrī filma Astoņas zvaigznes tika izrādīta Jēkabpils cietumā, savukārt Iļģuciema sieviešu cietumā demonstrētas jau visas trīs pirmās simtgades filmas. Interese augot tik strauji, ka patlaban jau notiek sarunas arī par citu filmu demonstrēšanu Iļģuciema cietumā – pilnmetrāžas animācijas filmas Akmeņi manās kabatās seansā, iespējams, piedalīsies pat režisore Signe Baumane.

Savukārt par filmas Astoņas zvaigznes izrādīšanu Latvijas armijas dienestā esošajiem puišiem patlaban notiek pārrunas ar Nacionālo Bruņoto spēku vadību.

Simtgades filmu programmā nākamais darbs ir režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums – skatījums uz dzīvi piecu pirmklasnieku acīm. Pirmizrādi Rīgā tā piedzīvos 30. janvārī un drīz pēc tam ceļos pie skatītājiem visā Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+